Bebri Rīgā: novērota viena ģimene pilsētas kanālā un vientuļnieks Torņakalnā

5. Marts

Bebru ģimene, kas mitinās Rīgas pilsētas kanālā, ir veiksmīgi pārziemojusi un patstāvīgi sāk meklēt pārtiku. Saskaņā ar speciālistu, kuri šos dzīvniekus novēro, datiem,  pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas dzīvo trīs bebri un vēl viens grauzējs pamanīts Arkādija parkā. Aprīlī – maijā bebriem pasaulē nāks pēcnācēji, tāpēc drīzumā to varētu būt vairāk.


Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieks Mārtiņš Zilgalvis, kurš baro Rīgas bebrus, portālam Rīga.lv pastāstīja, ka viņa darbs šajā rudens-ziemas sezonā ir beidzies. Bebri nedodas ziemas miegā, bet ziemas periodā tikai samazina aktivitāti, un, tiklīdz ledus ūdenstilpēs sāk kust, tie atgriežas pie ierastās dzīves un pārtiku sev nodrošina patstāvīgi. Kā atzīmē Mārtiņš, dzīvnieki aizvadītajā sezonā demonstrējuši  uzticību saviem dabiskajiem instinktiem un nav aizrautīgi ēduši to, kas tiem atnests, dodot priekšroku pārtikas iegūšanai pašu spēkiem. 

Tāpat Mārtiņš atzīmēja, ka agrāk rētas uz astes bijušas tikai vienam bebram, bet tagad – diviem. To ļāvušas novērot videonovērošanas kameras. Pēc Mārtiņa Zilgalvja sacītā, tas ir labi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, rētas uz astēm ļauj nekļūdīgi atpazīt “savus” grauzējus un noteikt jaunpienācējus. Otrkārt, ievainojumu pēdas liecina par to, ka bebri cīnās par savu teritoriju ar svešiniekiem, kas nozīmē, ka viņi ir saglabājuši savus dzīvnieciskos instinktus un Rīgas centrā neielaiž citus bebrus.

Foto: Valdis Gavars

Grauzēji urbanizējas

Tāpat arī "Dārzi un parki" darba organizācijas un kvalitātes uzraudzības speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze portālam pastāstīja, ka jau vairākus gadus bebri Rīgas centrā dodas arī ielās. Līdz ar to viņi ir zaudējuši bailes, kas raksturīgas savvaļas dzīvniekiem. Arī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti stāsta par izmaiņām dzīvnieku uzvedībā. Pēdējo gadu laikā bebri ir urbanizējušies, viņi arvien mazāk baidās no pilsētas trokšņiem un cilvēkiem.

Bebriem patīk mazkustīgs dzīvesveids un viņi ir ļoti piesaistīti teritorijai, ko reiz ir ieņēmuši. Un pilsētas ūdenstilpes dzīvniekiem ir samērā pievilcīgas. Taču, kā skaidro departamenta speciālisti, cīņai ar bebriem pilsētā ir īslaicīgs efekts, jo notverto bebru vietu ieņems citi īpatņi. Un tehnisko risinājumu, kā ierobežot bebru nonākšanu pilsētā, nav. Tāpēc jau 2010. gadā tika pieņemts lēmums, ka galvaspilsēta centīsies sadzīvot ar bebriem, līdz minimumam samazinot pilsētvidei nodarīto kaitējumu risku. Bebri ir grauzēji ar ļoti spēcīgiem zobiem un var sagādāt ne mazums problēmu. Lai tas nenotiktu, bebrus baro, bet kokus aizsargā ar īpašām restēm. 2019. gadā pilsētas bebru barošanai, novērošanai un koku aizsargāšanai plānots atvēlēt 12 043,15 eiro (ar PVN) no Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Tāpat pašvaldības budžetā ir rezervēti 6000 eiro (ar PVN) Rīgas pilsētas kanāla apstādījumu aizsargāšanas pasākumiem.

