Dziedātāja Liera Štein: “Lai kļūtu par dziedātāju, ar labu balsi vien ir par maz”

1. Maijs

Liera Štein ir talantīga dziedātāja no Rīgas ar spilgtu ārieni un atmiņā paliekošu balsi, dziesmu autore un vokālā pedagoģe. Intervijā ar portālu Riga.lv viņa pastāstīja, vai viegli būt estrādes mūziķim Latvijā, kā rodas jaunās zvaigznes un vai patiešām iemācīt dziedāt var jebkuram cilvēkam.


Daudzas meitenes bērnībā sapņo kļūt par dziedātājām. Arī es sapņoju – tēloju mākslinieci un mikrofona vietā dziedāju matu sukā, bet nebija tā, ka es apzināti sapratu, ko es vēlos darīt. Galvā bija dažādas radošās profesijas, piemēram, domāju kļūt par frizieri. Bērnu mūzikas skolā mācījos 5 gadus, bet skolu nepabeidzu. Taču jau desmit gadu vecumā tētis redzēja avīzē sludinājumu, ka tiek rīkots radošais konkurss jaunajiem izpildītājiem. Protams, vokālos kursus tajā laikā atrast bija grūti. Tāpēc aizgāju tāpat: noskaitīju dzejoli, nodziedāju dziesmu, parādīju horeogrāfiskās dotības. Projekts bija nopietns – ar numuru sagatavošanu un kostīmu šūšanu. Un, kad es nonācu uz skatuves, man galvā kaut kas saslēdzās – bez dziedāšanas un mūzikas mani jau vairs nekas cits neinteresēja.

Foto: no privātā arhīva

Mēs nebijām turīgi, interneta toreiz nebija, tāpēc par kaut kādām vokālajām nodarbībām un par pedagogiem vecāki uzzināja mutiski. Ar vokālu nenodarbojos pastāvīgi, vairāk devos uz vienreizējām mācību stundām – konsultācijām, kad bija tāda iespēja. Bet jau aktīvi uzstājos un piedalījos konkursos. Apzināti un pastāvīgi es sāku ar mūziku nodarboties tikai 16 gadu vecumā, kad jau patstāvīgi pelnīju naudu.

Foto: no privātā arhīva

Izskatījos nedaudz vecāka par saviem gadiem, tāpēc viens dīdžejs mani ar prieku paņēma kā vokālisti koncertiem naktsklubos, skolās, kāzās un korporatīvajos pasākumos. Izpildīju kaverversijas, bet dzīvajā. Pirkām karaokes diskus. Tur bija desmit dziesmas – vienalga, patīk, vai nē, bija jādzied tikai tās.

Foto: no privātā arhīva

Samērā ilgi nostrādāju uz prāmja ar igauņiem šova programmā. Atlase bija ļoti smaga, bet arī dzīve uz kuģa neizrādījās viena no tām vieglākajām. Koncerti katru dienu! Tu nevari atļauties ne nogurt, ne saslimt. Katru dienu uz prāmja ir jauni cilvēki un viņiem ir jāredz svētki. Un viņiem ir vienalga, ka tu te esi jau divus mēnešus un tev viss ir apnicis, bet savu šova daļu tu vari atkārtot aizvērtām acīm. Tā bija laba skola.

Daudzi jaunieši domā, ka mūsdienās būt dziedātājam ir viegli – ieraksti aranžējumu, caur datoru izlaid balsi, izveido sev reklāmu sociālajos tīklos un viss gatavs. Bet tā nav. Lai uzstātos uz skatuves, ir nepieciešamas ne tikai vokālās dotības, bet arī skatuves meistarība, prasme pārvaldīt balsi un daudz kas cits. To es mācu jaunajiem izpildītājiem savā vokālajā studijā.

Foto: no privātā arhīva

Uzstāšanās uz skatuves ir tas, kā tu stāvi, kā tu pasniedz sevi, kā proti tikt galā ar stresu un uztraukumu. Starp bailēm un uztraukumu ir liela starpība. Un tas vairs nav skatuves mākslas, bet gan psiholoģiskās sagatavotības jautājums. Saviem skolēniem es stāstu, ka uztraukumu var pārvarēt, kāpjot uz skatuves. Ja tās ir bailes, tad rodas jautājums, kāpēc tu vispār vēlies uzstāties. Man bailīgākais bija nevis kāpšana uz skatuves, bet gan eksāmeni Pedagoģijas akadēmijā. Es neesmu džeza dziedātāja, visu manu dzīvi ir interesējusi popmūzika un estrāde. Bet nācās stāties džeza nodaļā un pirmie divi gadi bija neierasti. Bet es iemīlēju šo mūziku un iemācījos to dziedāt.

Foto: no privātā arhīva

Latvijā praktiski nav estrādes muzikālās izglītības. Parastās mūzikas skolas sniedz klasiskās mūzikas izglītību. Mūzikas augstskolā estrādes nodaļas nav. Es pati mācījos mūzikas koledžā Londonā. Tur mūziku māca pavisam citādāk. Viss ir saistīts ar skatuves mākslu, māca strādāt ar grupu, ar dzīvo mūziku, kā pašai sevi pavadīt uzstāšanās laikā, kā rakstīt mūziku. Tāpēc tā tikai šķiet, ka, ja tu proti dziedāt, tad automātiski vari kļūt par populāru dziedātāju. Savā studijā “Stein” es īstenoju tās lietas, kuras man pietrūka, par kurām sapņoju, kad es tikai kļuvu par dziedātāju. Un man ir prieks, ka tagad to varu dot saviem skolēniem.

Foto: no privātā arhīva

Pirms pirmajām nodarbībām, es bērniem vienmēr jautāju: kāpēc jūs vēlaties dziedāt? Ja tas ir sev, tad es neesmu tas pedagogs, pie kura būtu jāiet. Es gatavoju skatuvei, gatavoju māksliniekus. Protams, ne visi kļūs par māksliniekiem, bet no vēlmes ir atkarīgas arī darbaspējas. Es vēlos redzēt, ka skolēns vēlas dziedāt un viņam acīs deg liesma. Vēl ļoti svarīga ir neatlaidība. Vienā konkursā, man pat vēl fotogrāfija ir saglabājusies, es uzstājos ar 38 grādu temperatūru. Ja mūzika un dziedāšana ir tas, kas man vajadzīgs, tad nekādi apstākļi mani neapturēs. Ja draugi sauc ārā pastaigāties, spēlēt datorspēles, ja gribas atpūsties, ir kaut kas interesantāks, ko darīt, tad par mākslinieku nekļūsi.

Foto: no privātā arhīva

Savu pirmo skolnieci es sastapu konkursā Kongresu namā, kad viņa vēl bija pavisam maza meitene. Tagad Oļesja Hoļavo jau praktiski ir pilnvērtīga māksliniece – šogad viņa gatavojas iestādies mūzikas skolā. Ar citu skolnieci es iepazinos slimnīcā. Pamanīju, cik mākslinieciski bērns gaitenī uzstājas mammas priekšā, kamēr viņas gaidīja rindā – tagad mūsu Linele Rezņikova ir daudzu konkursu laureāte.

Foto: no privātā arhīva

Piecu gadu laikā skolēnu skaits ir audzis. Ļoti ilgi bija tā, ka nāca pieaugušie un profesionāļi, kuri konsultējās saistībā ar saviem skaņdarbiem vai pasākumiem. Pēc tam sāka nākt bērni un pusaudži. Es pabeidzu mācības Pedagoģijas akadēmijā, kļuvu par pedagogu un varu vairāk laika veltīt studijas attīstībai. Pedagoģijas akadēmija (kas tagad ir LU Pedagoģijas fakultāte) ir nopietna iestāde – ne tikai muzikālā ziņā, bet arī darbā ar bērniem un psiholoģijas ziņā. Pie tā es arī neapstājos un turpināju mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur saņēmu maģistra diploma mūzikā un tagad esmu profesionāla pedagoģe un vokāliste.

Foto: no privātā arhīva

Reiz man bija sarežģīta skolniece, maza meitene, kurai uz tēta dzimšanas dienu bija jāsagatavo dziesma. Bērnam bija dzirde un balss, bet viņa kategoriski atteicās dziedāt. Viņa vēlējās nodarbībās darīt jebko citu, tikai ne dziedāt. Bija grūti atrast pieeju, bet dziesmu kā dāvanu tētim mēs tomēr ierakstījām.    

