Daiļslidotāja Kučvaļska: vēlos slidot pa aizsalušu upi

9. Janvāris, 2017

Angelinai Kučvaļskai ir 18 gadi. Viņa ir trīskārtēja Latvijas čempione daiļslidošanā, Eiropas čempionātā daiļslidošanā 2016. gadā viņa ir ieņēmusi 4. vietu, piekāpjoties vien trim Krievijas pārstāvēm. Angelina pasaules reitingā ieņem 16. vietu. Intervijā ar portālu riga.lv sportiste pastāstīja par to, kā tas viss sācies un padalījās ar saviem nākotnes plāniem.


Bērnībā es biju ļoti aktīvs bērns un mamma meklēja variantus, ar kādu sporta veidu mani nodarbināt. Es izmēģināju daudz ko, taču reiz mamma pamanīja sludinājumu par jaunas daiļslidošanas grupas izveidošanu. Mamma nolēma, ka piezvanīs, un, ja viņai patiks trenera balss, viņa mani tur aizvedīs. Balss patika. Tagad es esmu 16. vietā pasaulē.

Uz Rīgu mēs pārvācāmies pirms diviem gadiem no Ropažiem, kur mēs dzīvojām privātmājā. Bija ļoti grūti izbraukāt uz skolu un uz nodarbībām. Pēc stundām man nācās sēdēt pie mammas darbā, līdz mājām bija tāls ceļš, nebija, kur iet. Ērtības labad mēs nolēmām pārvākties tuvāk.

Foto: Riga.lv

Bija periodi, kad mani vecāki piespieda mani doties uz treniņiem. Īpaši pārejas vecumā, kad neko negribas darīt un galvā ir pārāk daudz tarakānu. Taču es no daiļslidošanas gūstu baudu, daru to ar lielu patiku, tāpēc arī gūstu panākumus.

Agrāk es mācījos parastā skolā, tagad – tālmācības programmā. Līdz 11. klases sākumā viss bija normāli, protams, skolotāji reizēm pievēra acis, jo es ļoti daudz trenējos. Plānoju arī iegūt augstāko izglītību, apdomāju doties mācīties uzņēmējdarbību.

Foto: Riga.lv

Visvairāk man patīk lēcieni un celiņi, griešanas ne pārāk. Visticamāk visiem cilvēkiem tā ir – kaut gan tev patīk tas, ko tu dari, ir kāds aspekts, kas var ļoti nepatikt.

Krist, protams, ir sāpīgi. Diemžēl reizēm kritieni noved pie traumām, kuras jāārstē. Daiļslidošana izskatās ļoti romantiski, taču tas ir neticami grūts sporta veids, kas prasa ļoti daudz spēka.

Foto: Riga.lv

Konkrētu elku man nav – vienkārši sekoju līdzi sacensībām, kā jau visi sportisti. Taču kopumā mani visvairāk iedvesmo krievu daiļslidotāji.

Mēdz gadīties, ka dodos uz slidotavu ar draugiem un slidoju kā visi parastie cilvēki! (smejas). Iznomāju slidas, jo uz publisko slidotavu ņemt savas dārgās un profesionālās slidas ir žēl – segums neatbilst profesionālam līmenim, var sabojāt asmeņus, kas ir ļoti dārgi. Uz publisko slidotavu nāk cilvēki ar visdažādākajām slidām, ievazā netīrumus – nē, lai manas slidas stāv mājās.

Publiskajā slidotavā es slidoju tā, ka daudzi, iespējams, pat nemaz neaizdomātos par to, ka esmu profesionāla daiļslidotāja (smejas).

Foto: Riga.lv

Es nekad neesmu slidojusi pa aizsalušas upes vai ezera ledu. Vēlos pamēģināt – redzu, ka no šādām pastaigām sanāk ļoti skaistas fotogrāfijas.

Kad tu krīti tūkstošiem cilvēku un žūrijas acu priekšā, saņem sevi rokās un strādā tālāk. Ja tu pazaudē šo elementu, tas nozīmē, ka jānopelna punkti par nākamajiem. Kāda jēga pārdzīvot par kaut ko, kas jau ir noticis?

Mans mērķis ir dalība 2018. gada Olimpiskajās spēlēs. Pašlaik es daru visu iespējamo, lai tur nokļūtu. Pēc tam uzstādīšu jaunu mērķi un došos pretī tam.

Man ļoti patīk kaķi un suņi. Suns man ir, bet pagaidām vecāki ir pret kaķi. Es vēlos meinkūnu, tie ir ļoti lieli. Man patīk zīmēt, tikties ar draugiem – ejam uz kino. Kas attiecas uz jauniem paziņām, es tam pieeju ļoti uzmanīgi – nekad nevar zināt, ko no kura var sagaidīt.