400 operācijas gadā: Rīgas 1. slimnīcas ķirurgs par pacientiem un uzticēšanos

9. Aprīlis

Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājam Sergejam Kļimčukam operācijas (400-500 gadā!) ir praktiski katru dienu: vēdera dobuma, žultspūšļa, vairogdziedzera… 2008. gadā viņš veica unikālu žultspūšļa protēzes ievadīšanas operāciju.


Tiek uzskatīts, ka būt ārstam nav darbs, bet gan dzīvesveids…

Ķirurgs ir lietišķa profesija. Mēs ar kolēģiem nodarbojamies ar nopietnām un atbildīgām lietām, kuras nevar veikt, ja nav apgūtas specifiskas amata prasmes un iemaņas. Man darbs ar rokām sagādā baudu, tas ir ļoti vīrišķīgi. Mājās, starp citu, arī visu varu izdarīt pats – ievilkt elektrību, salabot santehniku, veikt remontu – nekādu problēmu. 

No kā atkarīgs tas, cik veiksmīga būs ārstēšana? Vai gadās situācijas, kad operācijas gaitā pacientam veicat vairāk, nekā ir ieplānots?

Ķirurģijā ir jādara tieši tik, cik nepieciešams: pēc konkrētās operācijas algoritma, precīzi un pēc iespējas ātrāk. Jo, kad šuvējs šuj bikses, tās nevar būt īsākas vai garākas, bet tikai vajadzīgā garuma. 

Galvenās ķirurga īpašības ir pašdisciplīna, zināšanas, talants, vēlme palīdzēt pacientam. Un prasme uzņemties atbildību.

Mēs visi esam izgājuši skaudro neatliekamās palīdzības skolu. Tāpēc mūsu kolektīvā darbs būvēts pamatojoties uz uzticības principa – ķirurgi un māsas, ļoti labi viens otru pazīstam. Kā vadītājs, es nepārbaudu ārstus, nekontrolēju katru viņu soli un lēmumi – tas ir lieki…

Mēs, (un ķirurgu mūsu slimnīcā ir aptuveni 20) strādājam viens par visiem un visi par vienu. Esmu par simts procentiem pārliecināts par jebkuru ārstu no mūsu komandas! Zinu skaidri, kurš ārsts uz ko ir spējīgs operāciju zālē, kurš kaut ko var izdarīt labāk par citiem… Mēs neesam Dievi, bet slimnīcā operējošie ķirurgi rāda augstāko pilotāžu. Ārstnieciskais personāls šodien ir spēcīgāks, nekā jebkad, kolēģi strādājuši par klīniku vadītājiem vai nodaļu atbildīgajiem ārstiem. Tāpēc mums ir pa spēkam praktiski jebkuras ķirurģiskās manipulācijas, izņemot transplantācijas.

Cik ilgi ir jānostrādā operāciju zālē, lai kļūtu par īstu ķirurgu?

Tas ir individuāli. Ir ārsti, kuri operē tā, ka nav kur piesieties. Taču viņiem trūkst iekšējās drosmes, personiskās pašpārliecinātības, uzdrīkstēšanās sekundes laikā pieņemt vienīgo un pareizo lēmumu… elastīgas pieejas risinājuma meklējumos. Lai kolēģi man piedod, bet komandā nav nepieciešami pārmērīgi pareizi speciālisti ķirurgu kostīmos, nav vajadzīga ideāli veikta operācija, kuras rezultātā...cilvēks ir miris.

Pirms Rīgas 1.slimnīcas reorganizācijas, viņš sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas bija jaunā ārsta dzīves skola…

Ārstēti pacienti ar dažādu smaguma pakāpju traumām, akūtām vēdera un krūšu kurvja orgānu saslimšanām, ložu un durtām brūcēm, audzēji pēdējās stadijās – kādu vien ārkārtas gadījumu nav bijis Sergeja Kļimčuka 38(!) gadu ilgajā darbā pie operāciju galda. Jā, bija grūti, dažreiz tika paveikts neiespējamais, bet no profesionālās izaugsmes skata punkta, tā bija vislabākā skola. Sergejs Kļimčuks, kurš šodien Rīgas 1.slimnīcā veic plānveida operācijas, brauc/lido uz konsultācijām smagu klīnisko gadījumu reizēs uz citām reģionālajām slimnīcām un tajās veic operācijas uz vietas. 

Kāpēc? Ne jau dēļ naudas vai slavas. Drīzāk jau nelaimē nokļuvušu cilvēku un uzticības profesijai, tās izaicinājumu dēļ. 

Kāpēc valda uzskats, ka ķirurgi ir labāki par citiem ārstiem?

Nezinu, iespējams, ka ķirurgs ir cilvēks, orientēts uz rezultātu, kas viņam jāsasniedz veicot operāciju… Mēs visi atšķiramies pēc darba stila: tāpat kā autovadītājiem, kuri brauc ar vienas klases automašīnām, bet braukšanas stils katram ir citāds. Piemēram, ir žultspūšļa izņemšanas shēma ar laparaskopisko metodi, visi it kā dara vienu un to pašu, bet rezultāti ir vairāk vai mazāk ir atšķirīgi.

Vai atceraties katru pacientu?

Jūs jokojat? Neaizmirstamas ir tikai tās operācijas, kurās bijuši kādi sarežģījumi. 

Jūs jau zināt, es lielāko dzīves daļu nodarbojos ar neatliekamo ķirurģiju, kur katram ārstam ir jāprot darīt viss – pēc naža dūriena sašūt sirdi (šādas situācijas ir bijušas vairāk nekā 30 reizes) un asinsvadus, izņemt kuņģi... Tagad mēs nodarbojamies ar plānveida operācijām, ārkārtas situāciju mūsu darbā ir mazāk un tās ir citādas…

Vai jūs sarunājaties ar katru pacientu?

Obligāti. Kontakts ar pacientu mūsu praksē ir normāla situācija. Latvijā nav zudis (par laimi!) tāds faktors kā ārsta un pacienta personalizācija. Uzticību ķirurgam neviens nav atcēlis: operācija galu galā nav tas pats, kas iedzert tableti…

Kas jūs iepriecina (ja iepriecina), ja runājam par ķirurģiju kā modernu medicīnas nozari?

Pacienti ir kļuvuši vecāki, kas nozīmē, ka cilvēki tomēr dzīvo ilgāk. Plus mazinvazīvās ķirurģijas iespējas, kas tiek vērstas uz to, lai samazinātu iejaukšanās organismā lauku un samazinātu audu traumēšanas apjomu. Mēs galvenokārt izmantojam laparoskopiskās (endoskopiskās) metodes, tas ir, operējam caur nelieliem iegriezumiem. Arī anestēzija ir mainījusies, operācijas laikā mēs pielietojam dažādus anestēzijas veidus. Viss kopā samazina pacienta uzturēšanās ilgumu stacionārā, reizēm pat līdz tikai dažām stundām.

Pielietojam mūsdienīgas un precīzas diagnostikas metodes – Rīgas 1. slimnīcai ir augsts tehnoloģiskais aprīkojums, pateicoties Rīgas pašvaldības izpratnei un finansiālajam atbalstam. Slimnīcas administrācija stimulē mūs strādāt inovatīvi, nodrošinot materiāli tehnisko pusi jaunāko ķirurģisko metožu ieviešanai. Vairāki operāciju veidi Latvijā tiek veikti tikai mūsu slimnīcā, piemēram, mikrodiskektomija ar endoskopijas pielietošanu neiroķirurģijā – šī metode starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā ir visvairāk saudzējoša mīkstajiem un muskuļu audiem un praktiski norit bez asins zuduma. Tāpat arī transanālā endoskopiskā mikroķirurģija, kas ļauj mazinvazīvi operēt lielus polipus un pat taisnās zarnas onkoloģiju sākuma stadiju. Mēs varam ārstēt, ievērojami samazinot pēcoperācijas komplikāciju risku.

Kā pie jums nonāk pacienti?

Daži ierodas ar ārsta nosūtījumu, citi paši pierakstās uz konsultāciju. Nevienam palīdzība nav atteikta. Ir pacienti, kuri vēlas ārstēties pie konkrēta ārsta. Diemžēl uz valsts finansētajām operācijām jāgaida, tāpēc laika jautājuma risināšanai pacienti vai nu maksā paši, vai arī izmanto veselības apdrošināšanu. Mūsu slimnīcā par maksas pakalpojumiem var norēķināties trīs mēnešu laikā – tā strādā pacientu kreditēšanas sistēma.

Sakiet, kas ir galvenais princips, kas jāievēro ķirurgam? 

Hipokrāts jau par to visu ir izteicies pirms tūkstoš gadiem… ķirurgs nedrīkst skatīties uz pacientu kā uz klīnisko gadījumu, konveijeru, bet kā uz cilvēku, kurš cieš no sāpēm un kuram Tev ir jāsniedz palīdzība.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm