Auklīte bērnudārzā: bērni man uztic savus noslēpumus

22. Novembris, 2016

Lidočka - tā viņu dēvē Rīgas 110. pirmsskolas izglītības iestādes kolektīvs  un bērnu vecāki. Skolotājas palīdze -  Lidija Zvereva šeit strādā jau 30 gadus  un ne viena vien  mazuļa vecāki paši ir izbaudījuši auklītes Ļidočkas sirsnību un mīlestību. Viņa uzskata, ka visinformētākie cilvēki ir auklītes un audzinātājas. Dažreiz mājās nav iespējas izteikties, tad iesēdini viņu klēpī un klausies, kas katram ir uz sirds,” savā stāstā dalās Lidija.


„Es jau 30 gadus strādāju bērnudārzā. Šeit atnācu faktiski savu bērnu dēļ, vēlējos pavadīt vairāk laika kopā ar viņiem. Vīrs devās jūrā, es biju viena, un, lai nesēdētu mājās, nācu strādāt uz bērnudārzu. Mani bērni izauga, bet es šeit tā arī paliku. Ir patīkami skatīties, kā no maziem kāpēcīšiem izaug tādi nopietni visziņi. Man šķiet, ka pats interesantākais vecums ir četri – pieci gadi. Šie bērni ir vistiešākie. Bet vecāki bērni jau kļūst viltīgāki, sāk visu ko izdomāt,” stāsta Lidija.

Pēc viņas vārdiem, darba gadu laikā bērni ir stipri izmainījušies. Kļuvuši attīstītāki, ziņkārīgāki, taču arī nepaklausīgāki.

Viņa uzskata, ka visinformētākie cilvēki ir auklītes un audzinātājas. „Bērni mums uztic savus noslēpumus, par kuriem vecākiem bieži vien pat nemaz neiedomātos. Atnāk no rīta un pastāsta, kas uz sirds. Dažreiz mājās mazulim nav iespējas izteikties, tad iesēdini viņu klēpī un klausies, kas katram ir uz sirds,” savā stāstā dalās Lidija. „Katru reizi ir kāds bērns, kuram  īpaši pieķeries. Pašlaik man ir tāds zēns, kurš ir ļoti līdzīgs manam dēlam un es sev klusībā atzīstos, ka viņš no visiem bērniem man ir vismīļākais”.

Pēc izlaiduma vēl pāris gadus bijušie bērnudārznieki apsveic audzinātājus ar ziediem un pievērš viņiem uzmanību, bet pēc tam visa uzmanība tiks veltīta skolas dzīvei. Viss aizmirstas.

„Bet uz ielas, kad satiekamies, vienmēr sasveicināmies un parunājam par šo, par to. Dažreiz redzu, iet tētis ar ratiņiem, sasveicinās. Man jau ir grūti saprast, kas tas par cilvēku, bet izrādās, ka tas ir mans bijušais audzēknis! Patīkami, kad bijušie audzēkņi ved savus bērnus pie mums. Taču manā darbā vispatīkamākais ir tas, ka vienmēr jūtos jauna. Es atdodu daļiņu savas dvēseles, taču no bērniem saņemu ļoti daudz siltuma un mīlestības,” piebilst Lidija.

Atbildīga, apzinīga, atsaucīga, izpalīdzīga un ļoti strādīga – cilvēks, kuru savā kolektīvā labprāt redzētu ikviena pirmsskolas izglītības iestāde.

Foto: Riga.lv

Viens no viņas galvenajiem uzdevumiem  ir palīdzēt  bērniem viņu ikdienā un Ļidočka šo darbu veic gluži kā  mīļa ome, kura pamanīs ikvienu vajadzību un viņas nesavtīgās  mīlestības  pietiek visiem. Viņa par savu darbu  saka šādus vārdus:

“Uz zemes katru dienu piedzimst daudz cilvēku, bet tikai daži kļūst slaveni. Iespējams, man nav lemts veikt lielu varoņdarbu un lielu atklājumu, bet man tas nav svarīgi. Man svarīgi, ka vecāki  man ir uzticējuši  pašu dārgāko, kas viņiem ir – savus bērnus, kuri izaugs, un varbūt kāds kļūs slavens un paveiks ko īpašu. Un tad es zināšu, ka tajā ir arī mans nopelns, jo katrā bērnā esmu ieguldījusi daļiņu savas  sirds un dvēseles.”

Atgādinām, ka 10. novembrī,  Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” pasniedza Rīgas pašvaldības balvas labākajiem pirmsskolu darbiniekiem, par godprātīgu, profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu pirmsskolas izglītības attīstībā.  

FOTO: Sumina labākos Rīgas bērnudārzu darbiniekus

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm