Daniels no Portugāles: “Ir grūti paskaidrot manu mīlestību pret Rīgu, es šeit vienkārši jūtos labi”

4. Decembris, 2017

Šodien mēs tikāmies ar Danielu, kurš ieradies Rīgā no Portugāles, strādā šeit ar bērniem un saka, ka esot patiešām laimīgs! Apskatīt savu pilsētu caur ārzemnieku acīm vienmēr ir noderīgi: varbūt mēs nejauši esam aizmirsuši pievērst uzmanību kaut kam labam?


Es ierados Rīgā pateicoties praksei “Riga United football club”. Pēc tās beigām es nolēmu šeit palikt un atradu darbu franču skolā. Sāku ar asistenta lomu, bet tagad strādāju par sporta skolotāju, esmu atbildīgs par visām sporta nodarbībām un pasākumiem.

Foto: No personīgā arhīva

Pirms pārcelšanās uz Rīgu dzīvoju Portugālē, bet ļoti vēlējos aizbraukt vēl kaut kur. Protams, ka biju dzirdējis par Latviju iepriekš – es labi orientējos ģeogrāfijā un man patīk ceļot. Agrāk nekad nebiju viesojies Eiropas ziemeļu daļā, tikai domāju, ka šeit būs aukstāks, nekā Portugālē, kas nozīmē, ka arī cilvēki būs vēsāki. Es ierados Rīgā 2014. gada jūlijā un tas ir labs laiks, lai uz šejieni brauktu.

Foto: No personīgā arhīva

Integrācijas process bija vienkāršs. Es nonācu labā vidē, man bija lieliski kolēģi un draugi. Futbola komanda bija starptautiska, lielākā daļa dalībnieku bija ārvalstu sportisti.

Jā, futbols šeit nav ļoti labs, jo īpaši salīdzinot ar Portugāli. Bet es šeit ierados nevis, lai spēlētu, bet gan strādātu kā treneris. Portugālē man šādas iespējas nebija, bet šeit tāda atradās.

Foto: No personīgā arhīva

Es strādāju ar bērniem un varu teikt, ka bērni šeit ir citādi. Mums noteikti ir izdevies padarīt komandu draudzīgāku, “portugāliskāku”. Bērni redzēja, ka esmu citāds, ka esmu siltāks un vēlos atrast ar viņiem kontaktu, un tā mēs arī kļuvām par draugiem.

Jauniešiem bija aptuveni 15-16 gadi un viņi mani uzskatīja par tādu kā vecāko brāli, un es tā arī jutos. Tagad skolā notiek kaut kas līdzīgs: es strādāju ar bērniem vecumā no 4 līdz 14 gadiem un mēs esam draugi. Ja viņiem kaut kas ir vajadzīgs, es noteikti centīšos viņiem palīdzēt. Katru dienu es daudz smejos – strādājot ar bērniem, citādi nemaz nemēdz būt.

Foto: No personīgā arhīva

Esmu liels sporta fans, bet šeit, Latvijā, par spīti tam, ka tā ir neliela valsts, jums tas ir ļoti attīstīts – pilnīgi neticami! Lielos sporta pasākumos Rīgā cilvēki vienmēr ir laipni un attiecas pret tevi labi, smaida pat tad, ja ārā ir auksti.

Jā, jums nav kalnu, bet ar to var samierināties. Manai mīlestībai pret sportu Rīga ir ļoti piemērota – man patīk skriet un šeit ir lieliski stadioni, man patīk braukt ar velosipēdu un šeit ir lieliski veloceliņi.

Foto: No personīgā arhīva

Esmu pamanījis, ka cilvēki Latvijā ievēro samērā veselīgu dzīvesveidu. Ļoti redzama atšķirība starp Portugāles bērniem un vietējiem jauniešiem, rīdziniekiem ir daudz vairāk veselīgu ieradumu: piemēram, viņi ar lielāko prieku ēd svaigus augļus un dārzeņus, grauž burkānus vai svaigus gurķus.

Šeit ir daudz dažādu kultūru ēdieni un visbiežāk tas ir kaut kas veselīgs. No vietējiem produktiem man garšo kvass, piena produkti te ir lieliski, man garšo kefīrs un saldējums. Lai atrastu gardus produktus, ir jāmeklē dabīgie – dodos uz tirgu, tur var atrast visu, ko vien sirds kāro. Šeit, galvaspilsētā ir patiešām lieliska pieeja dabīgiem produktiem, neesmu pārliecināts, ka Lisabonā arī ir tāpat.

Foto: No personīgā arhīva

Mani draugi un ģimene ar mani lepojas. Kādas pārmaiņas viņi manī ir pamanījuši? Saka, ka es izskatos laimīgs, un tas ir galvenais. Un es arī esmu laimīgs! Iespējams, es daudz smaidīju arī pirms tam, bet tas nebija īsts, patiešām laimīga cilvēka smaids. Tagad man tāds ir. Kas ir vislabākais, kad dodos uz Portugāli, man ir prieks tur būt. Kad es atgriežos Latvijā, arī tad man ir prieks.

