Bijušās “Radiotehnikas” teritorija: kas sagaida graustus?

7. Marts

6. martā noritēja Vidi degradējošu būvju komisijas izbraukuma sēde, kurā tika pieņemts lēmums par turpmāko rīcību saistībā ar bijušās “Radiotehnikas” teritorijas sakārtošanu. Deputāti konstatējuši, ka atkritumu kalni, kas sakrājušies uzņēmuma teritorijā, ir kļuvuši mazāki, taču situāciju par ideālu nosaukt ir grūti. Un, ja zemes īpašnieki nesteigsies ar teritorijas sakopšanu, tiks piemēroti nepopulāri drošības līdzekļi, ieskaitot lielus naudas sodus.


No uzplaukuma līdz pamestībai

Vēl 90. gadu sākumā uzņēmumā, kas 1928. gadā radīts kā akciju sabiedrība “Ābrama Leibovica foto radio centrāle”, bet kura nosaukums vēlāk mainīts uz visiem zināmo “Radiotehnika”, vēl kūsāja dzīvība un tika veidoti nākotnes plāni. Viens no galvenajiem uzņēmuma darbības virzieniem bija akustisko sistēmu ražošana. Toreiz noritēja eksperimentāla mājas kinozāles skaņu aparatūras ražošana, turklāt tā bija piecas reizes lētāka kā rietumu produkti, noritēja darbs pie elektronisko iekārtu iespiedshēmu ražošanas, kas tika izgatavotas Vācijai, Zviedrijai un Lielbritānijai. Piemēram, noritēja sadarbību ar uzņēmumu “Samsung”, kurai tika izgatavoti īpaši televizoru stendi.

Foto: Riga.lv

Pašlaik no slēgtā uzņēmuma ir atlikušas vien drupas, bet bijušā audio akustikas jomas līdera teritorijā izveidojusies izgāztuve. Pirms trim ar pusi gadiem nesankcionētā izgāztuve un šajā vietā notiekošā nelegālā ražošana kļuva par ugunsgrēku iemeslu: dega tur ražotie matrači. Īpašniekiem, daļa no kuriem periodiski mainās, tika likts teritoriju sakārtot. Pussabrukušajām uzņēmuma ēkām un zemei tika piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme - 3% par katru, kas kopā nozīmē 6%. Bet tas viss tur vēl aizvien atrodas.

2018. gadā bijušās rūpnīcas lielākajai daļai nomainījās īpašnieki. Juridiskā nianse: ja mainās īpašnieki, tad paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3% - automātiski tiek piemērota ēkai. Bet īpašnieka maiņas gadījumā zemei piemērotā paaugstinātā nodokļa likme automātiski piemērota netiek.

Foto: Riga.lv

Jaunais īpašnieks kārtību pagaidām nav ievedis

Par to, ka bijušās “Radiotehnikas” teritorija Kurzemes prospektā 3E vēl aizvien nav sakārtota un kalpo par būvgružu un sadzīves atkritumu izgāztuvi, var noprast, jau atrodoties pie norobežotās un pamestās teritorijas ieejas.

“Šī ēka ir klasificēta kā grausts, nedaudz to rekonstruēsim un nodosim to ekspluatācijā, šeit esošie būvgruži tiks izvesti, tiks atdalīts metāls no betona – betons tiks izmantots būvmateriāliem, pārējais – nodots metāllūžņu nodošanas punktam,” viesiem, kuri Vidi degradējošu būvju komisijas izbraukuma sēdes laikā apskatīja teritoriju, stāstīja īpašnieks.

Foto: Riga.lv

Tālāk redzam vairākus paugurus un bumbu patversmju atliekas. Agrāk teritoriju apdzīvoja personas bez noteiktas dzīvesvietas, tagad vairs nē. Taču pauguri ļauj iekļūt norobežotajā teritorijā. Kā mainīt situāciju, jaunajiem īpašniekiem ideju nav. Blakus pauguram vēl redzamas izdegušas ēkas drupas, atsperes un matraču pildījumu paliekas. Tālāk slejas sadzīves atkritumu kalns. Desmit gadu laikā uz tā jau ir izaudzis krūms un vairāki zemi koki.

Foto: Riga.lv

Pēc Valsts vides dienesta pārstāvju teiktā, sadzīves atkritumu daudzums teritorijā samazinās, taču izgāztuve ir nelikumīga. Līdz pagājušā gada beigām darbojās grafiks, saskaņā ar kuru īpašniekiem bija teritorija jāattīra no atkritumiem. Taču īpašnieku maiņa ieviesusi savas korekcijas un grafiks nav ievērots. Dienests atzīst, ka piespiedu vienošanās izpildīšana un ikmēneša sodi varētu mainīt situāciju. Taču teritorijai ir jauns īpašnieks, tāpēc dienests bijis pretimnākošs un piedāvā sastādīt jaunu teritorijas attīrīšanas pasākumu plānu. Turklāt turpmāko darbību plānots saskaņot ar pašvaldību.  

Foto: Riga.lv

Valsts vides dienesta pārstāvis informēja, ka dienests īpašniekiem ir piemērojis 500 eiro sodu par  ilgstošu nelikumīgi uzkrāto atkritumu neizvešanu no teritorijas. Pret "Eko Laks" ierosināta administratīvā lietvedība par atkritumu apsaimniekošanas atļaujā noteikto apsaimniekojamo atkritumu pārsniegšanu, par valsts ikgadējo statistikas pārskatu nesniegšanu, kā arī par atkritumu apjomu neatbilstībām VVD iesniegtajā informācijā.  Dienests uzdos īpašniekiem sagatavot un saskaņot atkritumu izvešanas grafiku.

Īpašnieki skaidro: nekustamais īpašums iegādāts, ņemot lielu kredītu, tāpēc iespēju sakārtot zemi pašlaik nav. Daļu nācies pārdot uzņēmumam, kuram ir nomnieki, kuri ir ieinteresēti atkritumu pārstrādē. Pašlaik ar viņiem ir parakstīts nodomu līgums: tas paredz, ka nomnieki izpirks daļu teritorijas, kurā atrodas atkritumu kalni un izvedīs tos. Taču pagaidām uzņēmums noformē nepieciešamās licences. Blakus esošie angāri jau ir nodoti autoservisa vajadzībām.

Foto: Riga.lv

Tas, ko jaunie īpašnieki kopš rudens jau ir paguvuši izdarīt, ir attīrīt vienu laukumu pie ieejas. Tāpat arī nojaukta izdegusī ēka. Citu darbu izpildes termiņus nosaukt viņi nevarēja.

Kā cīnīsies ar atkritumu izgāztuvēm?

Kā atzīmēja Rīgas domes pārstāvji, saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldībai ir tiesības sastādīt administratīvos aktus par zemes degradācijas novēršanu. Ar šo aktu var likt īpašniekiem un pārvaldniekam veikt pasākumus, kas likvidētu gan ēku, gan zemes degradāciju. Un par plāna nepildīšanu piemērot piespiedu pasākumus, tostarp arī naudas sodus līdz 5000 eiro fiziskām personām un līdz 10 000 eiro juridiskām personām. Šos sodus var piemērot katru nedēļu.

Foto: Riga.lv

Šos mehānismus pašvaldība veiksmīgi izmanto saistībā ar ēkām. Kārtība izskatās šādi: ja nekoptas zemes vai ēku īpašnieki nevēlas sadarboties, tad pirmajā nedēļā viņiem tiek izrakstīts 50 eiro dos un ar katru nedēļu tas aug ģeometriskā progresijā. Pēc diviem mēnešiem sods jau var sastādīt maksimālo summu – 5000 līdz 10 000 eiro. Ja īpašnieki ir divi, tad sods pienākas katram atsevišķi.

Foto: Riga.lv

Izbraukuma sēdes rezultātā pieņemti trīs lēmumi. Vidi degradējošo ēku komisijai kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir uzdots izveidot melno sarakstu ar visām nesankcionētajām Rīgas izgāztuvēm, lai izvairītos no tādiem precedentiem kā Ilzenes ielā, kur nesen no pašvaldības nomātā zemes gabalā uzieti atkritumu kalni. Nomnieks pēkšņi paziņojis par bankrotu, bet pašvaldībai, lai sakārtotu zemes gabalu, bijis nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro.

Foto: Riga.lv

Kā jau minēts, būvei ir piemērota 3% paaugstinātā NĪN nodokļa likme, bet, tā kā ir mainījies zemes īpašnieks, tā vēl nav piemērota. Apskates laikā tika nolemts, ka RD Īpašuma departaments gatavos lēmumu par paaugstinātā NĪN likmes piemērošanu arī zemei Kurzemes prospektā 3E.

Foto: Riga.lv

Vēl viens piedāvājums – ja tas netiks pildīts grafiķis, RD Īpašuma departaments gatavos lēmumu par teritorijas sakārtošanu piespiedu kārtā, nosakot veicamos darbus un termiņus, līdzīgi kā tas tiek darīts ar graustiem. Par lēmuma par piespiedu sakārtošanu nepildīšanu, īpašniekiem tiek piemērota soda nauda, kas ir no 50 eiro pirmajā nedēļā, progresīvi pieaugot līdz 5000 eiro nedēļā privātpersonām, un līdz 10 000 eiro nedēļā juridiskām personām.

“Jūsu nekustamā īpašuma objekts var kļūt par dārgāko zemi Rīgā. Es brīdinu, ka tas ir nopietni. Tāpēc jums steidzami jārisina jautājums par izgāztuves likvidāciju,” atzīmē vicemērs.   

Foto: Riga.lv


Teritoriju Kurzemes prospektā 3E vairāk kā 5 ha platībā, kas pieder  kopīpašniekiem,  divām juridiskām personām (SIA “LAS-RT” jau no 2013. gada un SIA “KNOPS” kopš pagājušā gada jūlija), pašlaik noklāj būvatkritumu un sadzīves atkritumu kalni, kā arī būve, kurā 2015. gadā izcēlās ugunsgrēks. Savulaik šajā teritorijā īpašnieks vēlējās attīstīt atkritumu šķirošanas biznesu, taču iecere netika īstenota. Tā vietā atkritumi nevis šķiroti un izvesti, bet arvien uzkrājušies.