Centrāltirgus atzīmē dzimšanas dienu: viesus gaida dāvanas

8. Novembris, 2016

9. un 10. novembrī Rīgas Centrāltirgus atzīmē savu dzimšanas dienu – valsts lielākajam tirgus laukumam aprit 86 gadi. Par godu šiem svētkiem tirgus apmeklētājus sagaida dažādi pasākumi un iespēja saņemt dāvanas.


No 11:00 līdz 13:00 rīdzinieki un viesi tiek aicināti uz svētkiem. Sakņu paviljonā ikviens ir aicināts pagatavot vēlējumu Centrāltirgum, iegriezt laimes ratu un saņemt pārsteiguma balvas, darboties dzimšanas dienas sveču pagatavošanas darbnīcā, nofotografēties ar tirgus talismaniem – Groziņu un Turziņu un saņemt foto uzreiz.

Svētku apmeklētājus pacienās ar veselīgiem kokteiļiem – par to parūpēsies uztura speciālists Kārlis Birmanis, bet, lai noskaņojums būtu vēl labāks, viesus iepriecinās akordeonists Arkādijs Zimovs.

Ja nepaspēsiet ierasties uz svētkiem 9. novembrī, tad arī 10. novembrī noritēs tie paši pasākumi, ikviens varēs nogaršot Centrāltirgus svētku zupu, kuru gatavos šefpavārs Havjers Garsija, bet par muzikālo pavadījumu parūpēsies Zintis Žvarts.

Pasākuma laikā sakņu paviljonā tiks svinīgi atklāta un plašam apmeklētāju lokam apskatei izstādīta pagājušajā gadā tapusī Centrāltirgus 85. jubilejas monēta. Tā tapusi no 10 kilogramiem Centrāltirgus apmeklētāju atnestajām monētām ne vien no Latvijas un Eiropas, bet arī tālākām zemēm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Indijas, Meksikas un Āfrikas. Monētu veidojis tēlnieks, Latvijas mākslas akadēmijas pasniedzējs Kārlis Alainis.

Foto: Rīgas Centrāltirgus

Nedaudz vēstures:

Tirgus celtniecību uzsāka 1924. gada jūnijā, nojaucot divas Sarkano spīķeru rindas, bet 1925. gada 25. septembrī ielika pamatakmeni. 1926. gadā būvdarbus pārtrauca nepietiekamo finanšu dēļ, un tos atsāka tikai 1928. gada pavasarī.

Rīgas Centrāltirgu svinīgi atklāja 1930. gada 2. novembrī, jau iepriekš slēdzot Daugavmalas tirgu, kas pastāvējis jau kopš viduslaikiem. Tirdzniecība jaunuzceltajā tirgū sākās pēc 8 dienām - 10. novembrī – 57 000 kvadrātmetru lielā platībā.

Paviljonu augstums sasniedza 20,5 m, bet platums – 35 m. Lielākais no tiem bija paredzēts vairumtirdzniecībai un gaļas apstrādei, bet četri mazākie – sīktirdzniecībai (pirmais – gaļai, otrais – piena un gaļas produktiem, trešais – maizei, augļiem, dažādiem pārtikas produktiem un kautiem putniem, ceturtais – zivīm). Ēku apsildīšanai izmantoja zemspiediena tvaika apkures sistēmu, kura darbojās līdz pat 1986. gadam, kad Centrāltirgu pieslēdza pilsētas centrālai apkures sistēmai.

Vairāk vēsturisku faktu par Rīgas Centrāltrigu varat atrast šeit.