9 padomi, kā saglabāt vīrieša veselību

14. Februāris

Stiprā dzimuma pārstāvji ir pieraduši nesūdzēties par savām problēmām. Bet dažreiz vīriešu pacietība un slepenība, jo īpaši veselības jautājumos, var radīt nopietnas problēmas, kas jo īpaši var ietekmēt dzimumdzīves kvalitāti. Rīgas veselības centra urologs Mihails Meniss pastāsta par biežāk sastopamajām vīriešu slimībām, kuru pirmos simptomus nedrīkst ignorēt, kā arī kā ārstēties, saglabājot galvenās vīrišķās funkcijas.


1.Pārbaudes pie ārsta pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas

Tieši šis ir tas vecums, kad vīriešu organismā sākas hormonālās izmaiņas, kas ietekmē viņu veselību. Pat ja līdz 40-50 gadu vecumam nekādu problēmu nav bijis un nav, vienalga vismaz reizi gadā jāvēršas pie ģimenes ārsta un profilakses nolūkos jānodod kopējās asins un urīna analīzes, jāveic vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Tas ir tas minimums, kas jāveic, lai pārbaudītu vīrieša veselību.

Turklāt stress, nepareizs uzturs un dzīvesveids, un pat pārmērīga nodarbošanās ar sportu noved pie tā, ka daudzas diagnozes kļūst “jaunākas”. Agrāk vidējais vecums, kad tika konstatēti nierakmeņi, vīriešiem bija ap 40 gadiem, tagad - krietni mazāk. No prostatas hiperlāzijas cieš katrs otrais vīrietis vecumā virs 50 gadiem, un gandrīz visi vīrieši, kas ir vecāki par 70 gadiem. Palielinās arī onkoloģisko saslimšanu gadījumu skaits.

2.Doties uz vizīti ar otro pusīti

Pat tad, ja ir skaidri simptomi, daudzi vīrieši baidās atzīt to, ka ar viņu veselību kaut kas nav kārtībā. Viņi vēlas vērsties pie urologa, bet ciešas, atliekot to uz vēlāku laiku, novedot situāciju līdz nopietnām saslimšanām. Un bieži vien uz pirmo vizīti pie ārsta ierodas ar otro pusīti. Ārsti to tikai atbalsta. Tāpēc, ka (jo īpaši tad, ja runa ir par dzimumdzīvi) reizēm  sievas var pat labāk pastāstīt, kādas īsti viņu vīriešiem ir problēmas.

3.Nedrīkst palaist garām bīstamus simptomus

Galvenokārt vajadzētu pievērst uzmanību izmaiņām urinēšanā:

  • sāpes urinēšanas laikā;
  • urīna nesaturēšana;
  • bieža urinēšana nelielos daudzumos;
  • apgrutinātā urinēšana ;
  • urīna krāsas maiņa.

Ļoti biežs simptoms – celšanās nakts laikā, lai dotos uz tualeti.

Šīs problēmas ietekmē ne tikai organisma fizisko stāvokli, bet arī psiholoģisko. Jo īpaši tāpēc, ka uroloģiskās problēmas ietekmē dzimumdzīvi anatomiskā ziņā.

Nedrīkst ignorēt tādus “trauksmes zvanus” kā sāpes taisnajā zarnā ejakulācijas laikā, priekšlaicīgu ejakulāciju vai ļoti vāju erekciju. Tādā gadījumā pie ārsta ir nevis jāiet, bet gan jāskrien.

4.Urīnceļu iekaisuma ārstēšana

Uzreiz nav jābaidās par visbriesmīgākajām diagnozēm. Ja nav minēto simptomu, bet ir dedzinoša sajūta urinēšanas laikā un drudzis, tad tās varētu būt visvienkāršākais urīnceļu iekaisums. Starp citu, šī problēma var pārsteigt cilvēkus jebkurā vecumā un tas ne vienmēr ir saistīts ar seksuāli transmisīvajām slimībām vai sliktu higiēnu.

Parasti to ārstē ar antibiotikām. Bet ir ļoti svarīgi iziet pilnu kursu, nepārstājot dzert tabletes ar pirmajiem uzlabojumiem. Un nevajag nodarboties ar pašrocīgu ārstēšanu – preparāti jāizraksta ārstam. Citādi baktērijas kļūst izturīgas pret antibiotikām, savukārt pacients ar ielaistu hronisku urīnceļu infekciju nonāk slimnīcā.

5.Jāzina, kā sports un stress ietekmē erekciju

Iemesli, kāpēc sāk pasliktināties intīmā dzīve, mēdz būt dažādi: no fizioloģiskiem līdz psiholoģiskiem. Jauniem vīriešiem, kas ir nedaudz vecāki par 20 gadiem (ja nav īpašu patoloģiju), erektīlo disfunkciju ietekmē psiholoģiski faktori: partnera maiņa, piedzīvots spēcīgs stress, pārāk bieža un aktīva nodarbošanās ar sportu, darbā bijusi liela fiziskā slodze. Šeit ir nepieciešama ne tikai urologa, bet arī psihoterapeita palīdzība.

Gados vecākiem pacientiem seksuālās dzīves traucējumu cēloņi varētu būt nesen pārciesta prostatas operācija, problēmas ar vielmaiņu – aptaukošanās un diabēts, sirds un asinsvadu problēmas. Erekciju ietekmē arī noteikti medikamenti. Tādā gadījumā pacientu ārstēs ne tikai urologs, bet arī ārsts, kas uzrauga galveno saslimšanu.

Galvenais ir nekautrēties par savām problēmām un doties ar tām pie ārsta, kas palīdzēs tikt skaidrībā, vai problēma nav psiholoģiska.

Foto: Riga.lv

6.Prostatas dziedzera pārbaude

Viens no iespējamiem erekcijas problēmu cēloņiem ir prostatīts (prostatas iekaisums). Galu galā prostatu varētu nosaukt par vīrieša otro sirdi. Tieši šajā dziedzerī tiek izstrādāta vīrišķā hormona testosterona aktīvā forma. No prostatas ir atkarīgs visa ķermeņa hormonālais līdzsvars. Prostatīts var būt akūts, ar drudzi un hronisks, bez simptomiem. Un tas var sākties jebkurā vecumā.

Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt prostatu, ir ultranonogramma.

7.Prostatas hiperlāzijas gadījumā nav obligāti jāguļas zem skalpeļa

Ar ultraskaņas palīdzību iespējams aplūkot prostatas audus. Jo vecāks ir cilvēks, jo lielāka saslimšanas iespēja. Ļoti bieži slimība ir bez simptomiem, bet, jo ātrāk tā tiek atklāta, jo veiksmīgāka būs ārstēšana.

Slimības sākuma stadijā (labvēlīga adenoma) piemērota ir medikamentu terapija – zāles, kas atslābina prostatas muskuļu audus, lai atvērtu urīnizvadkanālu vai samazinātu prostatas izmēru.

Ja medikamenti nepalīdz vai situācija ir neatliekama, ir pilnīga urīna aizture, un cilvēks nonāk slimnīcā, ir divi varianti – dzīve ar katetru, kas palīdz izvadīt urīnu, vai operācija.

Ir trīs rīcības veidi. Ja prostatas dziedzeris ir mērenā izmērā, to operē caur urīnizvadkanālu, bez iegriezumiem, ar transuretrālās rezekcijas metodi. Īpaši instrumenti cilpas formā palīdz samazināt prostatas izmēru. Otra metode, kas tiek izmantota, ārstējot hiperlāziju, ir adenomas noņemšana ar lāzeru. Augstā lāzera staru temperatūra sasilda audus,  atdalot tos. Lāzeroperācija (zaļais lāzers, Holmija nazis) ir mazinvazīva, ar minimālu asins zudumu, pacients ātri atgūstas.

Bīstami lielas hiperlāzijas gadījumā tomēr tiek veikta operācija ar iegriezumiem vēderā, bieži tiek izņemts viss prostatas dziedzeris. Šī operācija ir sarežģītāka, bet no tās var izvairīties, ja savlaicīgi tiek veikta profilakse.

Diemžēl visas šīs operācijas nav valsts apmaksātas.

Bet, kas ir svarīgi, dzīvot bez prostatas ir pilnībā iespējams, arī dzimumfunkcijas pēc operācijas pilnībā atjaunojas.

8.Reizi gadā jāveic PSA analīze, lai novērstu vēzi

Tāpat kā labdabīga adenoma, prostatas vēzis agrīnā stadijā par sevi neliek manīt. Ar to arī tas ir tik bīstams. Latvijā gada laikā reģistrēti aptuveni 1000-1200 jauni saslimšanas gadījumi.  Prostatas vēzis un plaušu vēzis dala pirmo vietu starp vīriešu onkoloģiskajām saslimšanām.

Riska faktori ir dažādi, tajā skaitā nepareizs un mazkustīgs dzīvesveids, kancerogēnas vielas, cukura diabēts. Ir pierādīts, ka ģenētiska predispozīcija (tuvi radinieki no vīriešu līnijas – tēvs, vectēvs, brālis), palielina risku. Tumšādainiem cilvēkiem slimības rādītājs ir augstāks, nekā, piemēram, eiropiešiem. Vismazākais saslimšanas rādītājs ir aziātiem.

Tāpēc vīriešiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, reizi gadā jādodas pie ģimenes ārsta, lai nodotu analīzes un noteiktu PSA līmeni -  tās ir dabīgās olbaltumvielas, ko ražo prostatas dziedzeris. Tas ir viens no indikatoriem, kas uzrāda vēža klātbūtni prostatā.

Ja vēzi izdodas “notvert” agrīnā stadijā, kad tas ir lokalizēts prostatā, tad veicot kaut radikālas operācijas ar prostatas dziedzera izgriešanu, operāciju urīnpūšļa kaklam un urīnizvadkanālam, 90% pacientu atveseļojas. Bet, ja vēža šūnas no prostatas izplatās uz citiem orgāniem, tad jau mēs runājam par prostatas vēža izplatīšanos, kas var veidot metastāzes limfmezglos vai ļoti attālu esošos orgānos. Ārstēšanas plānu katram pacientam ārsts izvēlas individuāli.

Pēc operācijas, diemžēl, pat gadu var būt intīma rakstura problēmas. Reizēm šī funkcija neatjaunojas vispār. Bet jānorāda, ka vidējais vecums vēža slimniekiem ir 60 gadi.

9.Izvairīties no “klusajiem” nierakmeņiem

Nierakmeņi cilvēka organismā var rasties nemanāmi, nekā par sevi neliecinot gadiem. Līdz brīdim, kamēr kāds no akmentiņiem izlemj tikt izvadīts. To palaist garām nav iespējams: ar nieru kolikām parasti ir arī paaugstināta temperatūra un slikta dūša. Parasti cilvēks ar ātro palīdzību nonāk slimnīcā. Tā pacienti arī uzzina par savu slimību.

Nierakmeņi ir biežāk sastopami cilvēkiem ar aptaukošanos vai noslieci uz lieko svaru, cilvēkiem, kas cieš no nepietiekama uztura, uzņem pārāk maz šķidruma un cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu. Ja cilvēks kādreiz ir saskāries ar šo problēmu, tas var atkārtoties.

Akūtās situācijās tiek izmantotas dažādas ārstniecības metodes. Mazinvazīva metode: ar medikamentiem, lielu ūdens patēriņu un fiziskām aktivitātēm akmeņi iznāks paši. Cita metode – ekstrakorpālās litotripsijas metode (īpaša ierīce sasmalcina un izvada akmeņus ar ultrasonogrāfijas un rentgena palīdzību).

Par zelta standartu tiek uzskatītas endoskopiskās operācijas: bez iegriezumiem urīnizvadkanālā tiek izvadīti pat liela izmēra nierakmeņi. Šīs operācijas tiek veiktas dienas stacionārā, pat ar valsts apmaksātajām kvotām. Ja nav ielaista urīnceļu infekcija vai citas blakus slimības, pacients tiek izrakstīts no slimnīcas jau praktiski nākamajā dienā.

Ir nepareizi uzskatīt, ka lielie nierakmeņi nav bīstami. Tiem nav simptomu, bet palielina urīnceļu infekcijas risku, un to izārstēt ir grūti. Turklāt nierakmeņi var daļēji bloķēt urīna plūsmu un papildus noslogot nieres. Tāpēc labāk no jebkuriem nierakmeņiem labāk izvairīties.


Doties uz pieņemšanu pie urologa iespējams kādā no Rīgas veselības centra filiālēm. Pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklēšanu, kā arī atteikties no pieraksta iespējams pa tālruni 20028801 vai 8801. Portālā rigasveseliba.lv ir atrodama elektroniskā anketa pierakstam uz konsultāciju pie speciālista. Svarīgi: par valsts apmaksātajām kvotām pie urologa doties var tikai ar ģimenes ārsta nosūtījumu.