Ekstrēmie makšķernieki, kuri nebaidās plāna ledus

13. Februāris, 2017

Stiprs sals un trausls ledus nav šķērslis ziemas makšķerēšanas cienītājiem. Interneta vietne riga.lv satikās ar dažiem meditatīvā, taču bīstamā vaļasprieka piekritējiem – makšķerniekiem, kas aizrāvušies ar zemledus zveju. Bet par to, kādas briesmas slēpj pirmajā brīdī šķietami nevainīgā izklaide, mums pastāstīja pašvaldības policijas pārstāvji, brīdinot par risku gan ziemas makšķerniekus, gan ziņkārīgus bērnus un pusaudžus.


Darbdienas vidū uz Ķīšezera ledus nav pārāk daudz cilvēku, taču nav arī pavisam tukšs. Ziemas makšķerēšanas sezona ir atklāta. Attālu cits no cita sēž makšķernieki. Krastā – Rīgas pašvaldības policijas glābšanas stacija. Riga.lv pārstāvjiem gādīgi uzvilktas glābšanas vestes – tātad nenoslīksim. Ledus virsējā kārta ir pakususi, un nepieredzējušu cilvēku brīdī, kad kāja iegrimst dziļāk, pārņem lielas bailes. „Nebaidieties, tas tā ir tikai virspusē,” draudzīgi smejas Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists drošības uz ūdens jautājumos Jānis Skrims.

Makšķernieki mūs sagaida draudzīgi, taču nelabprāt pārtrauc savu patīkamo nodarbi. Iepazīstieties!

Vladislavs, 77 gadi

Foto: riga.lv

„Šo ezeru labi pazīstu, tāpēc nebaidos. Tālu no krasta neeju, cenšos ievērot visus drošības mērus. Esmu akurāts! (Smejas) Pats nekad ledū neesmu ielūzis, arī starp paziņām nezinu nevienu, kam būtu tā neveicies. Šoziem šī ir pirmā reize, kad makšķerēju.”

Sergejs, 41 gads

Foto: riga.lv

„Strādāju kokapstrādes uzņēmumā. Hobiji man ir sezonāli – vasarā darbojos dārzā, ziemā dodos makšķerēt. Kāpēc te sēžu? Tā, lūk, sēdi, lūkojies dabā, atpūties… Sava veida meditācija. Šodien ģimenei vakariņās būs mani Ķīšezerā noķertie asari. Sieva nebaidās mani laist makšķerēt – viņa zina, ka esmu uzmanīgs. Uz ledus eju tikai tad, kad Rīgas pašvaldība to atļāvusi.”

Jānis Skrims, Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists drošības uz ūdens jautājumos:

Foto: riga.lv

„Katrai glābēju grupai ir speciāla planšete ar programmu „Ledus”. Tajā atzīmēti kontrolpunkti, kur veicam ledus biezuma mērījumus. Tie visi atrodas tādās vietās, kur var veikt objektīvu ledus stāvokļa novērtējumu, lai šos datus nodotu tālāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram. Vadoties pēc tā, tiek apkopoti dati, pētītas prognozes un secināts, kurās vietās ledus ir mazāk bīstams. Savukārt mēs, ņemot vērā viņu ieteikumus, lemjam, kur atļaut cilvēkiem atrasties uz ledus, bet kur ne. Ziemas makšķernieki parasti diezgan adekvāti spēj novērtēt situāciju, viņiem ir zināšanas un pieredze. Turklāt daudzi no viņiem neiziet uz ledus bez ledus irbuļiem – tos iespējams iecirst ledū, ja tomēr gadās ielūzt. Daudz lielāku uztraukumu rada bērni un pusaudži.”

Kas jāzina par drošību uz ledus?

Pašvaldības policija visai atturīgi izturas pret formulējumu „drošs ledus”. Tāds tas nemēdz būt – ledus vienmēr ir bīstams. Piemēram, 50 metru no krasta tā biezums ir 30 centimetru, savukārt pie meldriem – 10 centimetru. Daudz, kas ir atkarīgs no ūdenstilpes, jo straumes īpatnības un citi faktori var pārvērst ledu šaha dēlītī – kaut kur tas būs biezs, kaut kur plānāks. „Mēs kontrolējam visas Rīgas ūdenstilpes. Pie bērnudārziem un skolām pastāvīgi dežurē ekipāžas. Mūsu klātbūtne daudzus attur no staigāšanas pa ledu.” Bērni un pusaudži iziet uz ledus tāpēc, ka nedrīkst, – īpaši pusaudži vēlas izbaudīt adrenalīna pieplūdumu kaut tāpēc vien, ka mamma un tētis neļauj.

Aizliegt nevajag – svarīgi ir izskaidrot, kādas var būt sekas, ar ko tas var beigties. „Vecākiem jārāda piemērs. Ja viņi ar bērnu kāpj uz nepārbaudīta ledus, mazā cilvēka zemapziņā nostiprinās atziņa, ka tas ir normāli un nekā bīstama tajā nav. Taču, ja tēvs ar dēlu dodas ziemā makšķerēt un izstāsta, ka tur, kur tas notiek, ir diezgan droši, un paskaidro, kāpēc, bērns to saprot. Pastāsta, kas notiek, ja cilvēks ielūst ledū. Cilvēki ļoti ātri nosalst. Bērniem atdzišanas process norit vēl straujāk,” stāsta Jānis Skrims. Kā uzskates materiālu var nodemonstrēt pašvaldības policijas uzņemto video.

„Par drošību ūdenī, pie ūdens un uz ledus visai ģimenei jābūt vienotai pozīcijai – gan vecākiem, gan vecmāmiņām, gan vectētiņiem. Kādas var būt sekas, ar ko tas var beigties. Kamēr cilvēks pats uz savas ādas nav sajutis, kā tas ir – ielūzt ledainā ūdenī un cerēt, ka kāds izglābs, – daudzi piesardzības pasākumi var šķist bezjēdzīgi,” stāsta galvenais speciālists Jānis Skrims.

Pašvaldības policija nodarbojas ar ledū ielūzušo glābšanu - automašīna ar ūdenslīdēju grupu vienmēr ir gatavībā, taču iedzīvotāji tiek lūgti atbildīgi izturēties jautājumos, kas attiecas uz drošību. Ja ielūzīsi ledū, policiju izsaukt vairs neizdosies. Un, ja nu līdzās nav neviena, kam ir telefons?