Ēkas apsaimniekošana: par ko mēs maksājam?

19. Decembris, 2017

Vēl 10–15 gadi un Rīgas dzīvojamajā fondā ietilpstošo, pagājušā gadsimta 70.–80. gados vērienīgos tempos būvēto tipveida namu ekspluatācijas laiks būs galā. Nevaram izslēgt, ka šādu ēku iedzīvotājiem remontēt savus mājokļus nāksies nevis brīvprātīgi, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā apgalvo „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) jaunais vadītājs Aivars Gontarevs, patlaban ir pieejami vairāki atbalsta mehānismi, kas ļauj dzīvokļu īpašniekiem veikt savas mājas remontu ar atvieglotiem nosacījumiem, pat par puscenu. Par to, kādi ir šie nosacījumi un kādēļ ir jāpasteidzas ar lēmuma pieņemšanu, kā arī par to, kā RNP grasās kopumā uzlabot situāciju mājokļu apsaimniekošanas jomā, RNP vadītājs intervijas laikā pastāstīja portālam Rīga.lv.


Jautājums, kas vienmēr uztrauc iedzīvotājus, ir: par ko mēs maksājam RNP? Kādi pakalpojumi jau ir iekļauti dzīvojamās ēkas apsaimniekošanā, bet par kādiem ir jāmaksā atsevišķi?

- Jā, patiešām ne visi saprot, ko gada tāmē un ikmēneša rēķinā nozīmē aile „apsaimniekošanas darbi”. Tā ietver visus darbus (ēkas un pagalma uzkopšanu, santehniskos darbus, grāmatvedību, parādu administrēšanu, avārijas remontdarbus, ēkas vizuālo apsekošanu utt.), ko paredz normatīvie akti. Tie ir ikdienas darbi, kas nepieciešami ēkas uzturēšanai kārtībā. Atsevišķu sadaļu veido plānotie remontdarbi. Un tas ir kaut kas cits. No šīs summas faktiski tiek veidoti remontdarbiem paredzētie mājas uzkrājumi.

Tātad, runājot par apsaimniekošanas maksu, mēs jau esam informējuši savus klientus, ka mums, neraugoties uz inflāciju, pakalpojumu sadārdzināšanos un minimālās algas paaugstināšanu, ir izdevies vairāk nekā 20 % RNP klientu samazināt maksu par ēkas apsaimniekošanu, bet vairāk nekā 25 % – saglabāt to 2017. gada līmenī, savukārt pārvaldīšanas maksas pieaugums 2,9% apmērā jeb prognozētās gada inflācijas lielumā, attiecināms uz vairāk kā 30% namīpašumu.

Foto: Riga.lv

Pie mums daudzi cilvēki saņem nelielus ienākumus un ar bažām gaida apkures sezonas sākšanos, kad palielināsies rēķini [par komunālajiem pakalpojumiem]. Vai nav bijis ierosinājuma ieviest izlīdzināto maksājumu – tā, lai ziemas mēnešos tik ļoti neciestu ģimeņu budžets?

Par izlīdzinātā maksājuma ieviešanu esmu daudz domājis jau tad, kad vēl strādāju privātajā sektorā. Tomēr līdz galam nav redzams šīs sistēmas izdevīgums. Arī klienti par šādu iespēju interesējas maz.

Par izlīdzināto maksājumu noteikti jādomā, ja mūsu galvenais partneris – Rīgas Siltums – sāktu rīkoties agresīvi, aprēķinot soda sankcija. Tas būtu milzīgs sociālais spiediens. Tagad cilvēki cenšas maksāt savlaicīgi, bet, ja tas neizdodas, zina, ka ir iespēja vērsties RNP un neplānotu parāda situāciju risināt noslēdzot izlīgumu, lielākā daļa sodus šādi dzēšot. Sākotnēji tā bija vienreizēja akcija. Turpinām to, jo ir pieprasījums un RNP galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēks norēķinās par viņam sniegto pakalpojumu, nevis viņu sodīt.

Kamēr mūsu partneris „Rīgas siltums” tāpat kā mēs īsteno atbildīgu sociālo politiku bez agresīvas sodīšanas, līdzsvaru izdodas saglabāt.  Agresīvākas pieejas gadījumā būs jāmeklē citi risinājumi, tai skaitā izlīdzinātais maksājums, lai līdzsvarotu iedzīvotāju spēju apmaksāt rēķinus  un uzņēmums pirms apkures sezonas būtu uzkrājis daļu no nepieciešamā finansējuma apkures periodam.

Aktuāla tēma ir ūdens zudumi ēkās. Pirms kāda laika tika intensīvi rosināts visās ēkās uzstādīt jaunākās paaudzes ūdens skaitītājus ar digitālu nolasīšanas ierīci. Vai arī Jūs uzstājat, ka ir jāuzstāda šādas ierīces?

- Ūdens zudumu veidošanās ēkā ir galvenokārt uzskaites jautājums. Veidojas starpība starp kopējā skaitītāja rādījumu pie ēkas ievada un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Ēkas kopējā skaitītāja rādījumi tiek nolasīti vienā dienā, savukārt dzīvokļos – dažādās dienās, dažādos laikos. Rādījumi nevar sakrist pat pēc varbūtības teorijas. Lai starpības nebūtu, skaitītāju rādījumi ir jānodod vienlaicīgi un vēlams, lai tie būtu viena ražotāja identiskas specifikācijas, viena laika ražojuma.

Man bija pozitīva pieredze, strādājot ar jaunākās paaudzes skaitītājiem. Taču, pēc pieredzes jāsaka, ka nereti atrodas 1 vai 2 klienti, kuri meklēs veidu, kā apmānīt skaitītāju.

Foto: Riga.lv

Starp citu, ir ēkas, kurās nav uzstādīti no attāluma nolasāmi skaitītāji, taču nav arī ūdens patēriņa starpības. Tas ir tādēļ, ka tur skaitītāji atrodas ārpus dzīvokļiem – aiz stikla šahtās vai virs durvīm. Un ir cilvēks, kurš vienā dienā apstaigā visus skaitītājus un pieraksta rādījumus. Šāda kārtība darbojas, piemēram, Cēsīs. Iespējas manipulēt ar ārpus dzīvokļa uzstādīto skaitītāju ir minimālas! Un tad arī mēs varam iegūt objektīvu informāciju par to, vai nav radušās problēmas ar ēkas kopējo skaitītāju.

Diemžēl ne visās ēkās ir iespējams uzstādīt skaitītājus ārpus dzīvokļiem. Turklāt ir svarīgi arī tas, lai skaitītāji būtu uzstādīti vienā laikā, tos būtu izgatavojis viens ražotājs un vienlaikus tiktu veikta arī to verifikācija. Starp citu, šādā gadījumā arī to varētu veikt lētāk, pateicoties lielajam skaitam. Tas nozīmē, ka ir dažādi risinājumi ūdens zudumu novēršanai.

Dzīvojamā fonda brīvprātīga renovācija – atbilstoši normatīvajiem aktiem, plānveida kārtībā

Sociālā funkcija: RNP apsaimniekotajās ēkās vienmēr pieslēgta apkure