Cik gadus vēl kalpos daudzstāvu māju lifti?

3. Jūlijs

Un vai tagad nav tos bīstami ekspluatēt? Uz šiem un citiem jautājumiem par Rīgas daudzdzīvokļu māju liftiem atbildēja uzņēmuma “Latvijas lifts-Šindlers”  servisa direktors Jānis Šmits. Galu galā, Rīgas dzīvojamās mājās reiz uzstādīto liftu ekspluatācijas termiņš ir 25 gadi. Taču daudzi no tiem tiek izmantoti jau 35-40 gadus.


Vecs lifts var būt bīstams

Ik gadu tiek pārbaudīts visu Latvijā uzstādīto liftu tehniskais stāvoklis, ieskaitot tos, kuri uzstādīti daudzdzīvokļu mājās. Akreditētas iestādes atkarībā no apskates rezultātiem nolemj, vai atļaut liftu izmantot arī turpmāk – kādam liftam kalpošanas termiņš tiek pagarināts par gadu, pusgadu, citam tikai par trīs mēnešiem. Ja tehniskie dati neatbilst normām, tad tiek ieteikts veikt remontu vai detaļu nomaiņu. Tādējādi lifti tiek “saglabāti pie dzīvības”.

Bet to cilvēku, kas vēlētos liftus labot, kļūst arvien mazāk, jo ilgstoši kalpojuši mehānismi kļūst neprognozējami. Piemēram, uzņēmums “Latvijas lifts-Šindlers” ir pilnībā atteicies no veco liftu apkalpošanas. “Mūsu galvenais ofiss atrodas Šveicē un, kad “Schindler” ienāca Latvijas tirgū, pastāvēja cerība, ka lifti pakāpeniski tiks mainīti. Bet ir pagājuši jau 25 gadi. Diemžēl dzīvojamās mājās pilnīga liftu nomaiņa nenotiek, un, ja notiek, tad tikai retajā mājā. Tāpēc mēs apkalpojam tikai savu aprīkojumu un attīstām savu servisu,” sarunā ar Rīga.lv atzīmēja Jānis Šmits.

Foto: Riga.lv

Visi lifti darbojas, ar dažiem izņēmumiem

Tāpat kā nav vienādu māju, nav arī vienādu liftu: vieni tiek ekspluatēti piesardzīgāk un laiku pa laikam tiek remontēti, citi – nē. Ja vadu vai mehānisko daļu darbība ir pasliktinājusies, piemēram, katru dienu notiek īssavienojums vai ar darbības traucējumiem saskaras motors, reduktori vai vinčas, tad noteiktus liftus nākas atslēgt drošības apsvērumu dēļ.

Ir trīs problēmas risinājumi – remonts, modernizācija vai lifta maiņa.

Foto: Riga.lv

Rezerves daļu problēma

Liftus remontē pēc nepieciešamības, bet ir noteiktas grūtības, ar kurām iespējams saskarties. Rīgas daudzstāvu māju liftu kabīnes ražotas Mogiļevas liftu rūpnīcā. Rūpnīca darbojas vēl aizvien, bet ražo mūsdienīgāku aprīkojumu. Aprīkojums, kas nepieciešams tiem liftiem, kas visbiežāk redzami padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, jau vairs netiek ražots. Tāpēc detaļas tiek meklētas pie citiem ražotājiem vai tiek iegādātas Baltkrievijā, kur ar rezerves daļu izgatavošanu nodarbojas dažādi kooperatīvi. Bet jāpatur prātā, ka tā vairs nav standarta produkcija, bet gan analogs.

Lifta durvis modernizācijas laikā nepaplašina

Efektīvāka metode, kā sakārtot liftu, ir to modernizēt. Šī procesa laikā tiek pilnīgā mainīta elektrostacija (lifta sirds), elektrodzinēji un pacēlāja mehānisma vinčas. Tāpat notiek arī lifta kabīnes remonts, lai tā izskatītos labāk, tiek nomainīta pogu pults.

Taču modernizācija neatrisina lifta kabīnes ērtības problēmas. Kabīnes durvis vecajos liftos ir ļoti šauras, par ko visvairāk sūdzas jaunās māmiņas. Tipveida lifta ieejas platums ir 650 milimetri, bet, lai tajā ietilptu mūsdienu bērnu ratiņi, nepieciešami 700-800 milimetri. Lai iegūtu trūkstošos piecus centimetrus, ratiņi liftā tiek iespiesti ar varu, kas savukārt izdara spiedienu uz durvīm, kā rezultātā lifts ar laiku var salūzt.

Plašāku ieeju liftā var iegūt tikai pilnībā nomainot liftu.

Foto: Riga.lv

Mūsdienu lifts – jauns drošības līmenis

Jauns lifts ir kā jauns automobilis – tas vizuāli izskatās labāk, tehniski tas ir labāk aprīkots, kā arī uzticamāks drošības ziņā.

Pirmkārt, visi mūsdienu lifti ir ugunsdroši. Tāpēc, ja mājā notiek ugunsgrēks un ir uzstādīta ugunsdrošības signalizācija, lifta sensors saņem signālu, ka brauciens var būt nedrošs un kabīne pati dodas uz pirmo stāvu, atver durvis un tā arī paliek. Tas ir, liftu neviens nevar izmantot.

Vecajos liftos diemžēl šāda iekārta tā uzstādīšanas (ēkas celšanas) laikā nav izveidota.

Otrkārt, ir saistība ar dispečera pulti. Tas ir, nospiežot avārijas pogu liftā, notiek automātisks savienojums ar avārijas servisa dienestu.

Pašlaik zvana signāls izskan tikai kāpņu telpā. Ja kāds to dzird, ejot garām, tad viss ir kārtībā. Bet, ja nē – tad cilvēkam ir jāzvana uz liftā norādīto tālruņa numuru, lai izsauktu avārijas dienestu. Protams, gandrīz katram ir mobilais telefons, taču poga, kas savienota ar avārijas dienestu, ir mūsdienīga ērtība.

Treškārt, mūsdienu liftu durvis aizveras vienmērīgi un ne tik ātri. Arī pāris sekunžu aizture ir drošības apsvērumu dēļ, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iekārtu elektronisko kontroli, drošības ķēdes kontaktus. Atkarībā no lifta modeļa aizture starp pogas nospiešanu un brīža, kad durvis aizveras, var būt no 2 līdz 14 sekundēm.

Foto: Riga.lv

Vecajiem liftiem garantiju uz vēl 10-20 gadiem neviens nedos

Vai ir iespējama tāda situācija, ka pēc aptuveni 15-20 gadiem vecie daudzdzīvokļu namu lifti nolietosies tik ļoti, ka tos aizliegs izmantot pavisam? Ar pilnīgu pārliecību teikt, ka tā patiešām notiks, nevar. Viss būs atkarīgs no tā, kā par liftu rūpējas -cik daudz mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas un var lifta remontā, atjaunošanā un pat modernizēšanā ieguldīt. Jo ir lifti, kas Rīgā strādā no 19. gadsimta sākuma. Tie pēckara laikā ir modernizēti. Šie lifti tiek izmantoti, bet vairs neatbilst mūsdienu  drošības tehnikas noteikumiem.

Attīstoties tehnoloģijām, palielinās arī prasības attiecībā uz tehnikas drošību. Pirmajā vietā ir to cilvēku drošība, kas liftus izmanto.

Daudzi vecie lifti atbilst to sākotnēji izvirzītajām prasībām, bet neatbilst mūsdienu drošības prasībām. Vecajos liftos, piemēram, nav nekādu kontaktu, kas bloķētu durvju atvēršanos gadījumā, ja pats lifts kaut kur ir iestrēdzis.

Latvijā nav bijis daudz nelaimes gadījumu, kas saistīti ar liftiem. 2016. gada oktobrī Siguldas slimnīcas lifta šahtā iekritis ārsts, savukārt Varakļānos – divgadīgs zēns. Abi gadījumi beigušies ar nāvi. Ķīnā, Krievijā vai Indijā, gadījumu, kad atveras durvis, bet lifts vēl nav pienācis, tāpēc cilvēks iekrīt šahtā, ir daudz.

Foto: Riga.lv

“Lieta tāda, ka visi ekonomē naudu. Lifta šahtai jābūt pilnībā apgaismotai 24 stundas diennaktī. Dzīvokļu un māju īpašnieki nevēlas, lai visu diennakti degtu gaisma, jo par to ir jāmaksā. Viņi cenšas atteikties no šī pakalpojuma. Bet, ja notiek kādi traucējumi, atveras lifta durvis, bet lifta tur nebūs, tad izgaismotā šahtā jūs redzēsiet, ka kabīnes nav. Tumsā jūs vienkārši iesiet iekšā, jo būsiet pārliecināti, ka ir gan lifts, gan grīda,” atzīmē Šmits.

Pēc viņa vārdiem, diemžēl ļoti daudz cilvēku vairāk novērtē lifta vizuālo stāvokli, nevis tehnisko. Tāpēc mājas iedzīvotājiem vieglāk ir norunāt veikt kosmētisko remontu pašā kabīnē, nevis remontu aiz kabīnes, kur atrodas galvenais mehānisms, kas to kustina. Ja aprīkojums (troses, pacēlāja mehānisms, vadības stacija) ir nolietojies un ir traucēta tā darbība, situācija var kļūt bīstama.

Kā iedzīvotāji lauž liftus

Lifti mēdz salūst paši – nolietojums, tehniskas ķibeles u.tml., kā arī  tie mēdz lūst, jo lietotāji tos apzināti vai neapzināti lauž. “Iecienītākā izklaide” daudzdzīvokļu māju viesiem ir pogu dedzināšana. Vēl vandāļi ar kājām spārda durvis, apzīmē kabīnes vai izmanto tās kā tualetes.

Foto: Riga.lv

Lifta stāvoklis bieži ir atkarīgs no tā, kā kāpņu telpas iedzīvotāji pret to  izturas.

“Daudzi nesaprot, ka lifts ir tāds pats īpašums kā mašīna vai dzīvoklis. Kad lifts salūst un pārtrauc darboties, iedzīvotāji pieprasa kaut ko mainīt nesaprotot, ka gan apsaimniekošanas uzņēmums, gan uzņēmums, kas apsaimnieko liftus, kaut ko var darīt tikai mājas finansējuma ietvaros. Bet šis finansējums parasti ir 30-40 eiro mēnesī. Par tādu naudu nevar nomainīt pat spuldzītes!” atzīmē “Latvijas lifts – Šindlers”vadītājs.

Pēc Patērētāju aizsardzības tiesību centra informācijas Latvijā darbojas 7000 lifti un tikai 20% no tiem ir pavisam jauni. Šāda situācija ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.  Ne valsts, ne pašvaldības atbilstoši likumam nevar ieguldīt finanšu līdzekļus privātīpašumā, arī dzīvokļu īpašnieki nesteidz kaut ko darīt lietas labā.  Eiropas Savienībā attieksme pret liftiem ir pavisam citāda. Tur kabīnes pret jaunām nomaina katrus 15 gadus. To dara īpašnieki par savu naudu, jo tās ir noteiks likumdošanā. 

Jaunus liftus Latvijā uzstāda, bet diemžēl ne vecajās daudzdzīvokļu mājās. Vecajā dzīvojamajā fondā ir ļoti mazs jauno liftu procents. “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izveidojis veco liftu nomaiņas programmu daudzdzīvokļu mājām. Jau 2016. gada vasarā veikti apjomīgi remontdarbi mājā Mirdzas Ķempes ielā, kā arī Lēdurgas ielā (sīkāk lasiet šeit).

Foto: Riga.lv

Remontdarbi iedzīvotājiem izmaksājuši 23 000 eiro. Dzīvokļu īpašnieki sākuši veikt uzkrājumus jau 2012. gadā. Vidējā summa sastādījusi 0,15 eiro/m².

Starp citu, lifta modernizācija izmaksā nedaudz mazāk – 10 000 – 12 000 eiro. Dārgi. Bet tā nav vienīgā problēma.

 “Saprotams, ka bez kredīta vai uzkrājumu liftu saremontēt nevar. Turklāt, lai pieņemtu lēmumu par modernizāciju vai lifta nomaiņu, nepieciešams savākt vairāk nekā pusi (vismaz 50% +1) mājas dzīvokļu īpašnieku balsu (kopības lēmums). Un tas bieži vien ir ļoti sarežģīti. Pat gadījumā, ja lifts apstājas, mājai finanšu līdzekļu uzkrājuma nav un nepieciešama nauda remontam, uzkrājumiem mēdz atteikties 1. un 2. stāva iedzīvotāji, arī 3. un 4. stāva dzīvokļu īpašnieki, turklāt atteikties mēdz arī jaunāka gada gājuma dzīvokļu īpašnieki, kas dzīvo 8. un 9. stāvā, sakot, ka ar kājām uzkāpt viņiem nav grūti. Tādējādi veci cilvēki un māmiņas ar ratiņiem, kas dzīvo augšējos stāvos, nonāk diezgan sarežģītā situācijā. Jo lifts mājā nav prioritāte. Prioritāte ir elektroinstalācijas, ūdens padeve, kanalizācija, jumts, kā arī citi konstruktīvie elementi un kopējo komunikāciju sistēmas, kas daudzās mājās var būt salīdzinoši sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc tieši tur lielākoties tiek novirzīti mājas uzkrājumi,” saka eksperts.

Bet ir svarīgi saprast: lifta stāvoklis un tā drošība ir atkarīga tikai no mājas iedzīvotājiem. Lifts savā ziņā ir bīstama ierīce, kas pieprasa pastāvīgu kontroli, savukārt vecie lifti ar katru ekspluatācijas gadu var prasīt arvien apjomīgākus ieguldījumus remontiem vai to pilnīgu nomaiņu.