10 svarīgi jautājumi par dzemdes kakla vēzi

10. Oktobris, 2017

Dzemdes kakla vēzis ir otrais biežāk sastopamākais ļaundabīgais audzējs aiz krūts vēža, sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Viens no veidiem, kā to novērst – sekot līdzi savai sievietes veselībai. Bet kā tieši, Rīga.lv lasītājiem pastāsta Rīgas 1. slimnīcas ginekoloģe, kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.


Kā rodas dzemdes kakla vēzis?

Jaunākie pētījumi pierāda: jo aktīvāka un partneru maiņas ziņā dažādāka ir sievietes seksuālā dzīve, jo lielāks ir risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Jo >99% gadījumu par šīs slimības vaininieku var uzskatīt cilvēka papilomas vīrusu, ar kuru visbiežāk var inficēties dzimumkontaka ceļā, bet pie dzemdes kakla riska faktoriem uzskata arī smēķēšanu, novājināta imunitāte u.t.t.

Uzreiz jāatzīmē: nav vainojamas kārpiņas jeb kondilomas, kas dažreiz veidojas dzimumorgānu rajonā, jo ir aptuveni 200 dažādu cilvēka papilomas vīrusa tipu. Un tikai daļa no tiem ir augsta riska onkogēni tipi, t.i., iespējamie vēža ierosinātāji.

1.Vai cilvēka papilomas vīrusu var iegūt no mātes dzemdību ceļā?

Tas nav iespējams. Ar cilvēka papilomas vīrusu iespējams inficēties, galvenokārt, seksuālu kontaktu ceļā. Turklāt cilvēka papilomas vīruss ir viena no izplatītākajām dzimumkontaktu laikā iegūstamā vīruss infekcijām. Kādā brīdī savas dzīves laikā ar šo vīrusu inficējas lielākā daļa seksuāli aktīvo sieviešu un vīriešu. Gan sievietes, gan vīrieši, visbiežāk, inficējas tajā vecumā, kad tiek uzsākta dzimumdzīve. Dažreiz pietiek tikai ar saskari dzimumorgānu rajonā, lai inficētos ar cilvēka papilloma vīrusu. Daudzi vīrusa tipi nesagādā nekādas problēmas. Bet ir sastopami augsta riska onkogēnie tipi, kas var izraisīt priekšvēža un vēža saslimšanas.

2.Vai iespējams izvairīties no inficēšanās ar Cilvēka papilomas vīrusa?

Ir iespējams censties no vīrusa izvairīties divos veidos : pirmais: lietojot prezervatīvus kā kontracepcijas metodi, otrais -vakcinējoties pret Cilvēka papilloma vīrusu pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Patreiz Latvijā ir pieejamas CPV vakcīnas, kuras ir iekļautas arī valsts apmaksāto vakcīnu sarakstā, meitenēm vecumā no 12 -14 g.v. Jāsaprot, ka ne viena no minētmām metodēm nav 100%.

Vislabākā dzemdes kakla vēža profilakse sievietēm, kas nav vakcinētas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo vīrusu ir regulāra dzemdes kakla citoloģiskās analīzes veikšana. Reizi trijos gados, katra Latvijas sieviete vecumā no 25 -69 gadiem saņem uzaicinājuma vēstuli doties pie ginekologa un veikt dzemdes kakla citoloģijas analīzi, kas ir valsts apmaksāta.

3.Kā sevi var pasargāt pieaugušas sievietes?

Vislabākā dzemdes kakla vēža profilakse sievietēm, kas nav vakcinētas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo vīrusu ir regulāra dzemdes kakla citoloģiskās analīzes veikšana. Reizi trijos gados, katra Latvijas sieviete vecumā no 25 -69 gadiem saņem uzaicinājuma vēstuli doties pie ginekologa un veikt dzemdes kakla citoloģiju, kas ir valsts apmaksāta.

Ja šī analīze ir izmainīta, tad pacientei tiek rekomendēts veikt kolposkopiju. Protams, neaizmirstot par veselīgu dzīvesveidu, nesmēķēšanu un imunitātes stiprināšanu, lai inficējoties ar CPV samazinātu iespēju saslimt ar kādu no priekšvēža stāvokļiem, kas neārstēts var pārveidoties par vēzi.

4.Kolposkopija. Kas tā ir par procedūru?

Kolposkopija ir maksts un dzemdes kakla detalizēta apskate. Tās mērķis ir diagnosticēt dzemdes kakla vēža un priekšvēža saslimšanas.

5.Vai visām sievietēm jāveic kolposkopijas pārbaude?

Visām sievietēm kolposkopija nav jāveic. Bet, ja ir izteiktas izmaiņas citoloģijā no dzemdes kakla, tad noteikti! Kolposkopijas laikā mēs varam precīzi diagnosticēt slimības pakāpi. Vajadzības gadījumā  diagnozi apstiprina veicot biopsiju, kas ir audu gabaliņa paņemšana no bojātā rajona histoloģiskai (audu gabaliņa izmeklēšana laboratorijā) izmklēšanai. 

6.Ar ko kolposkopija atšķiras no USG?

Tā ir pilnīgi cita metode.  Ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas laikā tiek apskatīti iekšējie dzimumorgāni, bet kolposkopijas laikā – dzemdes kakla epitēlijs (gļotāda). Tās laikā ar mikroskopam līdzīgu aparātu apskata maksts un dzemdes kakla gļotādu palielinājumā, detalizēti.

7.Kādas slimības var diagnosticēt?

Kolposkopija ir metode, ar kuru noteikt dzemdes kakla, maksts un vulvas (ārējo dzimumorgānu) priekšvēža vai vēža saslimšanu.

8.Kā notiek šī izmeklēšana?

Ļoti līdzīgi parastai ginekoloģiskai izmeklēšanai. Atšķirība ir tā, ka kolposkopijas laikā dzemdes kakls tiek apstrādāts vismaz ar diviem dažādiem šķīdumiem, pēc kā ārsts skatās uz dzemdes kakla un maksts ģļotādu palielinājumā. Izmeklējuma laikā tiek vērtētas izmaiņas asinsvados, bojāto gļotādas rajonu lokalizācija, raksturs un  saslimšanas pakāpe.

Procedūra nav sāpīga. Arī biopsijas laikā paciente, visbiežāk, neko nejūt, izņēmuma gadījumos, var sajust nelielas velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, kas pāriet pēc dažām minūtēm.

Procedūra aizņem ~15-20 minūtes.

9.Kas notiek pēc izmeklējuma?

Ja kolposkopijas laikā tiek veikta biopsija, pacientei tiek rekomendēts 7 dienas atturēties no dzimumdzīves, nelietot tamponus, nekarsēties vannā un nepeldēt.

Priekšvēža saslimšana iedalās trīs pakāpēs – viegla, vidēji smaga un smaga.

Dzemdes kakla vieglas pakāpes izmaiņas ir bieži sastopamas (jo neaizmirstam, ka procedūru veic tikai tad, kad ir aizdomas par saslimšanu).  Ja tās tiek konstatētas uzreiz pēc izmeklējuma vai sagaidot histoloģisko rezultātu, pacientei tiek rekomendēts ik 6 mēnešus apmeklēt ginekologu, veicot citoloģisko izmeklēšanu un kolposkopiju, līdz bojājums izzūd. Viegas pakāpes bojājumi mēdz pazust 2 gadu laikā ~70% sieviešu.

Ja tomēr tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes bojājums, tad parasti tiek rekomendēts veikt ārstēšanu, kas ir bojātā rajona izgriešana. Priekšvēža saslimšanas ārstēšana ir salīdzinoši vienkārša, droša un ātra procedūra.

Galvenais ir saprast, ka priekšvēža saslimšana nav vēzis. Un, ja tas tiek diagnosticēts laicīgi, to izārstēt ir vieglāk.

10.Kas obligāti jāpastāsta savam ginekologam?

Diemžēl vēzis un priekšvēža saslimšana visbiežāk noris bez specifiskiem simptomiem. Tāpēc runājot par dzemdes kakla vēzi svarīgs ir tikai viens: savlaicīgi kontrolēt situāciju. Un, ja Jūs esat vecumā no 25 līdz 70 gadiem – jāatsaucas dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājumam jeb jāveic dzemdes kakla citoloģiskā izmeklēšana, ik 3 gadus.

Diemžēl, visbiežāk, ar dzemdes kakla vēzi sievietes saskaras pašā spēku plaukumā – vecumā līdz 45 gadiem. Ir arī ļoti svarīgi stiprināt savu imunitāti, lai organisms spētu cīnīties ar vīrusu, t.i., nesmēķēt, veselīgi ēst, vairāk atrasties svaigā gaisā, fiziskas aktivitātes u.t.t.

Bet ir arī tādi simptomi, par kuriem noteikti jāpastāsta savam ginekologam.

Piemēram, ja ir asiņošana starp mēnešreizēm vai pēc dzimumakta.

Kristīne Pčolkina
Ārste ginekoloģe, kolposkopijas speciāliste

Kopš 2011. gada periodiski stažējusies Lielbritānijā, tai skaitā, Lesteres universitātes slimnīcā, kur ieguvusi darba pieredzi un saņēmusi Angļu Kolposkopijas un Dzemdes kakla vēža asociācijas sertifikātu kolposkopijā - diagnostikā un ārstēšanā. Pacientus pieņem Rīgas 1. slimnīcā.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm