Agris Knoks: cilvēks, kas ir atbildīgs par tramvaja sliedēm

14. Decembris, 2016

Agris Knoks ir viens no divpadsmit tramvaju vadītājiem, kas «Rīgas satiksmē» uz darba vagoniem strādā jau 20 gadus. Viņš pastāstīja, kā šajos gados mainījušies darba apstākļi, padalījās ar kurioziem, kas gadījušies darba laikā un kurā gadalaikā darba ir visvairāk.


Deviņdesmito gadu otrās puses sākumā vienu vasaru mācījos tramvaju vadītāju kursos. Izgāju praksi un tad neilgu laiku nostrādāju 4. tramvaju depo – pusslodzi, jo tolaik tramvaju vadītāju nevajadzēja. Iestājoties ziemai un uznākot sniegam, Ceļu saimniecībā bija nepieciešami darba vagonu vadītāji, es īstajā brīdī pieteicos, un mani paņēma uz pilnu slodzi. Tā joprojām strādāju.

Šo 20 gadu laikā darba apstākļi ir ļoti izmainījušies. Ja pati vadīšana tolaik bija vienkāršāka – tikai divi kloķi, tos nolaid un brauc, tad darba apstākļi gan bija smagi: trokšņi, spēcīga vibrācija un dažādas citas lietas, tostarp sēdekļa trūkums – vadītājam visu maiņu nācās nostāvēt kājās. Tagad mēs sēžam, priekšā vadības pults, un spiežam pogas. Tas ir brīnišķīgi, taču prasa zināšanas.

Manos darba pienākumos ietilpst sniega tīrīšana, kas ir laikietilpīgs process. Darba vagoni ir sadalīti pa maršrutiem, un vadītājam līdzi brauc palīgs, kurš nepieciešamības gadījumā, piemēram, pie pārmijām, kāpj laukā. Mūsu sliežu ceļu garums sasniedz kādus 137 kilometrus, un tie visi ir jānotīra.

Visi darba vagoni ir izgatavoti mūsu darbnīcās, un es ar tiem esmu braucis pirmais – kopā ar inženieriem, kas konstruēja, lai pieregulētu. Pēc tam apmācīju pārējos kolēģus.

Kad naktī tīrām sliedes un ielās ir arī sniega tīrīšanas tehnika, atgadās arī pa kuriozam. Tīrījām tramvaja līniju no «Alfas» līdz Juglas galapunktam, un gadījās tā – mēs nobraucam ar darba vagonu un viss sniegs nokļūst uz Brīvības ielas, tad nāk ielu tīrītāji – un tas kopā ar sniegu no ielas kaudzēm sagulst uz sliedēm. Tā nu es četros no rīta stāvu pie «Alfas» un skatos, vai tur, viņā Juglas galā, nemirgo dzeltenie uguņi. Ja mirgo, tad zinu – arī ielu tīrītājs stāv un gaida, lai vispirms es aizeju, tad viņš brauks un sametīs visu atpakaļ. Beigās divi vadītāji satikāmies un sarunājām – es braukšu godīgi, tas ir, ne ar pilnu ātrumu pa Juglu, un tu brauc godīgi, lai viens otra veikumu nepostītu! Palūdzu, lai pasaka arī pārējiem kolēģiem.

No sniega notīrītās sliedes patīk kājāmgājējiem un autovadītājiem. Esmu novērojis, ka sniegotās ziemās cilvēki, kas sāk parādīties agri no rīta, neiet pa aizputināto ietvi, kura puspiecos vai piecos no rīta vēl nav notīrīta, bet soļo pa manis attīrītajām sliedēm, jo tur apakšā zem kājām ir ciets pamats. Tāpat arī automašīnas brauc ne vairs pa ielu, bet rindiņā pakaļ darba tramvajam un sanes sniegu atpakaļ uz sliedēm. Braucu atceļā no centra uz Juglu un skatos – nemaz nevar saprast, ka te esmu bijis un kaut ko darījis.

Mēs vienmēr esam gatavi pirmajam sniegam. Sekojam līdzi laika prognozēm. Lai tramvajs varētu kursēt, sliedēm jābūt tīrām. Tās šim elektriskā transporta līdzeklim pilda zemējuma funkciju, un, ja tā nav, tad pazūd gaita, tramvajs var izslēgties. Šogad pirmais sniegs uznāca ātri un sasniedza 20 cm biezumu. Labi, ka nebija pārāk smags – tas nozīmē slapjš. Tad sliedes ir grūti tīrīt, jo pie pārslodzes var ciest darba vagona motors.

Vasarā darba ir pat vairāk, nekā ziemā. Sliežu ceļi ir jālaista, pašas sliedes jāslīpē, un arī, tās remontējot, ir nepieciešami darba vagoni. Laistīšanai ir liela nozīme, tā nodrošina tīrāku gaisu – cilvēki taču nebūtu apmierināti, ja pa ielu brauc tramvajs un visur sāk virmot putekļi.

Esmu dzimis, lai nodarbotos ar tehniku, tā man ir interesējusi visu dzīvi. Piecu sešu gadu vecumā, kad kājas vēl nesniedzās līdz pedāļiem, sēdēju vectēvam klēpī, un viņš ļāva man stūrēt veco «Moskviču». Jaunībā gadus desmit braucu ar refrižeratorvilcienu, apkalpoju saldējamās iekārtas. Ar to esmu pabijis it visur Padomju Savienībā, kur vien atradās sliežu ceļi, Tālos Austrumus ieskaitot. Septiņdesmito gadu vidū nāca modē pārcelties uz laukiem, un, kad piedzima pirmais dēls, mēs ar sievu nolēmām iet dzīvot uz Matīšiem pie Burtnieku ezera.