Eliots no Parīzes par Rīgu: “Vietējie lepojas ar to, kas viņi ir un mīl ar to dalīties”

14. Marts

Eliots ir dzimis un uzaudzis Parīzē, mācījies Lionā, bet strādā Rīgā. Šodien portāls Riga.lv tikās ar “Parīzes rīdzinieku”, lai uzzinātu, kā ir dzīvot bez franču siera, pieciest saules trūkumu un kas Latvijas iedzīvotājiem ir tāds, kā pietrūkst Francijā. 


Es ierados Rīgā no Francijas un dzīvoju šeit jau vairāk nekā 2 gadus. Šāda iespēja man radās, pateicoties franču programmai, kas tagad ir pieejama ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam līdz 28 gadu vecumam – tā ļauj vairākus gadus strādāt jebkurā pasaules valstī. Tā nu es meklēju, kur doties un atradu piedāvājumu sevi interesējošā uzņēmumā. Valsts mani sākumā neieintriģēja, bet darbs bija labs un es nolēmu pamēģināt – nosūtīju pieteikumu un mani izvēlējās. Pēc diviem mēnešiem es lidoju uz Rīgu un tagad šeit strādāju franču uzņēmuma finanšu departamentā, bet drīz kļūšu par projekta menedžeri.

Es reiz jau biju bijis Rīgā: ļoti sen braucu uz šejieni, lai apciemotu draugu, kurš mācījās apmaiņas programmā. Manā skatījumā Latvija bija tāla un auksta vieta, un es domāju: “šis darbs ir tas, ko tu vēlies, nevis vieta, bet tu atradīsi veidu, kā iedzīvoties.” Tā nu es nonācu Rīgā un, par laimi, ļoti drīz man šeit pa īstam iepatikās – ne reizi neesmu nožēlojis savu izvēli.

Pirmais, ko darīja mana mamma, uzzinot par manu pārcelšanos uz Latviju – izlasīja Vikipēdijā, kādi šeit ir laika apstākļi. Tur bija rakstīts apmēram šādi: “aukstas un sniegotas ziemas, aukstas un lietainas vasaras”. Šis sīkums viņu iedzina depresijā – viņai vispār likās, ka es grasos pārcelties kaut kur nekurienes vidū. Bet kopā ģimenei mana pārcelšanās nebija šoks – mēs bieži ceļojam un reti atrodamies kopā, vienā pilsētā.

Mana pirmā diena Rīgā bija novembra beigās. Bija ļoti apmācies un auksts laiks, pēc tam sekoja ilga ziema. bet es nolēmu, ka jāatrod, ar ko aizvietot sauli: cilvēki, ar kuriem var parunāt, draugi. Uzņēmumā, kurā es strādāju, ir daudz francūžu, aptuveni 10 cilvēki, tāpēc sociālais jautājums tika atrisināts mazāk kā nedēļas laikā. Kopumā man bija nepieciešams mēnesis, lai pierastu pie Rīgas un atrastu, ar ko šeit nodarbināt sevi.

Es cenšos mācīties latviešu valodu – es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Pašlaik nākas ieturēt pārtraukumu, jo mana skolotāja ir devusies uz Austrāliju, bet es daudz mācos, lai iegūtu universitātes diplomu. Bet gatavojos turpināt, domāju, ka tas būs tuvāk vasarai.

Brīvajā laikā es dodos uz pilsētas izstādēm un pasākumiem, nesen biju uz Deglava ielas kalnu, un vēl ar draugiem noīrējām mājiņu ar pirti un grilu, kas ziemas vidū bija jo īpaši lieliski. Kopumā Rīgā pasākumu ir daudz, tas, vai doties uz tiem vai nē ir atkarīgs tikai no motivācijas. Galvenais ir interesēties – kur un kas notiek.

Vēl jums ir daudz parku, vasarās pastaigas pa tiem sagādā ļoti lielu baudu, tāpat arī apsēsties saulē ar grāmatu. Man patīk Lucavsala, tās pludmale tieši pilsētā – tā ir labākā vieta, kur pastaigāties vasarā.

