Ciemos ir labi, bet Rīgā – labāk: kāpēc Kembridžas Universitātes absolvente atgriežas mājās

6. Novembris, 2017

Portāls riga.lv tikās ar rīdzinieci Kseniju Ošmjanu, kura, pabeidzot Kembridžas Universitāti, tomēr ir nolēmusi atgriezties mājās. Ksenija pastāstīja, kāpēc cilvēki arvien biežāk dod priekšroku mierīgajai dzīvei Rīgā, nevis ātrajam Londonas ritamam, kā atšķiras algas abās galvaspilsētās, un kas Rīgas mentalitātē ir tik īpašs.


Uz Angliju es atbraucu uzreiz pēc skolas – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas – beigšanas, kur pabeidzu starptautiskā bakalaurāta programmu. Šāds diploms man ļāva iesniegt dokumentus vadošajās augstskolās, un, kad saņēmu piedāvājumu no Kembridžas, es pat nedomāju par citiem variantiem.

Aizbraucot, es biju pārliecināta, ka man šeit viss ir apnicis – vēlējos jaunu dzīvi, bet tur bija pavisam cita pasaule. Es devos uz Angliju ar lielām cerībām, un tas, ko darīšu pēc tam, mani īpaši neinteresēja – precīza plāna man nebija. Es pārliecinājos par to, ka, pabeidzot universitāti, tu esi vēl vienas tikpat lielas izvēles priekšā, kā tad, kad pabeidz vidusskolu.

Foto: No personīgā arhīva

Tagad es saprotu to, ka, pārvācoties uz Londonu, es drīzāk pievienojos kopējai plūsmai – visi studenti sapņoja tur mācīties un strādāt, bet man teica “tev tur patiks”. Un es centos darīt tā, lai Londona man iepatiktos. Bet tas tomēr nenotika, tāpēc es atgriezos.

Mana vēsture ar Angliju sākās ar mācībām ekonomikas fakultātē. Protams, tad visas domas bija par to, ka palikšu ārzemēs. Jo visi apkārtējie palika – Londona ir tepat blakus un tā piedāvā neizmērojamu iespēju daudzumu, apkārt tik daudz motivētu un uz karjeru vērstu cilvēku.

Foto: No personīgā arhīva

Es sapratu, ka Latvijā tādu iespēju man var arī nebūt, bet runa nav tikai par algu – es vēlējos nodarboties ar šauru specialitāti ekonomikā, kas Latvijas tirgum pilnīgi nav piemērota. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Kembridžā es devos praksē uz Vāciju uz 3 mēnešiem, pēc tam atgriezos Anglijā – plānoju pastrādāt dažus gadus, pirms turpināt mācības maģistrantūrā. Es iekārtojos pastāvīgā darbā savā specialitātē un nodzīvoju Londonā vēl gadu. Un pēc tam man apnika.

Jāsaprot, ka bez Anglijā iegūtas izglītības atrast labu darbu savā specialitātē, jo īpaši konsultāciju un finanšu jomā, tur atrast nav iespējams. Man šādas problēmas nebija, es sastapos ar citu problēmu – dzīve Londonā norisinājās tikai ap darbu!

Foto: No personīgā arhīva

Ļoti daudz naudas – vairāk nekā puse algas aizgāja par ne tās labākās kvalitātes dzīvokli. Pārējais bija jātērē par sabiedrisko transportu un dārgu, bezgaršīgu ēdienu, kā arī centieniem uzkrāt naudu atvaļinājumam – protams, Latvijā. Tā arī sanāca: es dzīvoju tālu no ģimenes, īrēju dzīvokli ar svešiem cilvēkiem, lielu daļu laika pavadīju darbā vai ceļā uz to, bet pēc darba nekam vairs neatlika laika, jo attālumi ir ļoti lieli, un arī draugi vienmēr bija aizņemti.

Runā, ka Londona piedāvā ļoti daudz iespēju, un tā arī ir. Bet, lai izmantotu šīs iespējas, vajadzīga laba alga un daudz brīva laika, bet, lai iegūtu patiešām labu algu, īpaši daudz brīva laika Londonā neatliek.

Foto: No personīgā arhīva

Svarīgi saprast, ka tu atbrauc uz Londonu ar vienu čemodānu – te tev nekā nav, viss ir jāsāk no sākuma. Un, pats grūtākais – ikdienas problēmas. Kur tu vari salabot zobu, saremontēt apavus, doties pie ārsta – katrs jautājums ārzemēs pārvēršas par lielu problēmu, kas jārisina. Vai arī var rīkoties tā, kā lielākā daļa cilvēku – nopelnīt naudu ārzemēs, bet tērēt Rīgā. Bet kā gan varētu teikt, ka tu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi tur, ja visu nepieciešamo tu vari atļauties tikai šeit, Rīgā. Un arī kopumā nepamet sajūta, ka tu esi ciemos, vienmēr svešs, un tevi īpaši nekur negaida.

Runājot par mentalitāti, atšķirība starp Rīgu un Londonu ir jūtama! Piemēram, cilvēki tur ir daudz atvērtāki. Tev vienmēr jautā, kā tev klājas, ko tu šodien darīji, un vai tev patīk Anglija. Reizēm šķiet, cik jauki, ka visi ir tik atvērti, nevis kā pie mums – noslēgti un drūmi!

Foto: No personīgā arhīva

Bet pēc kāda laika tu saproti, ka katrs šāds smaids visbiežāk ir tikai pieklājības pēc, un tas neko nenozīmē. Bet pie mums Baltijas valstu iedzīvotāji tomēr ir vienkāršāki: ja mēs esam neapmierināti, mēs arī izskatāmies tādi, bet, ja smaidām, tad tas ir pa īstam. Mēs varam uzticēties emocijām un saprast, ko tās nozīmē.

Kopumā, ja jūsu mērķis ir aktīvi būvēt karjeru un nopelnīt naudu, kā arī saņemt baudu no lielpilsētas mūžīgās steigas, dzīve Londonā jums varētu patikt. Bet man vairāk pie sirds iet maza, klusa un mājīga pilsēta ar mierīgu atmosfēru, blakus ģimenei – negribas visu savu laiku, spēkus un veselību atdot darbam, lai kāds tas arī nebūtu.

Foto: No personīgā arhīva

Atbraucot atpakaļ uz Rīgu, es samērā viegli dabūju darbu savā specialitātē – strādāju starptautiska uzņēmuma shared service centrā. Mēs tiešā veidā sadarbojamies ar dažādām valstīm, piemēram, ar Vāciju – nodarbojamies ar finanšu kontroli. Šāda uzņēmuma forma kļūst aizvien populārāka – lieli uzņēmumi pārvieto administratīvās pozīcijas uz vienu noteiktu vietu, un Rīga, kā lēta Eiropas pilsēta, šim mērķim ir lieliski piemērota.

Mans viedoklis par darbu šeit ir manāmi mainījies – es esmu pārliecinājusies par to, ka arī Rīgā var atrast labu darbu. Visu ir iespējams salīdzināt – arī naudas izteiksmē. Jāskatās nevis uz kopējo algas apjomu, bet gan uz pirktspēju – cik par šo algu tu vari sev atļauties. Šeit es sev varu atļauties krietni vairāk, nekā Londonā, kur alga bija vismaz 2 reizes lielāka.

Foto: No personīgā arhīva

Man ļoti patīk atkal dzīvot Rīgā. Un pats labākais ir tas, ka šeit ir tas, kas man ļoti pietrūka Londonā – tā ir daba. Tikai 15 minūšu gājiens, un tu esi mežā, pusstunda ar mašīnu, un tu esi pie jūras. Es pastāvīgi meklēju jaunus vaļaspriekus un vienmēr atrodu, ar ko nodarboties. Bet galvenais – man vienmēr ir laiks tuviniekiem.

Esmu priecīga, ka izvēlējos atgriezties – Rīgas dzīves ritms man ļauj man justies daudz laimīgākai un veselākai.