Dzīve pēc “Ulubeles”: Kā noklīdis suns atgriezās savā ģimenē un atguva savu īsto vārdu

3. Maijs, 2017

2016. gada augustā 4 gadus veco puiku atrada Vērmanes dārzā. Sunim bija apkakle – izskatījās, ka viņš ir noklīdis un meklē savu saimnieku. Patversmē suns ļoti ilgojās pēc savām mājām un viņu jau vēlējās nodot jaunām mājām. Bet notika brīnums – īstā ģimene uzzināja, ka draugs dzīvo “Ulubelē” un notika ģimenes atkalapvienošanās. Portāls riga.lv devās ciemos pie noklīdušā suņa ģimenes un parunāja ar viņa saimnieci Jevgeniju.


Boss atkal mājās
Foto: Riga.lv

Tas, ko es vēl aizvien nesaprotu, ir, kā Boss no Bolderājas nokļuva līdz Vērmanes dārzam! Mana mamma brauc ar 30. autobusu līdz Iļģuciemam, varbūt viņš kaut kā viņai aizbrauca līdzi, bet tas ir dīvaini – ar 30. autobusu līdz centram nevar aizbraukt bez pārsēšanās, un mamma noteikti būtu pamanījusi.

Viņš pazuda visparastākajā vasaras dienā, nebija ne salūta, ne kaut kā cita, kas varētu viņu nobiedēt. Acīmredzot, tas bija kaut kāds suņa “instinkts” vai pēkšņa mīlestība. Iepriekš tā bija bieži, ka viņš izlaužas pa vārtiņiem, bet parasti pēc pusstundas viņš atgriezās.

Kad viņš aizbēga, mēs meklējām tuvākajā apkārtnē, domājām, ka viņš ir miris. Pagāja vairāki mēneši un mēs suni tā arī neatradām, neko par viņu nebijām dzirdējuši. Bet reiz redzēju Facebook publikāciju, kurā sieviete bija ierakstījusi sludinājumu par to, ak esot atradusi suni. Un fotogrāfija. Es skatos, un redzu, ka tas ir mans suns! Ar jaunu vārdu – Sultāns. Bet viņš ir Boss, vārds pat pēc nozīmes ir līdzīgs. Tas, ka mēs viņu atradām, bija pilnīga sakritība, man nebūtu ienācis prātā meklēt patversmē.

Atradu telefona numuru un piezvanīju. bet man uzreiz atbildēja, ka viņš ir aizvests kaut kur uz laukiem. Tad es nodomāju, ka viņš ir aizvests, tas nozīmē, ka tas ir liktenis, un lai viņš tagad dzīvo tur, es cilvēkiem netaisos atņemt suni.

Foto: Riga.lv

Bet pēc nedēļas – pusotras tā pati sieviete atkal ievietoja sludinājumu par suni. Es viņai uzreiz uzrakstīju personīgu ziņu, un viņa man jautāja: “jums tas suns ir iepaticies?” Bet es viņai atbildu: “Nu, ne tik ļoti iepaticies, vienkārši tas ir mans suns…”

Sieviete uzreiz tā nopriecājās, kāda laime! Mēs vēl aizvien sazvanāmies, viņa man palīdzēja nokārtot visu, lai varētu Bosu vest mājās.

Sanāk, ka viņa mājās nebija trīs mēnešus. Sākumā Boss bija nedaudz apjucis, protams. Bet pēc kāda laika viņš mani tā apkampa, ka iegrūda tieši grāvī!

Foto: Riga.lv

Šīs bedres viņš rok caurām dienām. Tās var aizrakt pēc sirds patikas, bet viņš vienmēr izrok no jauna. Mēs pat jokojam, ka ar viņa palīdzību varam uzrakt dobes, ja jau viņam tik ļoti patīk rakt.

Patversmē teica, ka viņš ir “elles krustojums” – haskijs ar Kaukāza aitu suni. Te arī ir radusies tā mīlestība uz kompāniju.

Foto: Riga.lv

Pēc atgriešanās Boss ir kļuvis mierīgāks, bet vienalga lēkā, ļoti patīk apkampties un “bučoties”. Tāpēc, ja ar viņu staigā meita, vai kāds nāk ciemos, viņš ir pielikts pie ķēdes. Viņš nelec virsū aiz ļauna prāta, bet viņš ne vienmēr aprēķina savu spēku.

Kas jāzina par suņu obligāto čipēšanu

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.

Uzzināt vairāk