10 mīti par gripu: vai taisnība, ka ar gripu iespējams saslimt tikai reizi gadā?

30. Janvāris

Aukstajā gada laikā Latvijā ļoti daudz iedzīvotāju slimo ar gripu, bet dažos rajonos pat tiek izsludināta epidēmija. Kas palīdz cīnīties ar šo slimību, bet kas ir tikai mīti? Par to portālam Rīga.lv pastāstīja "Rīgas veselības centrs" filiāles "Zepniekkalns" dežūrārsts Iļja Menis.


1. MĪTS „Pagājušajā gadā biju slims, tāpēc šogad nesaslimšu”

Tā nav taisnība. Gripas vīrusa galvenā iezīme ir tā,ka tas ir mainīgs. Vīruss pastāvīgi mutējas, tāpēc tie, kas ir saslimuši vai bijuši kontaktā ar vīrusu pagājušajā gadā, var saslimt arī šogad.

2. MĪTS „Vairāk par vienu reizi gadā ar gripu saslimt nevar”

Arī šis viedoklis ir kļūdains. Šajā sezonā ir gaidāma saskarsme ar trim gripas H3N2 un H1N1 (cūku gripas A tipa paveids) vīrusa apakštipiem, bet  jau tuvāk februārim – ar B tipa gripas vīrusu. Tāpēc ar gripu neveiksmīgu apstākļu sagadīšanās dēļ vienā sezonā ir iespējams saslimt līdz pat trim reizēm. Turklāt vīruss, kas tiek nodots ar gaisa pilieniem, ārējā vidē ir salīdzinoši stabils – to var uzņemt ar slikti nomazgātiem traukiem kafejnīcā vai pieskaroties stieņiem autobusā.

3. MĪTS „Ar gripu var saslimt, ja esi potējies”

Šis ir visvairāk izplatītais mīts! Gluži pretēji – vakcīna  ir paredzēta tam, lai ar gripu nesaslimtu vai arī lai to izslimotu vieglā formā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 80% cilvēku, kas saņēmuši vakcīnas pret gripu, nesaslimst vispār, bet 20% pārnēsā vīrusu vieglā formā.

Bet ir jāatzīmē, ka nepieciešamais antivielu daudzums cilvēka organismā izveidojas tikai divu nedēļu laikā. Un patiešām, šo divu nedēļu laikā, kamēr vēl imunitāte nav izveidojusies, cilvēks var saslimt ar gripu. Turklāt gripas vakcīna neaizsargā pret citiem vīrusiem, ko varam uztvert kā gripu.

Kad labāk vakcinēties?

Vislabāk būtu vakcinēties septembra beigās, oktobra sākumā, kad gripa vēl necirkulē. Taču principā var vakcinēties arī tagad. Tikai jāsaprot: imunitāte izveidosies divu  nedēļu laikā! Taču pietiek ar vienu vakcīnu visai sezonai (vakcīnas iedarbība saglabājas līdz pat 24 nedēļām). Mūsu valstī pret gripu potējas tikai 1% no visiem iedzīvotājiem. Lai samazinātu slimības izplatību, būtu nepieciešams, lai vakcinētos 50-70% iedzīvotāju.

Kam obligāti būtu jāvakcinējas?

Visiem tiem, kuri  pieder  smagu slimību un komplikāciju riska grupai. Starp tiem ir:

- pacienti, kas vecāki par 65 gadiem- personas ar hroniskām elpceļu saslimšanām (tai skaitā ar bronhiālo astmu), cukura diabētu, nieru un aknu slimībām (visi hepatītu veidi, ciroze), nervu sistēmas slimībām (insulti, izkaisītā skleroze)

- pacienti, kas ilgstoši ārstējušies stacionārā, sociālajos centros

- personas ar aptaukošanos un novājinātu imunitāti

- tie, kuri saņem ķīmijterapiju un steroīdu preparātus

- grūtnieces (gripu ar komplikācijām pārciest ir ļoti smagi)- mazi bērni (no 6 mēnešu vecuma)

Vai ir iespējams vakcinēties ar atlaidi?Latvijā kompensācijas par gripas vakcīnu var saņemt noteiktas pacientu grupas. 50% atlaidi saņem personas, kas ir vecākas par 65 gadiem, cilvēki ar hroniskām saslimšanām un grūtnieces. 100% kompensāciju saņem bērni vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem. Tāpat bērni līdz 18 gadu vecumam ar hroniskām saslimšanām vai tie, kas ilgstoši ārstējušies ar aspirīnu.  Vakcīnas cena tiek lēsta ap pieciem eiro.

Vakcinēties pret gripu iespējams RVC filiālēs „Imanta” (Imantas 8. līnija 1, korpuss 1) un „Bolderāja” (Kapteiņu iela 7). Informācija vienotajā RVC Zvanu centrā - 20028801, 8801

Kam nevajadzētu vakcinēties?

Ja pagājušajā gadā uz vakcīnu bijusi alerģiska reakcija vai ir noteikti nepanesamības veidi, piemēram, pret olbaltumvielām. Smagos gadījumos vakcīnu veic Vakcinācijas centrā, bērniem reizēm arī stacionāros. Tāpēc lēmumu par vakcināciju labāk pieņemt kopā ar ģimenes ārstu. Viņš ieteiks vietu, kurā to labāk veikt.

Sīkāku informāciju par vakcināciju varat lasīt šeit:

4. MĪTS „Ēdu ķiplokus, dzeru preparātus imunitātei, tāpēc nesaslimšu”

Veselīgs dzīvesveids var tikai daļēji pasargāt no saslimšanas ar gripu. Tāpēc ir svarīgi:

 - pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas regulāri mazgāt rokas ar ziepēm;

- lietot pietiekami daudz šķidrumu (ūdens, zaļā tēja);

- pēc iespējas mazāk apmeklēt sabiedriskas vietas – teātrus, kinoteātrus, tirgu, koncertus, sabiedrisko transportu, utt.

- iekļaut savā uzturā vairāk dārzeņu un augļu (kāpostus, ķiplokus, sīpolus), ogas un augļus (citrusaugļus, kivi, mežroze, apelsīni, greipfrūti), piena produktu (tie stimulē imūnsistēmu);

- papildus lietot vitamīnus, jo īpaši D, C un zivju eļļu.

Kas attiecas uz preparātiem, kas uzlabo imunitāti – to loma profilaksē un ārstēšanā ir pretrunīga. Tie neglābj no gripas un tos lietot var tikai pēc konsultēšanās ar ārstu.

5. MĪTS „Ar gripu slimo tikai ziemā”

Mūsu platuma grādos gripas sezona sākas oktobra sākumā un turpinās līdz aprīļa beigām. Visvairāk saslimšanas gadījumu ir trīs ziemas mēnešu laikā. Taču ir zinātniski pierādīts, ka saslimtība ar gripu ir novērojama visu gadu. Vienās valstīs gripa cirkulē ziemā, citās – vasarā.

6. MĪTS „Ja ir iesnas un klepus, tad tā ir gripa”

Saaukstēšanās, akūtas elpceļu slimības, akūta augšējo elpceļu infekcija un gripa – tās visas ir pilnīgi dažādas saslimšanas ar dažādu sākumu, slimošanas ilgumu un komplikāciju risku. Ja slimība sākas palēnām, ar bagātīgām iesnām vai nelielu temperatūru, ko ir viegli „nosist”, tad visdrīzāk tas ir kāds cits vīruss.

Gripu var atpazīt zibenīgās saslimšanas dēļ: sāpes muskuļos un locītavās, temperatūra strauji paaugstinās līdz pat 38,5 grādiem un augstāk, sāp vai reibst galva. Arī komplikācijas rodas ļoti strauji.

Turklāt nav asi izteiktu iesnu un šķaudīšanas, taču bieži ir spēcīgs klepus un sāpes krūtīs. Organisms no vīrusa atbrīvojas  lēni, tāpēc vājums pēc gripas var ilgt 2-3 nedēļas.

7. MĪTS „Vīruss ir muļķības. Paslimoju dieniņu, un jādodas atpakaļ uz darbu!”

Ik gadu ar gripu saslimst aptuveni 10% iedzīvotāju. Ja cilvēks bijis vesels jau pirms tam, tad ļoti bieži viņš slimo bez sarežģījumiem. Simptomi nav tik izteikti un  ilgāki par  3-5 dienām. Šādi slimo katrs piektais. Taču pat gadījumā, ja gripa tiek izslimota vieglā formā, labāk šīs piecas dienas palikt mājās. Ja  temperatūra  ir vismaz 38,5 grādi ir svarīgi dzert drudzi vājinošus medikamentus un daudz šķidruma.

Slimam dodoties uz sabiedriskām vietām, pastāv risks inficēt citus, kuri nebūs starp veiksminiekiem un slimos smagā formā. 

8. MĪTS „Katram gadījumam jāiedzer antibiotikas”

Nekādā gadījumā! Antibiotikas nedarbojas uz vīrusiem, arī uz gripas vīrusu. Antibiotikas drīkst izrakstīt ārsts tikai tādā gadījumā, ja radušies sarežģījumi, piemēram, plaušu karsonis.

Ko vēl nedrīkst darīt, ja slimojat ar gripu: 

- Ārstēt kakla sāpes ar klepus sīrupu. Klepus ir dabīga organisma aizsargreakcija. Ja tas ir kaitinošs, tad labāk rīkli skalot un izmantot inhalatorus. Jebkurā gadījumā – klepus ir iemesls, lai vērstos pie ārsta!

- Necensties „nosist” augstu temperatūru. Ja termometrs uzrāda vismaz 38,5 grādus, tad nevajag gaidīt, kamēr „temperatūra nogalinās vīrusu”; labāk lietot drudzi mazinošus līdzekļus – ibuprofēnu vai paracetamolu. Savukārt aspirīns šajā gadījumā nelīdzēs.

- Nekontrolēti lietot antihistamīnus un imunitātes stimulatorus. Tikai ar ārsta ieteikumiem!

- Pārmērīgi lietot tautas līdzekļus tā vietā, lai vērstos pie ārsta. Reizēm bankas, sinepju plāksteri un berzēšana var arī kaitēt. Piemēram, tā pati aveņu tēja: tā palīdz pazemināt temperatūru, bet lielās devās var izraisīt problēmas ar sirdi – var izraisīt aritmiju. 

9. MĪTS „Inficēties iespējams tikai atrodoties ciešā kontaktā”

Gripa ir viena no lipīgākajām saslimšanām! Statistiski viens cilvēks, kas ir slims ar gripu, var aplipināt līdz pat 5 cilvēkiem. Savukārt bērnu kolektīvā, ja ar šo vīrusu slimo vismaz viens bērns, no 28 cilvēkiem saslimt var 20.

Infekciju slims cilvēks veselajam nodod ar sīkiem siekalu pilieniem sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā. Parastas sarunas laikā vīrusu pilieni var aizlidot līdz pat viena metra attālumā, klepojot  - divu metru, bet šķaudot – trīs metru attālumā. Saslimt ar gripu ir iespējams, izmantojot traukus, dvieļus, rotaļlietas, ko izmantojis slims cilvēks.

10. MĪTS „Gripas bīstamība ir pārspīlēta”

Tā nebūt nav. Diemžēl retos gadījumos ir iespējams arī letāls iznākums. Taču ne no pašas gripas, bet no komplikācijām, ko tā izraisa. Tāpēc, ja saslimšanas laikā parādās tādi simptomi kā trīs dienas ilgusi augsta temperatūra, kas nerimstas, sāpes krūtīs, spēcīgs klepus, krēpas ar asinīm, elpas trūkums, zilganas lūpas vai āda, ātra elpošana, dezorientācija, spēcīgs vājums, zems asinsspiediens vai sāpes vēderā, nekavējoties jāizsauc ārsts.

Ja ir hroniskas saslimšanas, tad nepieciešams konsultēties ar ārstu, pat ja tie ir klasiski gripas simptomi, jo, iespējams, būs nepieciešama ārstēšana stacionārā.

Kur vērsties, ja jau esat saslimuši:

- pie ģimenes ārsta (epidēmijas nedēļā ģimenes ārsti uz mājām pie pieaugušajiem pacientiem ierodas par 2,85 eiro, pie dažām pacientu grupām, tai skaitā arī bērniem - bezmaksas);

- pie dežūrārsta savā poliklīnikā, ja ģimenes ārsts nepieņem;

- pie ārsta- konsultanta (darba dienās no 17:00 līdz 8:00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti), pa tālruni 66016001;

- pie ātrās palīdzības, pa tālruni 113.

Papildu informācija.

Foto: Riga.lv