Atkritumu šķirošana: eksperiments iedzīvotājiem ir devis jaunu laukumu atkritumu konteineriem

4. Septembris

2016.gadā dzīvojamās mājas Meiju ielā 2, Rīgā, iedzīvotāji piedalījās unikālā sociālā eksperimentā, kura ietvaros izdevies gūt nepārprotamu atbildi uz jautājumu – vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotāji kopīgiem spēkiem var uzsākt atkritumu šķirošanu savā ikdienā un samazināt sadzīves atkritumu izvešanas izmaksas? Par prieku visiem – apsaimniekotājam, atkritumu izvedējam un pašiem iedzīvotājiem – atbilde bija viennozīmīga – “JĀ!”.


Atgādināsim, ka atkritumu šķirošanas eksperimenta laikā, kas norisinājās trīs mēnešus, iedzīvotāji sasniedza sadzīves atkritumu samazinājumu teju 20% apmērā. Tas bija pirmais solis pretī videi draudzīgākam dzīvesveidam, turklāt ar mazākiem ikmēneša rēķiniem par sadzīves atkritumu izvešanu. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un aktivitātei, kā arī sasniegtajam rezultātam, šī gada augustā projekta organizatori – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un SIA “Clean R” – iedzīvotājiem pasniedza ikdienai lietderīgu balvu – izveidots atkritumu konteineru laukums ar nožogojumu un jumtu.

Ir pagājis teju gads, kopš šis projekts ir noslēdzies. Kā mājas iedzīvotājiem ir veicies ar atkritumu šķirošanu, vai iedzīvotāji turpināja šķirot atkritumus, vai arī tomēr atgriezās pie iepriekšējiem ieradumiem – ar šiem jautājumiem vērsāmies pie mājas atkritumu apsaimniekotāja SIA “Clean R” pārstāvja Valērija Stankeviča.

V.Stankevičs: “Pašlaik Meiju ielas 2 iedzīvotāji rada 13 m³ sadzīves atkritumu un 5 m³ otrreizējās pārstrādes atkritumu, tas ir, sašķirotos atkritumus. Šis sociālais eksperiments tika izveidots, lai praksē varētu pārbaudīt – vai arī lielu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var uzsākt atkritumu šķirošanu. To bija svarīgi pārbaudīt reālajā dzīvē, jo privātmājā var būt viens īpašnieks, kas arī lemj par šķirošanas uzsākšanu savā saimniecībā – savā ģimenē. Taču mājā, kur ir daudz dzīvokļu un arī daudz iedzīvotāju, viedokļi par šķirošanu var atšķirties, līdz ar to arī rezultāts ir pilnība atkarīgs no pašu mājas iedzīvotāju vēlmes dzīvot videi draudzīgi, mainot savus ikdienas paradumus.  Mums tiešām bija patiess prieks redzēt iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos projektā, kā arī redzēt, kā pakāpeniski palielinās šķiroto atkritumu daudzums un sadzīves atkritumu apjoms samazinās.  Projekta ietvaros iedzīvotāji sasniedza gandrīz 20% sadzīves atkritumu samazinājumu. Arī pēc projekta noslēguma iedzīvotāji ir turpinājuši iesākto un ne tikai noturējuši sasniegto rezultātu, bet pat palielinājuši to līdz pat 28%!”. Pēc Valērija Stankeviča vārdiem, viens no projekta mērķiem bija arī izglītot pilsētas iedzīvotājus, rādot reālu piemēru.

Foto: publicitātes

Plašāk par projektu un rezultātiem mums stāstīja arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis: “Šis ir pirmais šāda veida pilotprojekts Latvijā, kas kalpo kā sociāls eksperiments. Ņemot vērā iedzīvotāju atsaucību un pozitīvos rezultātus, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” plāno arī nākamajā gadā, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, īstenot līdzīgu projektu, iespējams, pat vairākās mājās. Protams, viss pamatā ir atkarīgs no pašiem mājas iedzīvotājiem. Tas, ko var darīt pārvaldnieks, ir sniegt iespējas un informāciju, lai iedzīvotāji varētu šķirot sadzīves atkritumus. Varētu teikt tā, ka nodrošināt instrumentus rīcībai, bet gala rezultāts ir pilnībā atkarīgs no pašiem māju iedzīvotājiem, jo atkritumu šķirošana sākas jau ar pašiem iedzīvotājiem – savā dzīvoklī. Ja mēs skatāmies nākotnes perspektīvā, tad ir uzskatāmi redzams, ka nākamajos gados atkritumu apglabāšanas izmaksas būtiski pieaugs. Šis izmaksu kāpums atkritumu apglabāšanai poligonos nav atkarīgs ne no mājas pārvaldnieka, nedz arī no atkritumu apsaimniekotāja. Bet skaidrs ir tas, ka, iedzīvotājiem uzsākot pilnvērtīgu atkritumu šķirošanu, iespējams jau šobrīd samazināt nešķiroto atkritumu apjomu pat līdz 40%-50%. Turklāt, ņemot vērā to, ka nākotnē izmaksas tikai pieaugs, tad poligonos apglabājamo atkritumu samazinājuma vērtība naudas izteiksmē būs pat divkārša. Ja paskaitām ietaupītos līdzekļus, tad varbūt vienas mājas kontekstā šīs ietaupītās summas ir salīdzinoši nelielas, bet šos līdzekļus iedzīvotāji var izmantot citām vajadzībām. Ja atkritumu šķirošanas konteinerus uzstādītu blakus visām mājām, tad ietaupītās summas jau varētu būt mērāmas simtiem tūkstošu eiro.”

Foto: publicitātes

Projekta īstenošana nebūtu iedomājama arī bez iedzīvotāju “galvenā vilcējspēka” – mājas vecākā Jurija Indriksona. Sarunā ar Juriju noskaidrojām iedzīvotāju galvenā pārstāvja viedokli par atkritumu šķirošanu - “Runa nav pat par naudas ietaupīšanu. Šķirojot atkritumus, mēs saudzējam dabu, ekoloģiju, rādām piemēru bērniem, mācām viņus cienīt to, kas mums ir. Bērni šķiro atkritumus ar lielu prieku, tāpēc arī man ir prieks, ka tādējādi jaunākās paaudzes to uztvers kā pašu par sevi saprotamu,” stāsta mājas vecākais Jurijs. Kad izteikts piedāvājums piedalīties pilotprojektā, daudzi iedzīvotāji šo piedāvājumu uztvēruši skeptiski. “Bet tagad, kad mēs par savu atbildīgo atkritumu šķirošanu kā dāvanu esam saņēmuši šādu brīnišķīgu laukumu, iedzīvotāji ir ļoti priecīgi. Sākotnēji šķirot atkritumus nebija viegli, bet ar laiku tā kļuva par ierastu lietu”.

Foto: publicitātes

Jurijs ir īsts piemērs kārtīgam un atbildīgam mājas vecākajam. Lai arī Jurijs ikdienā ir aizņemts savos darbos, viņš vienmēr atrod laiku, lai parūpētos ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par visu māju – mājas iedzīvotājiem, kopumā.

Ikdienā Jurijs strādā celtniecības sfērā. Tāpēc ēku un teritoriju labiekārtošanas darbi Jurijam nav sveši.  Pašlaik viņš dzīvojamās mājas teritorijā plāno izveidot nelielu bruģētu taciņu līdz jaunajam atkritumu konteineru laukumam, lai piekļuve tam būtu no abām pusēm.

Jurijs pirms darbu veikšanas vienmēr izvērtē, kāds būtu labākais risinājums – kas vislabāk būtu piemērots mājas iedzīvotājiem. Ne vienmēr teorētiski labākais risinājums būs tas pareizākais. Viņš novēroja, ka mājas iedzīvotāji, staigājot līdz jaunajam atkritumu konteineru laukumam, izvēlas īsāko ceļu – ejot pāri nelielam zāliena posmam. Tāpēc arī nolēma, ka būtu nepieciešams šo nelielo posmu izveidot tā, lai tas ne tikai izskatītos labāk par iemīdītu taciņu, bet arī visos gada laika apstākļos pa to būtu ērti pārvietoties. Tā, lūk, tapa ideja izveidot nelielu bruģētu taciņu. Arī ar izpildi Jurijs nekavējas, pirmie sagatavošanās darbi jau ir uzsākti!