Dzīvnieku patversmes „dvēsele”: kad darbs nes prieku

20. Septembris, 2016

Ieva Sardiko ir Rīgas dzīvnieku patversmes „Ulubele” administratore. Šeit viņu sauc par šīs labdarības organizācijas „dvēseli”. Katru dienu viņa uzņem patversmē jaunus suņus un kaķus, tiekas ar potenciālajiem jaunajiem saimniekiem. Ieva saka, ka viņas darbs ir dzīvesveids. Viņai nav vajadzīgi hobiji – darbs viņai nes vislielāko apmierinājumu un prieku. 


Es strādāju par viesmīli un sāku nākt uz patversmi – palīdzēt kā brīvprātīgā. Mani pasauca draudzene un man šeit ļoti iepatikās, es sāku uz šejieni nākt biežāk, un tā nu man šeit piedāvāja darbu. Un tagad es šeit esmu administratore. Katru dienu es uzņemu dzīvniekus, nododu viņus uz jaunajām mājām. Daru visu, kas nepieciešams – pienākumu ir daudz.

Foto: Nora Krevņeva

Visgrūtāk ir tad, kad patversmē nonāk suns, kas 15 gadus nodzīvojis ar vienu un to pašu saimnieku. Šādiem suņiem ir ļoti grūti – viņi ir dzīvojuši lieliskos apstākļos, pieraduši pie noteiktiem cilvēkiem, un pēkšņi nonāk patversmē. Un, protams, ir ļoti grūti redzēt dzīvniekus, kuiem ir darīts pāri.

Man prieku dod sajūta, ka vari palīdzēt dzīvniekiem. Kad šeit nonāk dzīvnieki ar depresiju, slimi dzīvnieki vai tādi, kas piedzīvojuši vardarbību, un pienāk tas brīdis, kad viņi sāk socializēties – man ir ļoti liels prieks.

Visas vardarbības formas ir smagas. Gadījumi, kas nonāk līdz mums, ir dažādi: daži suņi ir mērdēti badā, citi – sakropļoti. Tiek turēti šausmīgos apstākļos, neārstēti.

Foto: Nora Krevņeva

Man mājās ir trīs suņi un kaķis. Es vienmēr biju sapņojusi par bulterjeru – un tāds suns man tagad ir. Kad es atgriežos no darba, tas priecīgs mani apošņā, pagriežas, un dodas prom. Sākumā bija greizsirdīgs, taču ar laiku pierada. Vēl divus suņus paņēmu no patversmes. Bet kaķenei ir jau 17 gadu – viņa ir gudra un nav greizsirdīga.

Par cilvēku var daudz pateikt pēc viņa attieksmes pret dzīvniekiem. Bet dažreiz var kļūdīties – saziņā ar suni cilvēks var būt ļoti jauks, bet tomēr var izrādīties ļoti cietsirdīgs.

Cietsirdība pret dzīvniekiem... Es domāju, ka iemesls ir cilvēka nezināšana. Pārāk maz tiek runāts par to, cik tas ir slikti. Pret dzīvniekiem cietsirdīgi bieži vien izturas tie cilvēki, kas paši pārcietuši vardarbību bērnībā – pieaugot viņi ir atraduši kādu vājāku un neaizsargātu, un sāk izgāzt savas dusmas. Kaķis vai suns taču uz policiju ar iesniegumu nedosies...

Pie mums uz patversmi nāk skolēni, tas ļoti priecē. Mēs pastāstām par darbu patversmē, dalāmies ar dzīvnieku stāstiem, paskaidrojam, ko nozīmē laba aprūpe, atbildība un kas ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, pie kā tā noved. Nesen bija sestās klases skolēni – viņi bija atnākuši ne tikai paskatīties, bet arī palīdzēt.  Sagrāba lapas un zarus, salika pļauto zāli maisos. Paldies jauniešiem par palīdzību!

Foto: Nora Krevņeva

Nesen patversmē ieradās ģimene – vēlējās uz privātmāju paņemt kaķēnu. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka viņi ir pārliecināti – kaķis sevi spēs pabarot pats. Mēs šiem cilvēkiem kaķi neiedevām – par dzīvniekiem ir jārūpējas, lai viņi būtu pabaroti. Kaķis vairs nav savvaļas dzīvnieks, viņam nepieciešams cilvēks.

Es nezinu, kāds darbs pašlaik man varetu nest tik daudz prieka, cik es saņemu patversmē. Kas attiecas uz hobijiem, man patīk ceļot, žēl, ka nesanāk tik bieži, cik gribētos.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm