Dīvainākie jautājumi, kurus visbiežāk uzdod cilvēki muzejos

10. Augusts

Ir īsti mākslas cienītāji, kuri nepalaiž garām nevienu nozīmīgu kultūras pasākumu pilsētā. Un ir tie, kuri uz muzejiem nedodas bieži, vai vispār ir ieradušies pirmo reizi. Un viņi ļoti vēlas izbaudīt skaisto, bet galvā viņiem rodas dažādi jautājumi. Viņi nekautrējas šos jautājumus uzdot izstāžu un ekspozīciju personālam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” izstāžu kuratore un radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule atbild uz dažiem no tiem.


No kā ir atkarīga gleznas cena?

Gleznas cenu veido daudzi faktori, no kuriem daži ir šie: mākslinieka atpazīstamība, gleznas nozīme vēsturē, tas, cik konkrētais darbs ir raksturīgs pašam māksliniekam (piemēram, Pikaso kubisma perioda darbi), cenu var ietekmēt arī mākslas darba izmērs un izmantotie materiāli, kā arī paša darba tehniskais stāvoklis. Cenu nosaka arī mākslas darba pieprasījums mākslas tirgus kontekstā. Piemēram, -Vilhelms Purvītis - viņš ir viens no pirmajiem latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, viņš iedibina savas tradīcijas ainavas gleznošanā, viņš ir bijis Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktors, bijis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Uzskatīts par vienu no izcilākajiem sava laika sniega gleznotājiem Eiropā. Māksliniekam ir savs izteikts rokraksts. Viņa darbi ir kolekcionāru un muzeju pieprasīti. Viss šis kopums arī veido tās cenu.

Kāpēc K. Maļeviča "Melnais kvadrāts" ir tik populārs?

1915.gadā radītais Kazimira Maļēviča "Melnais kvadrāts" ir tā laika mākslas "jaunā seja". Maļēvičs deva savam jaunajam mākslas stilam nosaukumu- supremātisms, kas nozīmē kaut ko pārāku, augstāku, līdz galam izstrādātu. Galvenā ideja ir atbrīvot mākslas darbu no reprezentācijas un atdarināšanas jeb vienkāršojot, reālu lietu, parādību, cilvēku attēlošanas. Viņš vēlējās pacelt mākslu pāri laikam un telpai, padarīt to brīvu no konkrētu nozīmju uzslāņojumiem. Un "Melnajā kvadrātā" rezultējas šī jaunās idejas reliģija, kurā starta punkts ir "nekas".

"Melnais kvadrāts" ir sajūta, tukšums, jaunais Dievs, ikona. Tā ir glezniecības un savā ziņā revolūcija mākslas vēsturē: bezpriekšmetiskās mākslas virziena aizsākums.

Kāpēc tas, kas "parastajam cilvēkam" izskatās pēc "smērējuma", var maksāt tik daudz?

Tāds vārds kā "smērējums" nepastāv un nebūtu attiecināms uz mākslas darbu. Pastāv dažādi virzieni mākslā. Māksla nav tikai amatnieciska prasme jeb precīzi un atbilstoši realitātei uzgleznoti attēli. Svarīgas ir idejas, dažādas nozīmes, saturs, krāsu iedarbība, enerģija utt.

 

Kāpēc gleznas tiek ierāmētas?

Ja glezna ir pareizi ierāmēta, tad mākslas darbs tiek vizuāli iecentrēts, kas palīdz skatītājam to vieglāk uztvert, jo tā ir nodalīta no apkārtējās vides. Ierāmētas gleznas ir fiziski labāk nostiprinātās, tādējādi vairāk pasargājot darbu no skrāpējumiem, un cita veida fiziskiem bojājumiem. Ierāmētam darbam ir mazāka iespējamība nokrist no sienas. Ja gleznai ir izvēlēts neatbilstošs rāmis, tad tas var novērst uzmanību no paša darba.

Ko vispār nozīmē "orientēties tēlotājmākslā"?

Tas vienkārši nozīmē to, ka cilvēku interesē mākslas vēsture, tādēļ viņš arī mērķtiecīgi ir vēlējies par to daudz uzzināt. Tāpat kā citus interesē mūzikas vēsture vai arī, piemēram, medicīna. Tas ir mērķtiecīgs darbs, kas prasa regulāru interesēšanos par aktualitātēm, ceļošanu, izstāžu apmeklēšanu utt. Līdz galam gan orientēties nekad nav iespējams, jo māksla nemitīgi attīstās un rodas no jauna.

Kā iemācīties orientēties glezniecībā un gūt no tās baudu?

Ir ļoti dažādi veidi kā skatīties glezniecību. Taču atslēga glezniecības baudīšanai ir klātesamība. Es ieteiktu sākt ar izstāžu apmeklējumiem. Katru nedēļu apmeklēt vienu izstādi muzejos vai galerijās. Pirms izlasīt kuratora tekstu, vienkārši izstaigāt izstādi un paprasīt sev, ko es par to domāju? Ko es saskatu šajos darbos? Ieejot muzejā, nav obligāts priekšnoteikums apskatīt pilnīgi visas izstādes un ekspozīcijas. Daudz lielāks prieks radīsies brīdī, kad būsiet apskatījuši un iedziļinājušies vienā tā sadaļā.

Ja rodas interese, tad muzeja un galeriju veikalos vienmēr var nopirkt katalogus un grāmatas, kas pavēstīs vairāk. Lielākoties visās izstādēs tiek organizētas izglītības programmas – sākot ar sarunām ar pašu mākslinieku un beidzot ar mākslas nodarbībām muzejā.

Braucot ceļojumos, ieteiktu apmeklēt vismaz vienu mākslas muzeju. Tas ir vizuāli baudāms veids, kā uzzināt par konkrētās valsts kultūru, vēsturi, tradīcijām un cilvēkiem.