Dzegužkalns jeb Jēru kalns: no upuriem līdz mūsdienīgam parkam

11. Jūlijs

Dzegužkalns ir augstākais dabiskais kalns galvaspilsētā: tā augstākais punkts ir 28 metrus virs jūras līmeņa. Savu tagadējo izskatu parks ieguva pēc rekonstrukcijas 2003. gadā, bet sensenos laikos, pirms daudziem, daudziem gadiem šeit notika upurēšana, kā arī bez maksas tika glabāti Rīgas nabadzīgie iedzīvotāji. 20. gadsimta sākumā Dzegužkalns sāka veidoties par parku. Mūsdienās parku katru dienu uzrauga  un apkopj uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” darbinieki, kuri arī apzina leģendas par šo vietu.


Jēru kalns un kapsēta

Dzegužkalna teritoriju sauc arī par Jēru kalnu, jo pirms daudziem gadsimtiem šeit nezināmas konfesijas pārstāvji reliģiskas pārliecības dēļ upurēja jērus. 17. gadsimtā parku izmantoja par bezmaksas kapsētu Rīgas nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Apbedījumi Dzegužkalna teritorijā tika pārtraukti tikai 20. gadsimta sākumā. To nolēma pārtraukt, jo sākās darbs pie parka uzlabošanas – tolaik slavenais ainavu arhitekts Georgs Kufalts sagatavoja projektu, kas paredzēja celiņu labiekārtošanu, nogāžu nostiprināšanu un skatuves būvniecību. 20. gadsimta 30. gados arhitekts Andrejs Zeidaks turpināja parka uzlabošanas darbus.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Tikai 2003. gadā parks tika rekonstruēts, atjaunojot atsevišķus ainavas elementus. Darbus veica, ņemot vērā parka sākotnējos projektus.

Velna kāpnes un teritorijas īpašā apkopšana

Dzegužkalna parka teritorijā katru dienu strādā četri “Rīgas dārzu un parku” Pārdaugavas rajona darbinieki – darbu vadītājs, komunālās tehnikas operators un divi strādnieki.

Foto: Riga.lv

Darbdiena sākas plkst. 7.00 un beidzas plkst. 16.00. Darbi tiek plānoti katru dienu, ņemot vērā laikapstākļus. Tomēr, neskatoties uz gadalaiku, darbiniekiem ir jāiztīra atkritumu tvertnes, jānodrošina celiņu un teritorijas tīrība. Ziemā ir nepieciešams ne tikai tīrīt sniegu, bet arī uzkaisīt neslīdošos materiālus uz gājēju takām. Pavasarī, vasarā un rudenī īpaša uzmanība tiek pievērsta parka zaļajam klājumam – tā mēslošanai, zāles pļaušanai un sagrābšanai. Tā kā Dzegužkalnā gandrīz nav plakanu platību, zālājs ir jāpļauj ar trimmeri, nevis traktortehniku, kā tas tiek darīts citos Rīgas parkos.

Foto: Riga.lv

Īpašas rūpes ir nepieciešamas arī nogāzēm un stādījumiem – parka puķudobēm. Parka ainavas īpatnības arī šos procesus padara sarežģītākus. Piemēram, ravēšana nogāzes vietās prasa lielāku fizisko sagatavotību no strādniekiem, bet krūmu veidošanai ir nepieciešama arī zināma veiklība.

Foto: Riga.lv

Īpaši darba apstākļi Dzegužkalnā ir pavasarī, kad kūst sniegs. Ūdens plūst pa nogāzēm lejup, bet naktī, kad piesalst, veidojas savdabīgs ledus slidkalniņš, kas arī ir jāapstrādā.

Parkā ir vairākas kāpnes. Vienas no tām ved uz parku no Buļļu ielas puses. Tieši šīs kāpnes darbinieki sauc par Velna kāpnēm. Iespējams, tāpēc, ka, tīrot no tām sniegu, bieži vien gribas piesaukt vai atcerēties pašu nelabo.

Foto: Riga.lv

Par nākotnes plāniem

Apkārtējo apkaimju iedzīvotājiem, pirmām kārtām jau Iļģuciema, parks vienmēr ir bijusi iecienīta atpūtas vieta: jaunās māmiņas te pastaigājas ar bērniem, šeit satiekas jaunieši, seniori nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un nūjošanu. Dzegužkalns kā vēsturiska, dabiski veidojusies atpūtas un apkārtnes iedzīvotāju pulcēšanās vieta attīstās arī kā kultūras pasākumu norises vieta.

Foto: Riga.lv

Jau izsenis Dzegužkalna estrādē tika svinēti Līgo svētki. Un 2009. gadā Rīgas dome atjaunoja šo tradīciju –  tagad Jāņu naktī šeit tiek rīkots plašs brīvdabas pasākums, kas veidojas kā alternatīva svinībām 11. novembra krastmalā. Ar katru gadu šī vieta kļūst arvien populārāka ne tikai Rīgas iedzīvotāju, bet arī tūristu vidū. Ziemā Dzegužkalna nogāzes tiek izmantotas tradicionālajiem ziemas priekiem – braukšanai ar ragaviņām!

Foto: Riga.lv

Laiku pa laikam uzvirmo ideja – kalna augstākajā punktā uzstādīt skatu torni vai panorāmas ratu. Tomēr patlaban šis projekts nerada interesi investoru vidū, bet uzņēmumā “Rīgas Dārzi un parki”, kas ir atbildīgi par parka attīstību un lielāka apmeklētāju skaita piesaisti, joprojām cer, ka šis projekts tiks īstenots.