Manas laimes noslēpums? Man ir brīnišķīgs darbs, es daudz ceļoju un bieži nodarbojos ar sportu – daru to, ko vēlos un neviens mani neierobežo.

Foto: No personīgā arhīva

Kad izdodas iepazīties tuvāk, lielākā daļa rīdzinieku izrādās ļoti jauki cilvēki. Jā, viņi tik ātri neatveras citiem, bet, ja viņi to izdara, tad viņi ir brīnišķīgi.

Man daudz vairāk patīk Rīgas bāru kultūra. Es nevaru precīzi paskaidrot, kāpēc, bet cilvēki šeit dodas uz bāriem, lai vienkārši labi pavadītu laiku. Portugālē tā ir vairāk attiecību lieta – lai ar kādu iepazītos, cilvēki neiziet sabiedrībā, lai vienkārši parunātu.

Foto: No personīgā arhīva

Tipiska ballīte Latvijā: cilvēki sarunājas, dzer alu, dejo un priecājas, fonā spēlē kādu lielisku folkmūziku. Tipiska ballīte Portugālē: puiši V izgriezuma kreklos skatās uz meitenēm, meitenes dejo. Rīgā ballītes ir patiesākas, dzīvākas. Interesanti: ja runājam par kultūru un sabiedrību kopumā, Portugālē ir siltāk un dzīvīgāk, bet ballītēs ir pilnīgi otrādi. Tagad, kad dodos uz ballītēm Portugālē, es tās nesaprotu.

Līgo svētkos ar mani bieži notiek kaut kas jautrs.  Tradicionāli man patīk dodies kaut kur vienam ar mugursomu un pa ceļam es satieku cilvēkus, kuri apstājas un pēc tam atgadās brīnišķīgi piedzīvojumi. Pagājušogad es apstājos pludmalē un iepazinos ar diviem jauniešiem – mēs lieliski pavadījām Līgo svētkus un izdzērām daudz alus!

Foto: No personīgā arhīva

Man ir vienas mājas – Latvija. Tomēr nevar būt divas mājas un tagad Portugālē es gaidu atgriešanos mājās. Pēc portugāļu valodas es neskumstu, Rīgā ir samērā daudz portugāļu un vienmēr ir, ar ko parunāt dzimtajā valodā. Tāpat es brīvi runāju spāņu un franču valodās un Rīgā var sastapt ļoti daudz kultūru un valodu, tāpēc šeit es runāju vairāk dažādās valodās, nekā to darītu Portugālē.

Es nedaudz protu latviešu valodu – mācījos to pats, man ir pamatzināšanu līmenis. Saprotu gandrīz visu un varu pateikt: “tomēr es labāk runāju angliski vai portugāliski, kaut gan man dažkārt saka, ka latviski runāju ar ļoti labu akcentu”. Man ir ļoti svarīgi prast tās valsts, kurā dzīvoju, valodu, tāpēc pirmajā gadā, kad sāku dzīvot Latvijā, galvenais mērķis bija runāt latviski.

Foto: No personīgā arhīva

Tagad es latviešu valodu izmantoju retāk, jo strādāju starptautiskā vidē, bet rīdzinieki brīvi runā angliski. Es vienalga ļoti cenšos valodu neaizmirst, piemēram, sarunājos latviski ar veikalu kasieriem. Starp citu, šķiet, ka tas ir veids, kā no kasieriem izvilināt smaidu! Cilvēki šeit ļoti novērtē, ja ārzemnieki runā viņu valodā. Latviešu valoda nav ļoti grūta, bet, kad es to mācījos, biju gatavs padoties kādas 100 reizes! Visas šīs deklinācijas, galotnes…

Rīga ir mana mīļākā pilsēta, un es esmu daudz ceļojis, ļoti daudz. Pirms divām nedēļām biju Amerikā un Kanādā, bet gada laikā esmu pabijis vairāk nekā 26 valstīs. Pasaulē ir, ko apskatīt, bet es vienmēr priecājos atgriezties Rīgā: es priecājos atgriezties pie bērniem, satikties ar draugiem, atkal iegrimt pilsētas atmosfērā.

Ir grūti paskaidrot manu mīlestību pret Rīgu, es šeit vienkārši jūtos labi.

Laikā, kamēr dzīvoju Latvijā, esmu izmainījies, izaudzis. Kad es ierados šeit pirmo reizi, biju ļoti pieticīgs un pārāk naivs. Domāju, ka esmu kļuvis nedaudz vēsāks, protu aizstāvēt sevi, labāk izprotu cilvēkus, un tas ir labi. Ja es pieaudzis kļūtu Portugālē, tas jau būtu pavisam cits cilvēks. Galu galā mēs augam sabiedrībā un kopā ar to.

Foto: No personīgā arhīva

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm