“Zināšanu jūdze” Pārdaugavā: Torņakalns

7. Marts

Portāls Rīga.lv turpina publikāciju sēriju par Pārdaugavas kā zinātnes un izglītības centra attīstību un par to, kādu ietekmi uz Rīgas sociāli ekonomisko situāciju atstās “Zināšanu jūdzes” ieveide Daugavas kreisajā krastā.  


Latvijas Universitātes jaunā adrese

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā ir pilnīgi jauns objekts Pārdaugavā. Pavisam nesen šeit bija klajums, un nu te ir piecas fakultātes un deviņi institūti, ko katru dienu apmeklē aptuveni 3000 LU studentu un darbinieku.

LU Akadēmiskais centrs joprojām ir celtniecības procesā. Patlaban kompleksu veido divas ēkas: Dabas māja (nodota ekspluatācijā 2015. gadā) un Zinātņu māja, kas tika atklāta šāgada janvārī. Līdz šim kopējie ieguldījumi Akadēmiskā centra būvniecībā ir 72 miljoni eiro.

Foto: Riga.lv

Plānots, ka kompleksa trešā ēka – Rakstu māja – tiks nodota ekspluatācijā 2022. gadā. Rakstu mājā tiks izvietotas vēl sešas fakultātes, četri institūti un Meditācijas telpa. Un tas vēl nav viss – tiek plānota arī citu objektu celtniecība. LU Akadēmiskais centrs ir lielākais Eiropas Stratēģisko investīciju fonda projekts Latvijā un vienīgais projekts Baltijas valstīs universitātes izglītības jomā.

Līdz 2021.−2022. gadam LU plāno pārcelt uz Torņakalna Akadēmisko centru aptuveni 80% zinātniskā potenciāla. “Neņemot vērā nelielas novirzes no grafika, kas kopumā neietekmēja projekta īstenošanu, kopumā mums bija pozitīva pieredze, tostarp izmaksu ziņā. Mēs iekļāvāmies tāmē, kas notiek ļoti reti. Mums nebija neparedzētu izdevumu vai neplānots izdevumu pieaugums,”  pastāstīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

No centra – uz kreiso krastu

“Man ļoti patika Alberta ielas un vēsturiskās ēkas šarms, bet strādāšanu šaurā laboratorijā, kas atrodas puspagrabā, nevar salīdzināt ar darbu plašā un gaišā birojā Dabas mājā. Pieļauju, ka vismaz mūsu pētniecības komandas sniegums ir palielinājies,” ar saviem iespaidiem par jauno ēku dalās LU docente un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Foto: Riga.lv

Starp citu, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tīmekļvietnē publicētā informācija liecina, ka kopš 2016. gada pētnieki, kuri strādā jaunajās laboratorijās, ir publicējuši pasaules vadošajā zinātniskajā žurnālā “Nature” tikpat rakstu, cik pirms tam visā Latvijas vēsturē. Turklāt divos no tiem Latvijas Universitātes pētnieki ir pirmie autori. Iepriekšējā publikācija “Nature” ar pirmo autoru no Latvijas bija 1929. gadā.

Guntai Kalvānei patīk, ka gandrīz visas jaunās ēkas mēbeles ir dizaineru radītas, funkcionālas un komfortablas, turklāt ražotas Latvijā. “Lai apgūtu zināšanas, svarīgs ir ne tikai skolotājs, bet arī ērts krēsls,” viņa piebilst. “Man patīk kustības sensori kabinetā. Gaisma automātiski izslēdzas, ja tu nekusties, un tas nozīmē, ka ir laiks izkustēties, lai gan, protams, funkcionāli tas ir darīts, lai taupītu elektrību. Kafijas automātos ir iespējams izmantot savu krūzi, nevis vienreizlietojamās krūzītes. Dabas māja izmanto risinājumus, kas paredzēti viedajai mājai, piemēram, gaismu, ventilāciju un temperatūru var kontrolēt attālināti. Kopumā Dabas māja ir funkcionāla ēka, kas plānota, ņemot vērā studentu vajadzības un uz zināšanu apguvi virzītu procesu,” saka Gunta Kalvāne.

Foto: Riga.lv

Tādu pašu viedokli par Dabas mājas plānojumu un aprīkojumu portālam Rīga.lv izteica Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studente Krista Belija. “Šeit ir daudz vietas mācībām, daudz logu, auditorijas un citas telpas ir labi apgaismotas, tajās ir pietiekami daudz gaisa,” stāsta Krista.

Studente Katrīna Potapova, kas studē Telpiskās attīstības plānošanu Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, uzsver, ka universitāte ir atvērta 24 stundas diennaktī un ka studenti var mācīties gan bibliotēkā, gan mācībām paredzētajās telpās. “Kopumā ēka ir pilnībā radīta studijām. Šī ir vismodernākā universitātes ēka Latvijā, kas paredzēta ne tikai lekcijām, bet arī atpūtai pēc mācībām,” stāsta Katrīna.

Uzņēmējdarbības perspektīvas

LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā katru dienu ierodas aptuveni trīs tūkstoši studentu, kas mācās bioloģiju, ģeogrāfiju, ķīmiju, farmāciju, optometriju un citas zinātnes. Nākotnē LU darbinieku un studentu skaits šeit var pieaugt līdz 15 000 dienā.

 “LU studentu pilsētas projekts paredz, ka šeit būs ne tikai mācību telpas un dienesta viesnīcas, bet arī pakalpojumu uzņēmumi – kafejnīcas, veikali, atpūtas un izklaides vietas, kas atradīsies Akadēmiskā centra ēku pirmajos stāvos,” stāsta Guntars Ruskuls, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs.

Taču līdz šim nav īpaši pamanāms, ka rajonā tiktu atvērtas jaunas kafejnīcas vai veikali. Kā pastāstīja Gunta Kalvāne, rodas iespaids, ka uzņēmēji nav pamanījuši un neizmanto attīstības iespējas. “Kopš ir atklāta Dabas māja, blakus ir parādījies tikai viens ziedu un viens pārtikas preču veikals, kura piedāvājums neatbilst studentu gastronomiskajām vēlmēm. Nav neviena bankomāta, ielu kafejnīcu vai ātro, bet veselīgo uzkodu busiņu. Ceru, ka tagad pēc Zinātņu mājas atklāšanas jautājums par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu tiks atrisināts veiksmīgāk, un rajons attīstīsies ātrāk,” norāda Gunta Kalvāne.

Foto: Riga.lv

Katrīna Potapova atzīmē arī to, ka ar LU Akadēmiskā centra izveidi apkaime ir atdzīvojusies, bet pakalpojumu sektorā nav notikušas izmaiņas. Viņa, piemēram, vēlētos, lai būtu vairāk termināļu, kur var iegādāties sabiedriskā transporta biļetes.

Antropologs Viesturs Celmiņš, pilsētplānošanas speciālists, atzīmē, ka pirms LU Akadēmiskā centra izveides šī teritorija bija pamesta, mazapdzīvota, šeit praktiski nebija interesantu objektu, lai gan Vecrīga ir turpat līdzās. LU Akadēmiskais centrs un Latvijas Nacionālā bibliotēka ir pārveidojusi Torņakalnu par izglītības un pētniecības centru, kuru katru dienu apmeklē tūkstošiem studentu un zinātnieku. “Nākamajos gados šī tendence tikai palielināsies. Tā rezultātā parādīsies veikali un kafejnīcas, kas apkalpos studentus. Lai gan Akadēmiskā centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāji nemaina rajona pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, šī Torņakalna daļa noteikti ir kļuvusi dinamiskāka,” saka Viesturs Celmiņš.

Mājokļu īres cenas pieaug

Torņakalna attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Gavars sarunā ar portālu Rīga.lv pastāstīja, ka vietējie iedzīvotāji ir priecīgi, ka rajona ielas vairs neaizņem būvdarbu automašīnas un ka neliels stūris rajona malā ir sakārtots.

Taču Torņakalna iedzīvotāji savā ikdienas dzīvē īpaši nemana Akadēmiskā centra un Nacionālās bibliotēkas apmeklētājus, jo šie objekti atrodas rajona nomalē. “Tomēr Torņakalna dzīve pakāpeniski mainās. Studenti vēlas dzīvot tuvāk studiju vietai, kas veicina mājokļu īres maksu pieaugumu, kā arī pieaug to cilvēku skaits, kas vēlas iegādāties īpašumu šeit, cerot to izīrēt studentiem. Tuvākajā nākotnē ir plānots uzbūvēt mazģimeņu tipa daudzdzīvokļu māju Torņakalna un Vienības gatves krustojumā. Bet tikmēr īres cenas pieaug un dzīvokļu trūkst,” stāsta Valdis Gavars.

Pēc V. Gavara teiktā, studentu pilsētiņas parādīšanās Torņakalnā ir arī palielinājusi jauno ģimeņu skaitu apkaimē, kas rada garas rindas pašvaldību bērnudārzos, nepietiek vietu arī privātajos bērnudārzos. Turklāt vietējie iedzīvotāji bez īpašas sajūsmas uzņēma ideju, ka Torņakalna poliklīnika ar laiku varētu kļūt par vienu no LU Akadēmiskā centra ēkām. “Bet visvairāk vietējos iedzīvotājus uztrauc “Rail Baltica” turpmākā būvniecība un estakāžu demontāža. Un tas, ka dzelzceļa stacijas “Torņakalns” teritorijā, kur atradīsies “Rail Baltica” infrastruktūra, veidojas vietējā Venēcija – augsne strauji pārpurvojas, šo vietu iecienījuši bebri, kas radot šeit savu valstību,” teica Valdis Gavars.

Foto: Riga.lv

Transporta infrastruktūras šaurais pudeles kakls

Joprojām vissāpīgākais jautājums ir transporta kustība, savienojumi un infrastruktūra, it īpaši ņemot vērā to, ka nākotnē Torņakalna teritorijā tiks izveidots multimodāls transporta mezgls un būvēts “Rail Baltica” dzelzceļš. LU rektors Indriķis Muižnieks atzīmēja, ka ciešā sadarbībā ar Rīgas domi ir veiktas izmaiņas ielu detalplānojumā un lokālplānojumā, kas cita starpā ietver Jelgavas ielas paplašināšanu un gājēju tilta būvniecību pār Kīleveina grāvi. “Daudz kas būs atkarīgs no dzelzceļa tīkla attīstības un uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” “Rail Baltica” projekta īstenošanas laikā,” piebilst I. Muižnieks.

