9 nopietni jautājumi par gaidāmo izglītības reformu, kas visvairāk uztrauc Rīgas vecākus

31. Augusts

Skolēnu un bērnudārznieku vecāki pēdējās vasaras dienas pavada rosīgi: norit aktīva gatavošanās jaunajam mācību gadam. Bet šoreiz šīs sezonas raizēm pievienojušās arī bažas, kas saistītas ar gaidāmo izglītības reformu. Vai tiesa, ka skolu skaits Rīgā samazināsies? Vai visas skolas ir spējušas nokomplektēt pirmās un desmitās klases? Vai ir patiesas informācija par to, ka bērniem būs jāuzsāk mācības 1. klasē no 6 gadu vecuma? Pēc 9. klases – kāda rīcība būtu piemērotāka – turpināt mācīties skolā vai doties uz tehnikumu? Uz šiem vecāku jautājumiem portālam Riga.lv atbild Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.  


Uzreiz “saliksim punktus uz i”: atbildība par mācību procesa nodrošināšanu ir vienlaicīgi gan uz valsts, gan pašvaldības pleciem.

  • Valsts – Saeima, kas pieņem likumus un Ministru kabinets, un Izglītības un zinātnes ministrija kā izpildvara ir atbildīgi par izglītības saturu: apstiprina mācību programmas, regulē valodu lietojumu eksāmenos un tml.
  • Pašvaldības – tostarp Rīgas dome nodrošina funkcionējošu izglītības infrastruktūru: uztur kārtību un remontē ēkas. Kā pēdējo gadu laikā mainījies skolu vizuālais tēls, ir redzams ar neapbruņotu aci. Valsts nodrošina finansējumu pedagogu atalgojumam, mācību grāmatu iegādei, taču Rīgas dome no savas puses īsteno dažāda veida atbalstu izglītības procesam galvaspilsētas skolās, kā arī pašvaldības atbalsts ir nodrošināts skolēniem - bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā, brīvpusdienas skolās u.c.

Pēdējo mēnešu laikā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieteikusi vairākas nopietnas reformas. Un tātad, kam gatavoties Rīgā?

1.Bieži tiek teikts, ka bērnu skaits valstī un arī Rīgā samazinās. Vai šogad ir izdevies nokomplektēt 1. klases? Cik Rīgā būs pirmklasnieku?

Šogad pirmklasnieku skaits būs aptuveni tikpat liels, cik pirms gada  - ap  6700. Bet jau nākamajā gadā, ja Izglītības ministrija īstenos ideju par obligātās izglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, pirmklasnieku skaits varētu dubultoties.

Pašlaik situācija ir šāda: vecāki paši izvēlas, no kāda vecuma laist bērnu skolā, bet valstī noteikts, ka mācības skolā jāuzsāk tajā kalendārajā gadā, kad bērnam paliek 7 gadi.  Ja bērns ir gatavs mācībām no sešu gadu vecuma un ir ģimenes ārsta atzinums, tad uz skolu var doties arī no sešu gadu vecuma. Bet reizēm ir nepieciešams gaidīt līdz astoņu gadu vecumam – bērni ir dažādi, ne visi ir gatavi skolai 7 gados, gan veselības stāvokļa, gan psiholoģiskā ziņā.

Bet pamatojoties uz likumu, bērnam, kuram ir 7 gadi, vietai 1. klasē jābūt garantētai. Rīgā ir noteikts, ka prioritāri skolā tiek uzņemti bērni, kuri ir dzimuši 2010. gadā (tas ir, kuriem līdz kalendārā gada beigām būs apritējuši 7 gadi), un tikai pēc tam tiek uzņemti sešgadnieki.  Skolu ietilpīga ir dažāda un arī klases ir dažādas. Maksimālais skolēnu skaits vienā klasē ir 34 cilvēki, minimālais – 20. Ir optimāli, ja klasē ir ne vairāk kā 31 bērns, jo skolotājam tomēr uzmanība jāpievērš katram vienam.  Skolēnu skaitu klasēs reglamentē noteikumi, kuri jāievēro, vadoties arī pēc klases telpas ietilpības.

2.Skola no 6 gadu vecuma – kā to piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija – vai jūsu skatījumā tas ir pareizais lēmums?

Kā jau es teicu, vecuma diapazons, kad bērns var sākt iet skolā jau tagad ir no 6 līdz 8 gadu vecumam. Ne visi bērni ir gatavi skolai sešu gadu vecumā.

Domāju, ka būs arī administratīvas problēmas ar pāreju uz skolas sākšanu no sešu gadu vecuma. Šeit pat nav runas par to, kā bērniem organizēt mācību procesu – spēļu formā vai sēžot skolas solos. Vienkārši, ja tiks radikāli, bez pārejas perioda, pieņemts lēmums par to, ka 1. klasē ir jādodas bērniem no 6 gadu vecuma, tad 1. septembrī skolām būs jāuzņem divas reizes vairāk bērnu – uzreiz ar diviem dažādiem dzimšanas gadiem vienu aiz otra. Tāpēc būs daļa bērnu, kuri pirmo klasi pabeigs bērnudārzu ēkās. Tāpat  te ir jādomā par pedagogu profesionālo sagatavotību, vai tie būs pedagogi ar pirmsskolu kvalifikāciju vai sākumskolas skolotāja kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka , iespējams, būs jānodrošina arī papildu pedagogu apmācība, atbilstoši jaunajām prasībām. Turklāt vairākiem vecākiem jautājums par skolas izvēli būs jārisina, domājot par bērna mācībām 2. kasē, savukārt skolām vienlaicīgi būs jākomplektē papildus otrās klases.

3.Skolas izvēle vecākiem vienmēr ir lielas galvassāpes. Protams, visiem bērniem ir garantēta vieta apkaimes skolā, ņemot vērā deklarēto dzīvesvietu. Bet būsim godīgi – daudzi vecāki dara visu, lai bērni mācītos tā saucamajās “prestižajās” skolās. Tajās, kuru reitingi ir augstāki. Vai reitingi vispār ir jāņem vērā? Vai prestiža “tvarstīšana” vispār ir pamatota?

Mans viedoklis – ja izvēlaties skolu pirmklasniekam, tad diez vai ir nepieciešams skatīties uz reitingiem. Mazam bērnam galvenais ir tas, lai ceļš uz skolu no mājām nebūtu problemātisks. Ir ērtāk, ja skola atrodas blakus mājām vai vecāku darbavietai. Vairāk uzmanības jāpievērš skolas videi. Bērniem ir svarīgāka pirmā skolotāja, nevis kopējais skolas reitings.

Par reitingiem var sākt runāt, kad bērns, pareizāk sakot, jau pusaudzis, beidz 6. vai arī 9. klasi. Šajā vecumā jau var noprast, vai skolēnam labāk padodas humanitārās vai eksaktās zinātnes. Tad var izvēlēties klasi ar noteiktu novirzienu vidusskolā vai doties uz ģimnāziju.

Jāzina, ka reitingi mēdz būt dažādi. Vieni tiek veidoti, ņemot vērā olimpiādēs ieņemtās vietas, citi – pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Reitingi, kas tiek sastādīti pēc rezultātiem, kurus uzrādījuši absolventi, kuri iestājušies augstskolās, vairs nav objektīvi, jo augstskolā var iestāties arī par maksu – neņemot vērā atzīmes.

Mēs Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā analizējam reitingus ļoti detalizēti, lai saprastu, kā mēs varam palīdzēt skolēniem.

Ir vairākas lietas, kas reizēm norāda uz reitingu neobjektivitāti. Ja mēs runājam par olimpiādēm, tad var gadīties, ka ir viens talantīgs bērns, kurš piedalās visās olimpiādēs un paceļ visas skolas reitingu. Bet, ja reitingā ir ņemti vērā centralizētie eksāmeni, tad ir svarīgi, cik daudz bērnu šo eksāmenu ir kārtojuši. Vienā skolā ir 100 absolventu, bet citā, iespējams, tikai divi. Vēl daļa bērnu no eksāmena varbūt ir bijuši atbrīvoti.

Skolu popularitāti var ietekmēt ne tikai reitingi. Piemēram, daudzas apkaimju skolas piedāvā labākas interešu izglītības iespējas – dejas, vokālos ansambļus, sporta pulciņus. Labs piemērs ir Rīgas 84. vidusskola, kurai ir uzbūvēts jauns sporta komplekss. Tas uzreiz skolai piesaistīja skolēnus. Vecāki sāka domāt: bet kāpēc gan manam bērnam nenodarboties ar sportu šādā stadionā?

Varu teikt vienu: Rīgas apkaimju skolas piedāvā kvalitatīvu izglītību. Ar pēdējo reitingu rezultātiem esam apmierināti. Daudzas Rīgas skolas ir ieņēmušas cienījamas pozīcijas.

4.Un tomēr starp vecākiem klejo baumas – pēc Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojuma medijos par to, ka skolu skaits tiks samazināts. Vai tā ir taisnība? Vai šogad Rīgā tiks slēgta kāda skola?

Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, Rīgā būs par vienu skolu mazāk. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas slēgšanu, jo tur vienā lielā ēkā mācījās vien pāris klases. Likvidētās skolas izglītības programmas tiks īstenotas Rīgas 64. vidusskolā. Arī pedagogu nodarbinātības jautājums ir atrisināts.

Šogad  deviņās skolās, skolēnu trūkuma dēļ,  neizdevās nokomplektēt 10. klases! Tā ir Rīgas 19. vidusskola, Rīgas 29. vidusskola, Rīgas 31. vidusskola, Rīgas 37. vidusskola, Rīgas 41. vidusskola, Rīgas 85. vidusskola, Rīgas Kristīgā vidusskola, Rīgas Mūzikas internātvidusskola un Rīgas 69. vidusskola. Vislielāko rezonansi izsaukusi situācija ar Rīgas 19. vidusskolu Bolderājā , kur iesniegumus par mācībām vidusskolā iesnieguši tikai 18 pretendenti, turklāt seši no viņiem vēlāk izvēlējušies citu skolu. Noteiktais minimālais skolēnu skaits Rīgas vidusskolu klasēs ir 22 cilvēki. Citādi ir grūti īstenot principu “nauda seko skolēnam” un nodrošināt mācību procesam. Bet demogrāfija diktē savus noteikumus…

Ja runājam par perspektīvu, tad te viss ir atkarīgs no tā, kādus lēmumus par skolu un klašu komplektāciju – minimālo skolēnu skaitu – pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Pašlaik tiek plānots, ka lielajās pilsētās, tostarp, protams, Rīgā, 2020. gadā vienā skolā 10.-12. klasēs jāmācās ne mazāk kā 150 skolēniem, bet 2023. gadā – ne mazāk kā 250. Ko tas nozīmē? Ka 2020. gadā vidusskolas (tas ir, tās, kurās ir 10.-12. klases) var būt tikai tās mācību iestādes, kurās ir divas 10. klases, divas 11. klases un divas 12. klases.

Ja tiks pieņemts šāds lēmums, izmaiņas būs dramatiskas. Jo pašlaik uzdevums ir nevis koncentrēties uz skaitļiem, bet gan uz to, kā nodrošināt pāreju uz profesionālo izglītību: kā izmainīt pasniegšanas metodes, pārkvalificēt pasniedzējus, orientēt bērnus un vecākus, utt. Jo valsts izglītības koncepcijā runa ir par to, ka nepieciešams attīstīt vidējo speciālo izglītību, lai tie pusaudži, kuri dodas vai nedodas mācīties uz parasto skolu 10. klasēm, mācītos un varētu saņemt profesiju.

Kā piemēru var apskatīt situāciju Igaunijā, Pērnavā. Tur ir tieši tas pats scenārijs. Pašlaik šajā pilsētā ir tikai viena vidusskola. Bet, lai tajā iekļūtu, ir nepieciešams noteikts punktu skaits eksāmenos, un skolā, kurā ir 90 brīvas vietas, vadoties pēc eksāmenu rezultātiem var pretendēt tikai 60 skolēnu. Tādā gadījumā rodas situācija, kad ir brīvas vietas, bet nav neviena, kas tās aizņemtu.

5.Vai tas nozīme, ka vecākiem, kuri uzskata, ka labāk savu dēlu vai meitu nespiest mācīties 10. – 12. klasēs, bet pēc 9. klases beigšanas iesaka viņiem doties mācīties uz tehnikumu, ir taisnība? Un vai tas ir viens no problēmas iemesliem, kāpēc nav iespējams izveidot 10. klases?

Iemeslu ir daudz. Ja analizējam situāciju, tad lielākoties ir grūti izveidot 10. klases skolās, kurās mācību valoda ir latviešu. Tas tā ir tāpēc, ka Rīgā ir piecas ģimnāzijas, kurās skolēni, kārtojot iestājpārbaudījumus tiek uzņemti bērni uz 7.  un 10. klasi. Un daudzi vecāki, ja bērnam ir labi panākumi mācībās, motivē bērnu doties uz ģimnāziju. Nereti arī no mazākumtautību skolām bērni pārceļas uz ģimnāzijām, bet ne tik lielos apjomos.

Vēl, jā, jums ir taisnība – daļa pusaudžu, pabeidzot 9. klasi, izvēlas profesionālo izglītību. Un šāda situācija saglabājas, jo, atkārtošos – valstij ir uzstādījums: pusei 9. klašu beidzēju ir jādodas iegūt kādu profesiju. Tas tāpēc, ka pēc statistikas lielākais bezdarbnieku skaits ir starp tiem, kuri ir ieguvuši tikai vidējo izglītību un kuriem nav nekādas profesijas.  Daļēji valsts lēmums attīstīt profesionālo izglītību, agrāk ievadot jauniešus darba tirgū, ir saistīts ar demogrāfiju. Jauniešu valstī kļūst arvien mazāk, darba tirgum ir ļoti nepieciešams darbaspēks.

Bet vecākiem es varu dot tikai vienu padomu. Izvēloties starp tehnikumiem, ģimnāzijām vai vidusskolām, vienmēr jāvadās tikai pēc bērna interesēm un arīdzan spējām. Tas ir pats svarīgākais.

6.Jautājums, kas uztrauc mazākumtautību skolu skolēnu vecākus. Vai tiesa, ka jau 2017./ 2018. mācību gadā 9. un 12. klašu centralizētie eksāmeni noritēs tikai latviešu valodā?

Jā. No nākama gada visās skolās, neatkarīgi no mācību valodas, 9. un 12. klases eksāmeni noritēs latviešu valodā. Šo lēmumu ir pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija.

Vairākām mazākumtautību skolām šāda situācija kļūs par izaicinājumu, un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments domā, kā viņiem palīdzēt sagatavoties šim jaunievedumam.

Vai šīs izmaiņas bija nepieciešams ieviest tik ātri? Statistika rāda, ka ar katru gadu to mazākumtautību skolu absolventu, kuri brīvprātīgi izvēlas kārtot eksāmenus latviešu valodā, skaits pastāvīgi pieaug. Iespējams, būtu bijis labāk nedaudz pagaidīt.

7.Neviena reforma nevar tikt veikta bez cilvēku resursiem. Vai Rīgas skolās un bērnudārzos ir pietiekami daudz skolotāju un audzinātāju?

Portālā www.e-skola.lv pašlaik ir aptuveni 140 brīvas darba vietas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Taču tajā skaitā ir vakances, ko  portālam iesūtījušas arī izglītības no citiem Latvijas novadiem, tostarp no Pierīgas.  No pieredzes varu teikt, ka pagājušajā gadā līdz mācību gada sākumam bija ap 60 vakantas darba vietas pirmsskolās. Ar skolotājiem skolās situācija ir labāka, jo šo situāciju risina arī tas, ka ir pedagogi, kuri  strādā uzreiz vairākās mācību iestādēs. Portālā ir redzamas arī vakances latviešu valodas, matemātikas un bioloģijas skolotāju vidū.

Lai atbalstītu pedagogus, Rīgas dome izstrādā dažādus veicināšanas mehānismus. Piemēram, algas palielinājums, obligātā veselības apdrošināšana. Pagājušajā gadā apdrošināšanu saņēma skolu skolotāji. Šogad galvenā prioritāte ir apdrošināšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

8.Daudzi vecāki stāv rindās uz vietu bērnudārzā gandrīz kopš bērna dzimšanas. Vai tas ir obligāti? Vai rindas Rīgas bērnudārzos ir kļuvušas īsākas?

Rindas ik gadu samazinās. Pateikt, precīzi cik bērnu stāv rindās uz vietām bērnudārzos, varēs septembra beigās, jo šobrīd notiek grupu komplektēšanas process. Bet privātie bērnudārzi jau uztraucas, ka nespēs uzņemt audzēkņus, jo daudzi bērni dodas uz pašvaldības mācību iestādēm. Bieži tiek jautāts, kāpēc mēs pēdējā laikā pārsvarā atveram grupas ar mācībām latviešu valodā. Tas ir pieprasījuma dēļ. Rindas uz vietām latviešu bērnudārzos ir garākas. Pēdējo astoņu gadu laikā mēs esam atvēruši tik daudz grupiņas, kas būtu skaita ziņā vienlīdzīgas 20 jauniem bērnudārziem, ar 11 – 12 grupām. Kopumā Rīgā 1. septembrī būs 150 pašvaldības bērnudārzi.

Visgarākās rindas uz vietām bērnudārzos ir tur, kur tiek būvēti jaunie projekti (piemēram, Skanstē) un pilsētas centrā. Ik pa laikam brīvas vietas bērnudārzos ir Vecmīlgrāvī, Imantā un Pļavniekos. Nebūtu slikti, ja projektu izstrādātāji, kuri plāno jaunus kvartālus, dzīvojamos namus, atvēlētu vietas arī privātajiem bērnudārziem, kurus, līdzfinansē arī pašvaldība. Jo pašvaldībai reizēm pat nav kur būvēt jaunus bērnudārzus līdzās jaunceltnēm – jo zeme ap tām nereti nepieder pašvaldībai.

9.Pagājušajā mācību gadā Rīgas dome uzsāka vērienīga sociālā projekta īstenošanu – tika ieviestas brīvpusdienas skolēniem līdz 9. klasei, ieskaitot. Vai tiks paplašināts to skolēnu loks, kuriem būs tiesības uz brīvpusdienām, tas ir, vai brīvpusdienas pienāksies arī vecāko klašu un bērnudārzu audzēkņiem?

No 2017. gada 1. septembra Rīgas dome turpinās nodrošināt ar brīvpusdienām skolēnus no 5. līdz 9. klasei. 1. līdz 4. klašu audzēkņi saņem bezmaksas ēdināšanu par valsts līdzekļiem. Bet 9.-12. klašu audzēkņiem, vērtējot nākamā gada budžetu,  varētu būs pieejamas jaunajā gadā.

Lēmums par bezmaksas ēdināšanu visiem bērnudārzu audzēkņiem vēl nav pieņemts. Jo runa ir par vairāk nekā 26 000 pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, kuriem ēdināšana nepieciešama trīs reizes dienā. Šādu lēmumu var pieņemt, domājot par nākamā gada pašvaldības budžetu, izvērtējot tā iespējas. Bet bērni no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, kuri apmeklē bērnudārzus, turpinās saņemt bezmaksas ēdināšanu arī 2017./ 2018. mācību gadā.

Apsveikums Zinību dienā

Klāt 1. septembris – jauns darba cēliens skolotājiem, atkalredzēšanās prieks skolēniem un patīkama satraukuma pilna neziņa mazajiem pirmklasniekiem un viņu vecākiem.

Visiem audzēkņiem, bet īpaši tiem, kuri savu  skolas ceļu uzsāk pirmo reizi, es vēlu, lai zināšanu apgūšanas prieks jūs pavada katru mācību dienu, bet vecākiem - lai nepietrūkst spēka, pacietības un izpratnes, vadot savus bērnus skolas gaitās!

Skolotājiem un ikkatram skolas darbiniekam novēlu gūt gandarījumu no paveiktā, ikdienu rūpējoties par bērnu izglītību, drošību un veselību.

Visiem kopā novēlu krāsainu un piedzīvojumiem bagātu šo skolas laiku, un lai mācību gada beigās mēs būtu kļuvuši daudz gudrāki, garīgi stiprāki un laimīgāki!

Sveicu skolēnus, viņu vecākus, skolas darbiniekus un pedagogus 1. septembrī!  Lai ražīgs Jaunais mācību gads!

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.