Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu savienot prāmju satiksme

5. Aprīlis

Rīgas pilsētas arhitekta birojs izstrādājis pilotprojektu par ūdensceļa izveidošanu starp Daugavgrīvu un Bolderāju no vienas puses, un Vecmīlgrāvi un Mangaļsalu no otras.


Attālums starp abām piejūras kaimiņu apkaimēm ir 2,7 km, bet pa sauszemi – 28 km. Ar sabiedrisko transportu (ar pārsēšanos) brauciens ilgst aptuveni divas stundas, bet pa ūdeni – tikai 15-20 minūtes. Ūdens transporta priekšrocība ir acīmredzama. Starp citu, pirms 30 gadiem pastāvēja arī maršruts Bolderāja – Vecmīlgrāvis un apkaimju ilgdzīvotāji to lieliski atceras. Tāpēc riteni no jauna izgudrot nav nepieciešams. Un pirmais, ar ko jāsāk projekta izstrādātājiem, ir veco piestātņu atjaunošana.

Ko piedāvā abām piejūras apkaimēm?

Uzsākot regulāru kuģu un laivu satiksmi posmā Kapteiņu iela (Daugavas kreisais krasts), un Zivju iela (Daugavas labais krasts), tiktu radīta iespēja iedzīvotājiem no viena krasta nokļūt otrā krastā 15 minūšu laikā, pretēji šī brīža 28 km garajam un ilgajam maršrutam, kas ved caur Rīgas centru.

Abu krastu savienošana pavērtu jaunas iespējas iedzīvotāju mobilitātē un padarītu pieejamāku gan darba vietu resursu, gan sociālo un kultūras pakalpojumu klāstu.

Trešā piestātne, Mangaļsalas iela, piedāvā sezonālu galamērķi – nesen labiekārtotu, rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītu pludmali ar nesen atjaunotu infrastruktūru – kājāmgājēju takām, soliņiem, bērnu laukumu un ielu trenažieriem. Šai piestātnei var būt arī vēl viens mērķis – tā var kļūt par vistālāko galamērķi, kas sasniedzams pa Daugavu, lai piekļūtu tuvāk līcim.

Vai no šī maršruta ir gaidāms ekonomiskais izdevīgums?

1.Laika ietaupīšana un darbavietas

Apkaimju statistika liecina, ka šajās pilsētas daļās – Bolderājā un Vecmīlgrāvī - abos upes krastos kopā mīt vairāk nekā 66 tūkstoši iedzīvotāju un nodarbināti ir apmēram 29 tūkstoši iedzīvotāju - 84% darba vietu atrodas Daugavas labā krasta apkaimēs.

Abu krastu savienošana ar kuģu satiksmi pavērtu jaunas iespējas iedzīvotāju nodarbinātības mobilitātē. Viena krasta iedzīvotājiem pavērtos iespēja izvēlēties otrā krastā esošo uzņēmumu darba vietas, neņemot vērā laika patēriņu, kas būtu nepieciešams, izmantojot sauszemes transportu. Darbaspēka trūkumu kā problēmu norāda aizvien lielāks skaits uzņēmēju, tostarp lielākie ostas uzņēmumi.

Lai gan attālums starp abiem krastiem ir 2,7 km (15 minūtes ar laivu), lai nokļūtu no vienas vietas līdz otrai, nepieciešamas 50-80 minūtes ar automašīnu un aptuveni 95 minūtes (pusotra stunda), izmantojot sabiedrisko transportu ar pārsēšanos.

2.Kultūras objektu pieejamība

Apkaimes abos krastos var lepoties ar nozīmīgu kultūras objektu klāstu – Daugavas kreisajā krastā atrodams Daugavgrīvas cietoksnis, nepieejamā Mīlestības sala, mols un populāras pludmales, taču otrā – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” un tās brīnišķīgais parks, pludmales.

Kreisais krasts iedzīvotāju prātos asociējas ar mierīgu, klusu un patīkamu vietu dzīvošanai, ko stiprina pašvaldības programma sociālo namu renovācijā un būvniecībā. Tomēr fiziska attāluma un ierobežoto transporta savienojumu dēļ šīs apkaimes pieejamo pakalpojumu ziņā ir lielā mērā autonomas un nošķirtas no pārējās pilsētas. Veidojot ciešāku savienojumu ar upes otra krasta apkaimēm, iedzīvotāji iegūtu plašāku un papildinātu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu sasniedzamā attālumā, tādējādi iedzīvotāju dzīves kvalitāte un sociālā vide iegūtu būtisku kvalitatīvu uzlabojumu.

3.Tūrisma iespējas

Rīga ir pilsēta pie ūdens - 16% pilsētas teritorijas klāj dažādas ūdenstilpnes ar labu savstarpējo savienojumu, kas senāk tika plaši izmantotas iekšējam transportam un nekomerciālai kuģošanai. Padomju laikā daļa teritorijas, kas atradusies pie Daugavas grīvas, parastajiem cilvēkiem bija slēgta – PSRS ierobežoja pieeju savai ārējai jūras robežai. Tāpēc Daugavas Ziemeļu daļa ir zaudējusi savienojumu ar pārējo ūdensceļu tīklu, proti, šajā zonā trūkst publisku piestātņu un citas infrastruktūras.

Sezonālas piestātnes izveide Mangaļsalā rada tālāko Ziemeļu galamērķi, kuģojot pa Daugavu, un no jauna pievieno šo pilsētas daļu pārējam ūdensceļu tīklam, vienlaikus atverot ostu Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

Piestātne Mangaļsalā piedāvātu sezonālu galamērķi – iespēju kuģojot sasniegt populāros Mangaļsalas nocietinājumu fortus, nesen labiekārtotu pludmali un plaši izbūvētās pastaigu takas dabas parkā “Piejūra”, kas jau šobrīd ir iecienīta pilsētnieku un pilsētas viesu atpūtas vieta. Vienlaikus Rīgas centra daļā aktīvajiem tūrisma kuģu operatoriem paveras jauni maršruti ar iespēju piestāt arī starp Vecrīgu uz Mangaļsalu.

4.Laika ietaupījums

Bolderājas, Daugavgrīvas un Buļļu apkaimēs kopā mīt 22,6 tūkstoši iedzīvotāju, bet šajās apkaimēs nodarbināti ir vien 4,6 tūkstoši personu. Otrā krastā – Vecmīlgrāvī, Mangaļsalā, Kundziņsalā un Sarkandaugavā - dzīvo 43,5 tūkstoši iedzīvotāju (Vecmīlgrāvī vien - 23 tūkstoši), bet šajās apkaimēs kopā reģistrēti 24,3 tūkstoši darbavietu (Vecmīlgrāvī vien - 5,7 tūkstoši).

Lai gan attālums starp abiem krastiem ir 2,7 km (15 minūtes ar laivu), lai nokļūtu no vienas vietas līdz otrai, nepieciešamas 50-80 minūtes ar automašīnu un aptuveni 95 minūtes (pusotra stunda), izmantojot sabiedrisko transportu ar pārsēšanos.

5.Cik varētu izmaksāt brauciens?

Vērtējot pilotprojekta izmaksas un ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, secināms, ka projekta ieviešana būtu lietderīga un tā sniegtu būtisku pienesumu gan rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā, gan uzņēmējdarbības vides attīstībā.

Domājot par operacionālo izmaksu aplēsi, Rīgas pilsētas arhitekta birojs konsultējies ar Rīgā strādājošiem tūrisma laivu un kuģu operatoriem un izlēmis, ka projekts jāattīsta vairākos posmos.

1. posms: Infrastruktūras sakārtošana un uzturēšana

  • piestātņu uzstādīšana īstenojama sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, piestātņu risinājums veidots no vieglas konstrukcijas ar iespēju to pārvietot un pārliecināties par dažādu tā novietojumu atbilstību;
  • Rīgas Brīvostas pārvalde atver publiskai pieejamībai apm. 130 m garu posmu no Zivju ielas līdz piestātnei caur SIA “Mangali Shipyard” iznomāto teritoriju un nodrošina tai publisku pieejamību.

2. posms: Pilotprojekts pasažieru pārvadāšanā

  • ūdens transports iekļaujams kopējā Rīgas Satiksmes e-talonu norēķinu sistēmā ar standarta brauciena cenu;
  • pilotprojekta periodā pārvadājumus iespējams nodrošināt sadarbībā ar esošiem laivu operatoriem, neveicot specializēta ūdenstransporta iegādi šim nolūkam;
  • pārvadājumiem izmantojamas laivas ar ietilpību līdz 25 personām un iespēju uzņemt velosipēdistus.

Kur radusies šāda ideja?

Pilsētas publisko ūdenstilpņu un krastmalu izmantošana, tostarp dažāda mēroga kuģošanas iespējas Rīgas pilsētas arhitekta biroja risināto tematu lokā bijušas jau ilgstoši, tomēr ar jaunu satura kvalitāti tās atgriezās tieši 2018. gadā 12. jūnijā biroja rīkotajā ekspertu diskusijā.

Vasaras sākumā birojs organizēja publisku diskusiju par pasažieru kuģu satiksmes iespējām Rīgā, kur, klātesot galvenajām atbildīgajām iestādēm, ekspertiem un interesentiem, tika akcentēti dažādi veicamie infrastruktūras sakārtošanas priekšdarbi un iezīmējās ekspertu un iedzīvotāju organizāciju priekšlikums īstenot pilotprojektu Daugavgrīvas, Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas savienošanai pa ūdeni.

Diskusija ar vairākiem pasākumiem turpinājās festivālā Komēta (29. jūlijs) un sociālo partneru un RTU diskusiju ciklā Kompass (12. septembris), kur tika analizēta gan Rīgas, gan dažādu ārvalstu pieredze, padarot ūdensceļus plašāk pieejamus sabiedrībai.

Visbeidzot, 30. novembrī notikušajā Rīgas pilsētas arhitekta konferencē “Osta un Rīdzinieks. Telpiskās un mentālās pārmaiņas 100 gados” detalizēti tika analizēta Rīgas, ostas, publisko ūdeņu un ūdensmalu izmantošanas tēma, sarunā aktīvi iesaistot vietējos un ārvalstu ekspertus un iedzīvotāju sabiedriskās organizācijas ar redzējumu par ūdeņu pieejamību Rīgā.