“Ja mēs pakāpeniski nerisināsim transporta infrastruktūras attīstības jautājumus, tad, iespējams, kādu laiku dažās pilsētas vietās situācija pasliktināsies. Bet, protams, nākotnē ir nepieciešams novirzīt visu tranzīta plūsmu no Pārdaugavas uz Austrumu maģistrāli, lai Zinātnes un inovāciju centrs paliktu pieejams tikai tās tiešajiem lietotājiem – tiem, kas šeit mācās un dzīvo,” tā risinājumu redz Guntars Ruskuls. Viņš atzīst, ka LU studentu pilsētas attīstības un “Rail Baltica” būvniecības kontekstā nepieciešams būtiski uzlabot infrastruktūru un padarīt sabiedrisko transportu daudz pieejamāku.

Patlaban Akadēmiskajā centrā var nokļūt ar 23. autobusu, kā arī ar trolejbusiem, kas dodas uz (vai no) 2. trolejbusu parku. 2015. gadā ar Rīgas domes atbalstu netālu no jaunās LU ēkas Jelgavas ielā 1 tika izveidota sabiedriskā transporta pietura “LU Akadēmiskais centrs”.

Katrīna Potapova uzskata, ka uzņēmumam “Rīgas satiksme” būtu jādomā par sabiedriskā transporta papildu maršrutiem, kas ietvertu pieturu pie jaunās LU ēkas. Katrīna atzīmē, ka agrāk studenti, kas ieradās uz studijām ar savām automašīnām, varēja izmantot autostāvvietu, uzrādot studenta karti, bet šogad noteikumi ir mainījušies – autostāvvietu var izmantot tikai pasniedzēji un konferenču dalībnieki. Blakus ēkai ierīkota stāvvieta velosipēdiem ar videonovērošanas kamerām.

Foto: Riga.lv

Veiksmīgas attīstības garants

Pilsētplānošanas eksperts Viesturs Celmiņš uzskata, ka šīs teritorijas tālākā attīstība būs atkarīga no tā, kādu ietekmi uz apkaimi radīs “Rail Baltica” maršruta būvniecība. Un vēl svarīgāk – kā šis projekts ietekmēs tuvumā esošās teritorijas. Vēl viens būtisks aspekts ir tas, kā veidosies LU Akadēmiskā centra saikne ar citiem zinātniskajiem centriem – RTU, RISEBA un Rīgas Stradiņa universitāti. “Kopā viņi var pārveidot Pārdaugavu par valsts mēroga zinātnes un pētniecības centru,” pārliecināts V. Celmiņš.

Trešais būtiskais aspekts, kuru uzsver V. Celmiņš, − uzņēmējdarbības vides attīstība. “Lai gan tagad biroju centru skaits tuvējā Pārdaugavā ir salīdzinoši neliels, biznesa centra attīstību Mūkusalas ielā var saukt par ļoti veiksmīgu. Taču uzņēmējdarbības infrastruktūras un Akadēmiskā centra tālāko attīstību būtiski ierobežo šķērsojuma trūkums pār Kīleveina grāvi, bet Rīgas dome sola atrisināt šo problēmu tuvākajā nākotnē,” saka V. Celmiņš.

“”Rail Baltica” un Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs ir milzīgs atpazīstamības potenciāls teritorijai, tā nozīmīguma pieaugumam ne tikai Rīgā, bet arī visā Eiropā. Tuvumā atrodas Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas kopā ar dzelzceļa “Rail Baltica” staciju Torņakalnā un “Zināšanu jūdzi” rada priekšnoteikumus, lai Mūkusala un Torņakalns būtu ekonomiskās, zinātniskās un reģionālās attīstības epicentrā. Bet “Rail Baltica” projekta kontekstā sistemātiski jāpievēršas jautājumam par šī masīvā infrastruktūras objekta ietekmi uz Dabaszinātņu akadēmisko centru. Un galvenokārt tas attiecas uz savienojumu starp Āgenskalnu un Torņakalnu, lai šī rajona studenti un iedzīvotāji varētu brīvi šķērsot dzelzceļa uzbērumu. Mūkusalas teritoriju, kas tagad ir daļēji pamesta, gaida strauja attīstība, par ko jau tagad liecina daudzi realizētie nekustamā īpašumā projekti,” secina Guntars Ruskuls.

Foto: Riga.lv

SKAITĻI

  • 15 000 studentu, ieskaitot ārzemniekus, studē LU (2019. gada 1. janvāra dati)
  • 3000 Latvijas Universitātes studentu un darbinieku katru dienu atrodas Torņakalnā
  • 321 ha ir Torņakalna platība
  • 7401 cilvēks dzīvo Torņakalnā (2017. gada dati)

Avoti: LU un tīmekļvietnes apkaimes.lv dati