Ko es pati klausos? Pēdējā laikā neko. Es klausos to, kas man nepieciešams nodarbīām ar skolēniem, lai uzstātos, to, kas man nepieciešams profesionālā ziņā.  Mūziku dvēselei es praktiski neieslēdzu. Mašīnā fonā skan radio, neitrāla mūzika.

Vai taisnība, ka balsi var attīstīt? Ja skatāmies globāli, tad jā. Jo balss ir muskuļi. Savu iespēju robežās visi var dziedāt, ja vien tam nav fiziski šķēršļi. Saprotams, ka ne visi kļūs par Lady Gaga vai Kristīnas Agileras līmeņa māksliniekiem. Protams, ir nepieciešams, lai būtu attīstīta dzirde un ritma izjūta. Tās ir papildu sastāvdaļas, kas palīdzēs. Bet strādāt pat ar brīnišķīgām vokālajām spējām vajag pastāvīgi. Tas nav vienu reizi nedēļā, bet gan cītīgs darbs katru dienu.

Foto: no privātā arhīva

Ja cilvēkam nav spējas atcerēties, nav ritma izjūtas, vēlmes kāpt uz skatuves, bet ir vēlme dziedāt un uzstāties, tad tas ir jāmācās. Daudzi bērni sākumā domā, ka viss ir daudz vienkāršāk. Bez balss treniņiem un skatuves mākslas mēs apspriežam repertuāru, dziesmu jēgu, kas dziesmās ir ielikts. Ir viens, ko autors dziesmā ir ielicis, bet pavisam kas cits, ko jūt bērns vai pusaudzis, kāds ir viņa stāsts, kad viņš to izpilda, ko mākslinieks no skatuves pastāsta skatītājam.

Daudzi man jautā, kāpēc es sev audzinu konkurentus. Bet patiesībā es būšu tikai priecīgi, ja mani skolēni kļūs par īstiem māksliniekiem, ja mēs kļūsim par kolēģiem. Jau tagad mani bērni mani iepriecina. Ar vienu no skolniecēm – Anastasiju Gržibovsku mēs izmēģinājām spēkus “Golos” bērnu versijā. Tā ir atlase visas dienas garumā, daudz cilvēku. Mēs netikām cauri atlases kāŗtai, bet guvām milzīgu pieredzi. Man konkursi nepatīk tik ļoti, cik uzstāšanās koncertos. Tas ir skatītājiem, bet vērtējumi ir žūrijai. Galvenais, lai būtu aplausi. Bet tieši konkursi dod iespēju tikt pamanītam.

Foto: no privātā arhīva

Es bērniem iemācu daudz, viņi mani maina. Es uzzinu jaunas dziesmas, izpildītājus. Nesen viņiem izdomāju savu dziesmu un ierakstīju klipu 17 māksliniekiem. Dziesma ir daudzbalsīga, katram ir sava daļa. Diena paskrēja vienā elpas vilcien, es pat noguru vairāk, nekā tad, ja filmējos pati. Tagad mums ir posms, kad visi bērni vēlas ierakstīt savas dziesmas.  

Starp citu, pie pati savām solo dziesmām pašlaik strādāju arī es. Es jau sen sapņoju par savu mūziķu sastāvu un ļoti vēlējos dziedāt ar grupu pie dzīvās mūzikas. Beidzot mans sapnis ir piepildījies un tagad es strādāju brīnišķīgu mūziķu sastāvā – “Hits Live Band” - un mēs visi esam kļuvuši par draugiem. Pašlaik mēs gatavojamies labdarības koncertam ar pašsarakstītām dziesmām – visi savāktie līdzekļi tiks novirzīti Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstam. Es šo patversmi atbalstu katru gadu. Koncertā uzstāsies arī mani skolēni. 

Tāpat 24. maijā plkst. 18.00 studija atzīmēs savu piecu gadu jubileju ar koncertu “Studio 69”. Koncertā piedalīsies ne tikai studijas audzēkņi, bet arī profesionāli mākslinieki – studijas draugi. Koncerts noritēs ar dzīvo grupas pavadījumu, bet dažus numurus krāšņākus padarīs baleta šovs. Tas ir ļoti liels notikums gan man, gan arī studijai un mēs koncertam gatavojamies nopietni un ceram iepriecināt skatījumus.

Koncerts būs bez maksas un to varēs apmeklēt ikviens interesents.

Foto: no privātā arhīva