Dziesmu un Deju svētku dalībnieki: “Kopā mēs esam visaptverošs spēks”

6. Jūlijs

Dziesmu un Deju svētku laikā Vērmanes dārzs kļuvis par sava veida kultūras krustcelēm – ar savu novadu tradīcijām un īpatnībām svētku viesus iepazīstina arī Latvijas etnisko kopienu kolektīvu dalībnieki: šeit norit gan deju priekšnesumi, gan koru dziedājumi, gan amatnieku izstrādājumu izstādes… Portāls Riga.lv parunāja ar dalībniekiem un uzzināja, ko viņiem nozīmē būt iesaistītiem tik vērienīgā kultūras pasākumā.


Vanesa, Līvāni. Folkloras kolektīvs “Cieruleits”

Foto: Riga.lv

“Staigāšana ar klučiem nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Jau uzkāpt uz tiem nav vienkārši! Bet vēl jānotur līdzsvars un jāvirzās uz priekšu. Varat paši izmēģināt, lai pārliecinātos! Starp citu, daudzi uzskata šo izklaidi par spēli, bet daži staigāšanu ar klučiem sauc par Līvānu iedzīvotāju tradīciju. Mūsu pilsētā un Jersikas ciematā norit ļoti daudz dažādu kultūras pasākumu, un neatņemama to sastāvdaļa ir šādas “ķekatas”. Dziesmu un Deju svētkos man aptīk tas, ka ir iespējams atrast domubiedrus un spēlēt ar viņiem. Draugi ir ļoti svarīgi.”

Tamāra un Natālija, Rēzekne. Kazaku dziesmu ansamblis "Lazorevij cvetok"

Foto: Riga.lv

Tamāra: “Man ir liels prieks, ka varu piedalīties tik vērienīgā un vienotā notikumā – Dziesmu un Deju svētkos. Šeit tu izjūti neticamu emocionālo kāpinājumu, spēku un enerģijas pieplūdumu, lai turpinātu radīt arvien vairāk. Mūsu kolektīvs atšķiras ar to, ka mēs izpildām arī autentiskas kazaku dziesmas, kas pēc savas būtības ir izstieptas un sērīgas. Taču klausītāji vienmēr no mums pieprasa pilnu atdevi, tāpēc dziesmas par kazakiem nākas adaptēt auditorijas pieprasījumam.

Natālija: “Es Dziesmu un Deju svētkos piedalos pirmo reizi un tikai te man prātā ienāca doma par to, ka, kaut gan Latvijā nedzīvo daudz cilvēku, visi kopā mēs esam visaptverošs spēks. Mēs visi uz Dziesmu svētkiem Rīgā esam ieradušies no dažādiem Latvijas nostūriem, taču no pusvārda rodam kopīgu valodu viens ar otru, jo mūzika vieno tautas un paaudzes.”

Diāna, Jēkabpils. Jēkabpils krievu biedrības “Rodņik” deju kolektīvs

Foto: Riga.lv

“Dziesmu un Deju svētkos mūsu kolektīvs piedalās otro reizi – viss ļoti patīk, atsevišķi jāizceļ organizēšanas darbs, kas šogad ir augstā līmenī. Mūsu “svara” kategorijā mums līdzinieku šeit nav, jo mūsu dejotāju vidējais vecums ir 40 gadi un vairāk, taču pārējos kolektīvos lielākoties piedalās jaunieši. Mēs visu darām patstāvīgi: meklējam mūziku, veidojam horeogrāfiju, izvēlamies tērpus. Mums šī ir iespēja būt daļai no vienota veseluma, tāpēc mums ir liels prieks, ka visi šodien šeit esam sapulcējušies.”

Atis, Līvāni. Folkloras kolektīvs “Cieruleits”

Foto: Riga.lv

“Laimīgas nejaušības dēļ nonācu šajos Dziesmu un Deju svētkos – mūsu folkloras kolektīva vadītāja piedāvāja man braukt, jo viņiem pietrūka viena cilvēka. Līdz tam es dziedāju korī, apmeklēju deju studiju, taču folkloras dziedāšanā pieredzes man nebija, tāpēc man šeit viss ir jaunums. Bet man patīk! Folklora ir lieliska! Tās ir mūsu zemē apkopotās dziesmas. Man ļoti gribētos nākotnē savu dzīvi saistīt ar šo tautas daiļrades veidu.”

Olga, Malta (Rēzeknes novads). Sieviešu vokālais ansamblis "Kalinuška"

Foto:

“Dziesmu un Deju svētkos mūsu kolektīvs izpildīs dziesmu par mūsu nelielo Maltas pagastu. Vārdus un mūziku šai kompozīcijai sarakstīja mūsu novada iedzīvotāji, ar ko mēs ļoti lepojamies! Atklāti sakot, man visu dzīvi ir piedāvāts dziedāt koros, taču kaut kā nekad nesaņēmos… Kad nolēmu to darīt un ierados “Kalinuškā”, sākumā klusi piedziedāju pēdējās rindās, bet pēc tam iedziedājos un pat sāka ļoti neslikti padoties. Tagad mūzika ir manas dzīves otrā puse, kurā nav rūpju un problēmu.”

Jeļena, Strenči. Vokālais ansamblis “Raduga”

Foto: Riga.lv

“Manās rokās ir mazā kokle. Tā kā šodien izpildīsim krievu tautas deju, tad kokli izmantosim kā krievu gusļus. Klausītāji manu kokles spēli no skatuves diemžēl nedzirdēs, jo esmu pianiste, nevis koklētāja. Taču manā skatījumā Dziesmu un Deju svētki cilvēkos modina patriotismu. Ir ļoti svarīgi godināt savu senču piemiņu, cienīt savu kultūru un pārzināt savas tautas tradīcijas. Kultūra Latvijā ir dzīva, jo to veido cilvēki ar vēlmi saglabāt savas tradīcijas.”

Marija, Rīga. Deju kolektīvs “Zadorinka”

Foto: Riga.lv

“Savā kolektīvā darbojos jau septiņus gadus un varu ar pārliecību teikt, ka krievu tautas dejas man patīk izpildīt vairāk, nekā latviešu, jo tās ir dinamiskākas. Kad es dejoju, es vispirms domāju par to, kā nesajaukt kustības, un tikai pēc tam – kā nodot publikai savu noskaņojumu. Man vissvarīgākais ir tas, kā cilvēki attiecas pret savu dabu, tieši tas veido ikvienas tautas kultūru.”

Griša, Rīga. Deju kolektīvs “Zadorinka”

Foto: Riga.lv

“Man rokās ir bungas. Šīs bungas ir veidotas no dzīvnieka ādas. Godīgi sakot, iemācīties spēlēt šo mūzikas instrumentu ir viegli. Pats galvenais ir klausīties un saklausīt ritmu, bet bungu gadījumā vēl jāprot pareizi turēt bungu vālītes. Dziesm un Deju svētkos man visvairāk patīk sieviešu tautas tērpi – meitenes tajos izskatās ļoti skaisti.”

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm