Droni pilsētā: kas par tiem jāzina?

8. Aprīlis

Paskaties pa daudzdzīvokļu mājas logu un garām palido drons. Tā vairs nav zinātniskā fantastika, bet gan realitāte arī Rīgā. Tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka normatīvais regulējums ne vienmēr tām tiek līdzi. Civilās aviācijas aģentūra informē, ka jau šogad plānotas izmaiņas noteikumos un 2020. gada vasarā stāsies spēkā jauns Eiropas Savienības regulējums, kas daudz skaidrāk noteiks prasības ne tikai tiem, kuri vēlas lidināt dronus, bet arī tiem, kas tos ražo, importē un izplata.  Bet pagaidām – lidojam pa vecam. Rīga.lv pastāsta – kā ir un kā būs.


Civilās aviācijas aģentūras rīcībā nav precīzas statistikas par to, cik valstī ir dronu un cik cilvēku šīs ierīces pilotē ar noteiktu regularitāti. Pagaidām tālvadības pilotiem nav prasības apmācībām, kā arī netiek veikta licencēšana – jebkurš cilvēks, kurš iegādājas dronu un sāk veikt lidojumus, rezultātā nezināšanas dēļ, bez ļaunprātīga nodoma, var izdarīt pārkāpumus.

Dronu lidojumi tiek regulēti samērā stingri. Ir noteikti ierobežojumi lidojumu vietām un augstumiem. Piemēram, lidojumi ir aizliegti tuvāk par pieciem kilometriem no starptautiskajām lidostām “Rīga” un “Liepāja”, bet pārējiem lidlaukiem nedrīkst lidot tuvāk par trīs kilometriem. Tāpat noteikti ierobežojumi ap ar valsts drošību un aizsardzību saistītiem objektiem. Var gadīties, ka atsevišķos gadījumos atļauja lidojumam ar dronu ir jāsaņem uzreiz no vairākām iestādēm.

Dronu lidojumus Latvijas teritorijā, tostarp arī Rīgā, regulē uz Likuma par aviāciju pamata izdotie 2016. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 737 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”.

Lidojumi pašlaik. Drošības instrukcija.

Pagaidām katram tālvadības pilotam ir jāzina sekojošais:

  • Uz drona ir obligāti jānorāda īpašnieka vārds un uzvārds (juridiskām personām - nosaukums), deklarētā (vai juridiskā) adrese un tālruņa numurs. Savukārt pašam tālvadības pilotam jābūt pamanāmā apģērbā (cepure, krekls vai atstarojošā vestes), kas palīdzētu to identificēt;
  • Lidojumus ar dronu atļauts veikt tikai diennakts gaišajā laikā, no saullēkta līdz saulrietam;
  • Dronam jābūt redzamam 500 metrus no vietas, kur bezpilota ierīce tiek vadīta;
  • Gadījumā, ja tālvadības pilotam nav 18 gadu, bet drons sver vairāk par 500 gramiem, tad lidojumus atļauts veikt tikai pilngadīgas personas klātbūtnē;
  • Dronu nedrīkst pilotēt alkohola vai narkotisko vielu iespaidā;
  • Drons nedrīkst pielidot pārāk tuvu cilvēkiem, kas nepiedalās tā lidināšanā, svešam īpašumam un citiem lidaparātiem. Droša attāluma izvēle ir atkarīga no bezpilota ierīces masas. Piemēram, ja lidojošā drona masa nepārsniedz 250 gramus, tad drošu distanci ir pieņemami noteikt pēc tālvadības pilota ieskatiem. Taču, ja ierīces svars pārsniedz 250 gramus, tad starp lidojumā neiesaistītiem cilvēkiem vai svešu īpašumu jāievēro 50 metru distance.
  • Rīgā ir atļauts veikt lidojumus ar dronu, kas sver ne vairāk kā 1,5 kilogramus. Lielākajā daļā teritorijas (kas atrodas kontrolējamā gaisa telpā) atļauts lidot līdz 50 metru augstumam, savukārt, piemēram, pašā pilsētas centrā (aptverot visu Vecrīgu) ir noteikta īpaša zona, kurā lidot var tikai pēc atļaujas saņemšanas.
  • Gadījumā, ja drons sver virs 1,5 kilogramiem, tālvadības pilotam jāveic obligāta savas  civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
  • Gadījumos, kad rodas nepieciešamība veikt lidojumu, atkāpjoties no kādas noteikumu prasības, ir jāsaņem atļauja no Civilās aviācijas aģentūras, kas pārliecinās, lai konkrētais lidojumus būtu pietiekami drošs. Izsniegtās atļaujas attiecas uz konkrētu vietu un konkrētu laiku, kas nozīmē, ka saņemt atļauju “lidojumiem pāri visai Rīgai” un “uz gadu” pagaidām nav iespējams.

Foto: pixabay.com

“Praksē bieži veidojas situācijas, kad rodas vēlme vai nepieciešamība veikt lidojumus ar dronu, atkāpjoties no kādas noteikumu prasības – piemēram, lai uzņemtu skaistus nakts kadrus ar izgaismotu pilsētu. Tomēr, tā kā noteikumi aizliedz lidojumus naktī, tad iepriekš ir jāvēršas pēc atļaujas pie mums, Civilās aviācijas aģentūras. Tāda pati situācija – nepieciešamība vērsties pie mums pēc atļaujas – ir tad, ja dronu nepieciešams pacelt augstāk, kā to atļauj normatīvie akti. Mēs cenšamies būt pretimnākoši, ja tālvadības pilots pierāda, ka lidojumi būs droši un nevienam nenodarīs kaitējumu. Daudzās situācijās vērsties pēc atļaujas nepieciešams ne tikai pie mums. Piemēram, lai veiktu lidojumus Vecrīgā, sākotnēji ir jāsaņem saskaņojums no Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Militārās policijas un tikai pēc tam Civilās aviācijas aģentūrai ir tiesības izsniegt atļauju. Ideālā variantā, protams, ir nepieciešams, lai visi jautājumi, kas skar lidojumu ierobežojumus, normatīvo aktu līmenī tiktu sakārtoti tā, lai drona lietotājam tie būtu saprotami un pēc iespējas tiktu samazināta birokrātija. Pie tā tiek aktīvi strādāts, bet pagaidām, gadījumos, kad noteikumi nav izprotami vai nedod skaidras atbildes, pēc konsultācijām droši var vērsties pie mums,” stāsta Civilās aviācijas aģentūras vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Pieteikuma forma (Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 6. pielikums) atļaujas saņemšanai.

Lidojumi pašlaik. Virs kādiem objektiem ir aizliegts lidot?

Latvijā un vēl jo vairāk – Rīgā – ir daudz zonu, virs kurām droniem ir vai nu aizliegts lidot pa visam, vai arī noteikti attiecīgi lidojumu augstumu ierobežojumi.

Ar dronu aizliegts lidot tuvāk par 500 m no cietumiem (17 objekti valstī, 4 - Rīgā). Tāds pats ierobežojums (atsevišķos gadījumos – 50 metri) attiecas arī uz militārajiem objektiem. Militāro objektu sarakstā figurē vairāk kā 70 adreses visā valstī, no tām vairāk kā 10 – galvaspilsētā. Trešā kategorija (vairāk kā 90 adreses visā valstī) ir objekti, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valstu robežu drošības un civilās aizsardzības infrastruktūras nodrošināšanu. Tāpat gadījumā, ja vēlaties dronu pacelt virs Latvijas Bankas objektiem (Rīgā tās ir divas adreses – Kr. Valdemāra iela 2A un Bezdelīgu iela 3), tad arī tas ir iepriekš jāsaskaņo – šajā gadījumā ar Latvijas Banku.

Visas šādu objektu adreses norādītas Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 pielikumos.

Lidojumi ar dronu nav atļauti tuvāk par 5 km no starptautiskās lidostas “Rīga” skrejceļa – jāņem vērā, ka šāds ierobežojums sasniedz pat Imantu un Zolitūdi. Tāpat Rīgā atrodas lidlauks “Spilve”, kura skrejceļam ar dronu nedrīkst lidot tuvāk par 3 km.

Samērā lieli ierobežojumi skar lidojumus virs Vecrīgas: šeit, piemēram, atrodas galvenā Latvijas Bankas ēka, Saeima, Kr. Valdemāra ielas tuvumā atrodas Ārlietu ministrijas un Aizsardzību ministrijas ēkas, kuru tuvumā lidojumi ar droniem atļauti tikai pēc to saskaņošanas. Virs Vecrīgas ir noteikta zona ar nosaukumu EVR2 – ja vēlamies veikt lidojumus tur, nepieciešams saņemt atļauju no Civilās aviācijas aģentūras, vispirms to saskaņojot ar Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Militāro policiju. 

Foto: pixabay.com

Lai nejauši neielidotu neatļautās vietās, pašlaik tālvadības piloti izmanto dažādas mobilās lietotnes, kurās atzīmēti objekti un teritorijas, kurām labāk netuvoties. Un, kaut gan objektīvi šādas lietotnes ir noderīgas, tās visas ir neoficiālas un nav pilnībā uzticamas. Pat vispopulārākajā lietotnē “DronePilot” ir norādīta vien daļa faktisko ierobežojumu, turklāt vairāki lietotnē norādītie ierobežojumi nemaz neeksistē. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie jauna regulējuma izstrādes un viens no galvenajiem uzdevumiem sabiedrības izpratnes veicināšanai par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz dronu pilotēšanu, ir to attēlošana viegli saprotamā veidā – ar digitāliem informatīvajiem materiāliem un oficiālu interaktīvu karti, kas uzskatāmi ļaus vienā vietā lietotājam vienkāršā valodā iegūt visu nepieciešamo informāciju, atzīst Ilmārs Ozols.

Lidojumi pašlaik. Kā lidot virs publisko pasākumu teritorijas?

Visbiežāk nepieciešamība filmēt lielu teritoriju no augšas rodas publisko pasākumu –  mītiņu, piketu, koncertu un uguņošanu – laikā. Gadījumos, ja dronu vēlaties lidināt pasākuma norises vietai tuvāk par 50 metriem, ir nepieciešama atļauja!

Šajā gadījumā kārtība tālvadības pilotiem ir samērā skaidra: atbildību par pasākumā notiekošo pilnībā uzņemas pasākuma organizētājs, tādēļ, ja drons ir vieglāks par 1,5 kilogramiem un aprīkots ar izpletņa sistēmu, pietiek tikai ar lidojuma saskaņošanu ar pasākuma organizatoru. Savukārt organizatoram jāzina, ka tas ir viņa pienākums šādas darbības saskaņot ar pašvaldību, kuras teritorijā tiek organizēts pasākums. Gadījumos, ja drons nav aprīkots ar izpletņa sistēmu, nāksies vērsties Civilās aviācijas aģentūrā pēc atļaujas.

Lidojumi pašlaik. Kādi sodi draud par pārkāpumiem?

Pagājušogad Civilās aviācijas aģentūra izskatīja vairāk par 30 administratīvā pārkāpuma lietām par dronu lietošanas pārkāpumiem visā valstī. Turklāt lielākā daļa pārkāpumu veikti Rīgā: te ir skaisti skati, blīva apbūve un vairāk ierobežojumu.  Vispopulārākās lidojumu zonas – Vecrīga, tilti pār Daugavu, Brīvības piemineklis, Zaķusalas televīzijas tornis, no apkaimēm – Imanta, Pļavnieki, Purvciems. 

Pārkāpumus konstatē Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija, tāpat arī karavīri aktīvi ziņo par dronu lidojumiem gaisa telpā virs militārajām zonām. Savukārt pārkāpumus izvērtē un lēmumus par sodiem pieņem Civilās aviācijas aģentūra.

Fiziskām personām naudas sods par noteikumu pārkāpumiem ir robežās no 150-300 eiro, juridiskām personām sods var sasniegt pat 3000 eiro.

Patiešām nopietnu pārkāpumu, kas saistīti ar reāliem drošuma un drošības apdraudējumiem, pēc Ilmāra Ozola teiktā, pagājušogad nav bijis daudz. Kaut arī ikdienā nākas sastapties ar vairākiem dronu lietotājiem, kuri apzināti neievēro noteikumus, liela daļa pārkāpumu tiek veikti aiz neuzmanības vai nezināšanas, turklāt, ja būtu jau pieejami efektīvi līdzekļi normatīvā regulējuma “tulkošanai” uzskatāmā veidā, iespējams, pārkāpu skaits būtu mazāks.

Foto: pixabay.com

Nākotne. Tālvadības pilotu reģistrs un eksāmenu kārtošana – kā autovadītāja tiesību saņemšanai

Likumu modernizācija faktiski ir tuvākā gada jautājums. Kā sarunā ar Rīga.lv atzina Civilās aviācijas aģentūras vecākais inspektors Ilmārs Ozols, esošais regulējums jau daļēji zaudējis aktualitāti un ne vienmēr sniedz atbildes uz visiem jautājumiem: “Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau šī gada pirmajā pusē plānots pieņemt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas būs pārejas regulējums līdz brīdim, kad 2020. gada vasarā spēkā stāsies Eiropas Savienības regulējums, kas noteiks vienotas prasības par reģistra ieviešanu, apmācībām un citiem noteikumiem, kas attieksies uz dronu lietotājiem, bet arī to ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem. ”

Ir gaidāmas vērienīgas izmaiņas. Dažas no tām ir vienkāršas un saprotamas: piemēram, visticamāk, jaunajos noteikumos tiks mīkstināta norma, kas ļauj pilotēt dronu tikai diennakts gaišajā laikā. Visticamāk, tiks atļauts lidot pusstundu pirms saullēkta un pusstundu pēc saulrieta. Jau šāda neliela likumu liberalizācija ļaus izvairīties no birokrātijas saistībā ar atļauju iegūšanu un drošībai kaitējums nodarīts netiks.

Dažas no izmaiņām ir ievērojamākas, piemēram, būs iespēja saņemt ilgtermiņa atļaujas. Tiem, kuri to vēlēsies, jārēķinās ar teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaudēm – līdzīgi kā autovadītāju tiesību saņemšanai. Tas, kāda tieši būs šī kārtība, pašlaik vēl tiek risināts, bet vismaz sākotnēji Civilās aviācijas aģentūras mājaslapā būšot pieejami informatīvie materiāli un, līdzīgi kā CSDD mājaslapā, tiešsaistes teorētisko zināšanu pārbaudes rīks, ko ikviens varēs izmantot, lai sagatavotos pārbaudēm.