Bijušās kopmītnes Prūšu ielā 25 tiks iekonservētas

29. Novembris

Ēkai Prūšu ielā 25 Ķengaraga iedzīvotāji cenšas mest līkumu. Bijušās kopmītnes ir kļuvušas par vietu, kur pulcējas antisociāli sabiedrības locekļi, kur viņi dzer, lieto narkotikas un rada konfliktus. Par to, kāpēc guļamrajonā izveidojusies šāda situācija un kā to risina pilsētas vadība, portālam riga.lv pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko.


Kas ir šī nelabvēlīgā ēka Prūšu ielā?

Tās ir bijušās kopmītnes un šīs ēkas plānojums sastāv nevis no dzīvokļiem, bet no istabām. Liels gaitenis, istaba viena aiz otras, kopīgs sanitārais mezgls vietā gaiteņa galā, virtuve – otrā. Šīs bijušās kopmītnes mēs cenšamies pārbūvēt jau vairākus gadus. Pārbūves rezultātā šajā ēkā būtu mazgabarītu labiekārtoti dzīvokļi ar laukumu 20-24 kvadrātmetru – tie būtu piemēroti cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvokļu jautājumā. Pārbūvējot telpas, mēs iegūstam dzīvokļus ar visām ērtībām. Tas ir, divas istabas tiktu apvienotas vienā dzīvokļu īpašumā, tur tiktu ievilktas inženierkomunikācijas, tiktu izveidots savs sanitārais mezgls, duša, tualete, virtuve.

Tādā veidā esam pārbūvējuši bijušās kopmītnes Zandartu ielā 2a. Tagad tā ir sociālā māja. Un jau vairāki rīdzinieki tur ir saņēmuši sociālos mazgabarītu dzīvokļus. Tāpat tiek plānots pārbūvēt arī ēku Prūšu ielā 25.

Kāpēc māju nevarēja pārbūvēt jau pirms vairākiem gadiem, kad tā vēl nebija tik bēdīgā stāvoklī?

Lēmums par iedzīvotāju pārvietošanu tika pieņemts 2017. gadā. Mājā ir 102 istabas, katrā no tām dzīvoja viens iedzīvotājs vai ģimene. Lai visus izmitinātu, bija nepieciešams laiks. Dzīvokļi kā sociālie mājokļi mūsu rīcībā nonāk samērā lēni. Pēc tam telpas vajag izremontēt, ja tās ir sliktā tehniskajā stāvoklī. Un tikai tad ir iespējams pārvietot īrniekus no šādām mājām. Viss ievilkās, jo Rīgā ar dzīvojamo platību ir saspringta situācija. Iedzīvotāji no šādām mājām ietilpst tikai vienā no 12 reģistriem, kas paredzēti cilvēkiem, kuriem nepieciešams mājoklis (daudzbērnu ģimenes, bijušie ieslodzītie, denacionalizēto māju iedzīvotāji, trūcīgie, un citi). Tas viss prasa laiku.

Mēs vienmēr izskatām arī īrnieka finansiālo situāciju, pārbaudām, vai viņš ir parādnieks. Ja parādu nav, tad, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, pienākas labiekārtots dzīvoklis. Ja cilvēks ir parādnieks, tad ar koplietošanas ērtībām.

Vai pēdējais iedzīvotājs no mājas Prūšu ielā 26 tika pārvietots pavisam nesen?

Sākot ar 2014. gadu, bijušajiem Prūšu ielas 25 iedzīvotājiem piešķirti 20 sociālie dzīvokļi sociālajās dzīvojamās mājās, 10 dzīvokļi ar daļējām ērtībām, kas nozīmē, ka uz turieni pārvietoti īrnieki, kuriem bijuši parādi, 72 dzīvokļi ar ērtībām. Tas ir process, kas prasīja laiku. Pēdējie iedzīvotāji bija sieviete ar diviem bērniem, kuriem 2019. gada 11. oktobrī tika piešķirts labiekārtots dzīvoklis Prūšu ielā 3, 3. korpusā.

Kāpēc ēku nevarēja slēgt un kontrolēt, lai tā nekļūtu par izgāztuvi?

Diemžēl tukšo ēku iecienīja bezpajumtnieki. Mēs pastāvīgi sarakstāmies ar “Rīgas namu pārvaldnieku”, kas apsaimnieko šo māju, šajā procesā iesaistot arī Rīgas pašvaldības policiju, viņi regulāri tur veic reidus. Un bezpajumtnieki no turienes “tiek izlikti”, taču ir acīmredzams, ka, tiklīdz policija aizbrauc, “iemitinās” mājā no jauna. Jau tagad mums ir apliecinājuma karte un minimālajā apjomā ir izstrādāts šīs ēkas konservācijas projekts. Esam noteikuši izdevumus, kas nepieciešami darbu veikšanai un uzsākuši šīs mājas konservācijas procesu, lai trešās personas ēkā nevarētu iekļūt.

Ko nozīmē konservācija? Vai ēkai apkārt būs žogs?

Ne gluži. Celtnieki aizvērs visas logu un durvju atveres ar gāzbetona plāksnēm, lai liegtu piekļuvi trešajām personām. Ēka tiks iekonservēta līdz brīdim, kamēr atradīsies nauda tās pārbūvei par mazgabarītu dzīvokļu ēku.

Kur varētu rast naudu šim projektam?

Mēs plānojam nākamgad saņemt līdzekļus projekta darbiem. Ir jāveic pārplānošana, jānomaina inženierkomunikācijas, jāveic blakus esošās teritorijas labiekārtošana. Kad būs gatava tāme, mēs zināsim, cik naudas nepieciešams, lai ēku pārbūvētu. Bet teikšu uzreiz: tie ir ieguldījumi vairāku miljonu apmērā.

Cik dzīvokļu būs bijušo 102 istabu vietā?

Aptuveni 80 dzīvokļi, varbūt pat vairāk. Ēkā ir arī koplietošanas telpas, kuras arī var piebūvēt dzīvojamām telpām.

Kurā no 12 reģistriem ir visgarākā rinda?

Vismazākā rinda sociālo mājokļu rinda. “Rīgas pilsētbūvnieks” būvē ēkas un cilvēki pārceļas. Visvairāk cilvēku ir astotajā reģistrā: tajā savu kārtu gaida cilvēki, kurus nepieciešams pārvietot no ēkām, kuras ir sliktā tehniskajā stāvoklī, bet tādu ir daudz…

Vai šādu bijušo kopmītņu ēku Rīgā ir daudz?

Mums rindā uz pārbūvi ir ēka Dolomīta ielā 1, tur jāpārbūvē puse ēkas, Ziepju ielā 11 – tur ir iekonservētas kopmītnes, Ieriķu ielā 2a, arī tur apmetas īrnieki.

Taču Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā ir pārrunāts jautājums par to, ka šādas pamestās ēkas vispār nevajadzētu pārbūvēt. Tās labāk būtu nojaukt un uzbūvēt jaunas, ērtākas. Taču principā pašvaldībai ir jārēķinās ar to, ka cilvēki gaida rindā, un vēlams atrisināt jautājumu par mājokļa saņemšanu pēc iespējas ātrāk. Ir ātri jāreaģē, jāmeklē līdzekļi, jāiegulda pārbūvē, lai iegūtu jaunus dzīvokļus. Nojaukt māju un uzbūvēt jaunu ir dārgāk un ilgāk.