Nopietnus kaitējumus bebri pagaidām nav nodarījuši, atzīmē, “Dārzi un parki” speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze. Starp uzņēmuma darbinieku pienākumiem ietilpst metālisko restu uzstādīšana. Tas tiek darīts, lai bebri nebojātu vērtīgus stādus. Tāpat viņi seko līdzi zemes nogruvumiem virs bebru alām, periodiski aizberot bedres, kas veidojas pilsētas kanāla krastā.

Foto: Valdis Gavars

Bebrs pamanīts Arkādija parkā

Pašlaik nepastāv nekādu normatīvo aktu, kas liktu konkrētai iestādei reģistrēt datus par savvaļas dzīvniekiem, kuri ienāk pilsētā. Stratēģiski svarīgus un aktuālus jautājumus risina Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, piemēram, kad pilsētā ienāk mežacūkas. Rīgas domes Vides pārvalde apkārtējās vides un mājokļu jautājumos bebru populācijai Rīgas pašvaldības teritorijā līdzi neseko. Tās kompetencē ir tikai grauzēji, kuri mitinās pilsētas kanālā.

Saskaņā ar departamenta speciālistu datiem, pašlaik galvaspilsētā mīt trīs bebri – mamma, tētis un mazulis, kas dzimis 2018. gadā. Agrāk tie mitinājušies pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas, tagad tie ir pārcēlušies uz dzīvi pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas. Aprīlī – maijā bebriem gaidāms ģimenes pieaugums. Bērni dzīvo ar vecākiem aptuveni divus gadus un pēc tam uzsāk patstāvīgu dzīvi.

Taču Ilze Pīrāga-Gremze ziņo portālam, ka arī Arkādija parkā iemitinājies bebrs.

Kas notiek Torņakalnā?

Pagājušogad parādījušās ziņās par to, ka bebri iemīlējuši vietu Torņakalna dzelzceļa stacijas tuvumā un tur izveidojuši veselu “karaļvalsti”. Par to sociālajos tīklos ziņojuši apkaimes iedzīvotāji. "Facebook" lapā Torņakalns / Torensberg šā gada 1. martā Torņakalna attīstības biedrības vadītājs Valdis Gavars publicējis foto galeriju ar ierakstu "Bebru un ūdens paradīze Torņakalnā. Izskatās bebra kungs jau pamodies pavasara darbiem!"

Foto: Valdis Gavars

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde saņēmusi informāciju par to, ka bebru izveidotie dambji ir nosprostojuši Mārupīti, tādējādi ir pacēlies ūdens līmenis un augsne sāk pārpurvoties. Kā departamentā ziņo portālam Rīga.lv, 2018. gada septembrī tā speciālisti apskatījuši teritoriju, taču bebru radītais dambis nav atrasts, taču konstatēta pastāvīga ūdens līmeņa palielināšanās šajā vietā.

Kādreiz šajā teritorijā atradušies mazdārziņi. Šeit izveidota grāvju sistēma, kas savienota ar Kīleveina grāvi. Tagad apkārt šai vietai ir paaugstinājums dzelzceļa uzbēruma, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra ēkas, Vienības gatves un Vilkaines ielas veidā. Tāpēc šajā vietā nonāk lietus ūdens, ūdens no kūstošā sniega, notekūdeņi un gruntsūdeņi no teritorijām, kas atrodas augstāk par parku.

Pēc Vides pārvaldes speciālistu izvērtējuma, ūdens līmeņa paaugstināšanās ir saistīta ar LU Akadēmiskā centra otrās ēkas būvniecību, kuras gaitā pārveidojusies arī meliorācijas sistēma. Saskaņā ar apstiprināto būvprojektu, ap jauno Akadēmiskā centra korpusu tiek veidoti kanāli ūdens novadīšanai, tāpat arī tiek plānots pārbūvēt kanālu pie Jelgavas ielas. Pēc Vides pārvaldes speciālistu domām, pēc visu būvdarbu pabeigšanas situācijai ar ūdens novadīšanu šajā teritorijā vajadzētu uzlaboties.