Latvijas iedzīvotāji ir samērā auksti un noslēgti, es domāju, ka tas varētu būt saistīts ar valsts vēsturi. Rietumos ir citādi – jums pietiek vien ar kādu iedzert kādu alus kausu, un esat gatavi apspriest visu uz pasaules. No otras puses, šeit tevi neviens lieku reizi netraucēs, vari mierīgi iet pa ielu un nekas nenotiks. Nevēlies ar kādu sarunāties – vari droši to nedarīt, ir ērti, kad vēlies mieru un klusumu.

Jaunā paaudze ir atvērtāka un vēl šeit dzīvo daudz ārzemju studentu, tā norit kultūras apmaiņa un paaugstinās socializācijas līmenis. Jebkurā gadījumā satuvināties ar vietējiem ir samērā ilgs process, bet tas atmaksājas un tā ir iespējams atklāt iepriekš nezināmas cilvēku un valsts puses.

Latvijā kultūra ļoti atšķiras no Francijas, tā balstās vienkāršās lietās, dabā un priekā par dzīvi tādu, kāda tā ir. Man ļoti patīk Jāņi un vispār ir lieliski, ka cilvēki pavada laiku pie dabas, tas ļoti atsvaidzina domas. Jūsu kultūra ir atklāta, jums ir viegli pievienoties – vietējie lepojas ar to, kas viņi ir un mīl ar to dalīties. Tas man ļoti patīk.

Ja es kaut ko varētu atvest no Francijas, tad tas būtu siers – ļoti daudz siera. Siers ir siers, tā ir dzīve, tā ir mīlestība! Vēl ir desas, kuras ar prieku atvestu. Bet pārējo vairāk vai mazāk ir iespējams atrast – gan vīnu, gan zivis – šīs lietas te mēdz būt pat labākas, nekā Francijā.

No Rīgas uz Franciju es aizvestu vienu Latvijas iedzīvotāju īpašību – jūs nežēlojaties. Salīdzinājumā ar francūžiem jūs vispār ne par ko nesūdzaties! Francijā tev atliek kaut ko pateikt vai izdarīt, visi ir neapmierināti un saka nē, es nepiekrītu, pat tad, ja patiesībā viņi piekrīt. Bet šeit ir citādi – cilvēki varbūt kaut kam nepiekrīt, bet vienalga dara to, kas viņiem jādara. Mums tas pietrūkst – vienkārša attieksme pret dzīvi, Francijā mums vienmēr gribas vairāk, vairāk un vēl vairāk, un nekad nav labi vai apmierinoši.

Domāju, ka esmu mainījies, kopš dzīvoju Rīgā. Agrāk nebija tā, ka dzīvotu vienā pilsētā ilgāk par 10 mēnešiem, pastāvīgi pārcēlos saistībā ar mācībām, praksi, darbu. Tā es esmu mētājies pa pasauli, bez vietas, kuru varētu saukt par mājām. Tagad ir pagājuši vairāk nekā 2 gadi, kopš dzīvoju vienā pilsētā un vienā un tajā pašā dzīvoklī, esmu iepazinis šo vietu pa īstam un varētu teikt, ka esmu nomierinājis prātu. 

Tomēr braukt atpakaļ uz Franciju es nedomāju. Nav tā, ka nekad, bet tuvākajos 7-10 gados noteikti. Kā jau es teicu, dzīve šeit ir īstāka, cilvēki tev apkārt vienmēr ir godīgi, viss ir tā, kā tam vajadzētu būt. Mājās tevi pastāvīgi nosoda, pastāvīgi nosodi tu pats, bet šeit tā nav. Es eju pa ielu, redzu cilvēku dīvainā apģērbā un domāju – nu, labi. Francijā es nodomātu – tikai paskatieties uz šo dīvaino cilvēku!

Vai es varētu nosaukt Rīgu par savu otro dzimto pilsētu? Domāju, ka iemesls, kāpēc es varētu, ir mana privātā dzīve. Ja es šeit satiktu savu topošo sievu, man būtu svarīgi, lai mūsu bērni iepazītu Rīgu un Latvijas kultūru kopumā. Bet tas, cik ilgi es šeit vēl strādāšu, ir ļoti atkarīgs no mana darba devēja, projekts ir paredzēts līdz nākamajam gadam un pēc tam tiks lemts, vai mani vēlēsies paturēt šeit vai pārvietos uz citurieni. 

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm