Centrāltirgus Sanitārā dienesta vadītāja: mums nav "kontrabandas" gaļas

3. Marts

Marija Piščikova  vada Rīgas Centrāltirgus Sanitārās kontroles dienestu un 13 darba gadu laikā viņa pastāvīgi sastopas ar mītiem, kas attiecas uz tirgus darbību. Un visu šo gadu laikā viņa uzstājīgi tos apgāž – par to arī intervijā ar portālu riga.lv.


Pārtikas kvalitātes kontroles jomā es strādāju no 1979. gada. Pēdējos 13 gadus – šeit, Rīgas Centrāltirgu, par kuru es zinu visu un pat vēl vairāk.

Es strādāju 12 stundas dienā – no sešiem rītā līdz sešiem vakarā. Oficiāli darba diena man sākas plkst. 8:00, bet es ierodos agrāk. Kad man jautā, vai man ir vaļasprieki, es atbildu – ir, tas ir mans darbs.

Esmu ļoti izvēlīga attiecībā uz ēdienu. Kafejnīcās un restorānos es parasti neēdu, ja nu tikai tad, ja kāds uzaicina uz svinībām. 

Es iepērkos ne tikai savā tirgū, bet arī veikalos. Skatos, kā izskatās pārdevēji, ja pērku sveramu produkciju, noteikti skatos, kas notiek aiz letes, kā tirgotājs ņem ēdienu, kādas ir viņa rokas, vienmēr pievēršu uzmanību tam, vai ir tīra grīda, durvju rokturi un viss pārējais.

Kad kaut ko paņem ar kailām rokām, nepērciet šajā vietā neko, atsakieties. Ja visi būs atbildīgi, iemācīsim pārdevējus apkalpot pircējus, ievērojot higiēnas normas.

Tas, ka gaļas paviljonā varētu pārdot “kontrabandas gaļu”, ir pilnīgas muļķības. Tas ir pilnīgi izslēgts. Ja kāds nolemj atnest gaļu somā un ir nolēmis to pārdot, tad viņu ļoti ātri nodotu kolēģi – tirgotāji, pēc piecām minūtēm par to ziņotu man, vēl pēc divām minūtēm – tirgus vadībai. Šāda tirgotāja paviljonā vairs nebūtu. Mūsu paviljonā pārdotās gaļas pirmsākumus ir iespējams noskaidrot pāris sekunžu laikā, pat varētu uzzināt, kā sauca teļu, no kura šī gaļa ir nākusi. Katram tirgotājam jābūt marķējumam – tas var būt uz gaļas, uz vitrīnas – tur norādīts kods, kas ļauj pārbaudīt gaļas izcelsmi.

Nebaidieties no maltās gaļas – gaļasmašīnas mēs pārbaudām katru dienu, tās pastāvīgi tīra un mazgā. Izvēlieties gabalu, kas jums patīk, un saņemiet lielisku masu gardām kotletēm!

Marija pārbauda gaļas temperatūru. Apakšā uzrādīti 6 grādi - ar gaļu viss ir kārtībā.
Foto: Riga.lv

Vairākas reizes gadā gadās sūdzības par zivju paviljonu, piemēram, ka zivīs ir tārpi. Bet Latvijas ūdenstilpēs nav tārpu, kas varētu kaitēt cilvēkam. Piemēram, salaka – tās peldpūslī var dzīvot tārpi, kas šo pūsli attīra. Un, ja tas tiek bojāts, tārpi var izkļūt no tā. Gadās, ka baseins, kurā zivs ir nozvejota, ir bijis netīrs, tāpēc var būt parazīti. Tā gadās ar mencām. Katru zivi pārbaudīt nav iespējams.

Pašlaik Eiropas Savienībā tiek kontrolēts ražošanas process, nevis galaprodukts. Kaut vai tās pašas doktora desas sortiments – tas ir milzīgs, pārbaudīt visu gatavo produkciju nav iespējams. Tomēr svarīgāks ir nevis gatavais desas luņķis, bet gan ražošanas process. Eiropā pārtikas rūpniecības jomas kontroles organizācija ir labi atstrādāta, gadiem pārbaudīta, tāpēc tās ieviešana Latvijā tikai nāk par labu.

Preces derīguma termiņu nosaka ražotājs, kā arī apstākļi, kuros šis ēdiens ir jāglabā, lai tas nebojātos. Eiropas Savienībā jau pirms gada tika runāts par to, ka mēs izmetam pārāk daudz vēl ēdamu produktu. Ikviens latvietis var par šo tēmu izteikt savas domas – pašlaik Zemkopības ministrijas portālā par to ir diskusija.

Atbildība par preču uzglabāšanu jāuzņemas arī pircējiem. Ja atstāj vistas fileju siltumā, tā sabojāsies ātrāk, nekā norādīts derīguma termiņā, kuru noteicis ražotājs. Lasiet informāciju uz marķējuma! Es neiesaku pēc derīguma termiņa izmantot produktus, kas ātri bojājas, ja uz tiem rakstīts “Izlietot līdz”, bet, ja ir norādīts “Ieteikts izlietot līdz”, tad izlemiet paši, izmantot produktu pēc derīguma termiņa beigām vai nē.