“Zināšanu jūdze” Pārdaugavā: Atgāzene

25. Aprīlis

Portāls Rīga.lv turpina publikāciju sēriju par Pārdaugavas kā zinātnes un izglītības centra attīstību un par to, kā tā saucamās “Zināšanu jūdzes” izveide Daugavas kreisajā krastā ietekmē sociālo un ekonomisko situāciju visa Rīgā. Šoreiz runa ir par Biznesa augstskolu “Turība”, kas atrodas Graudu ielā, Atgāzenē.


Portāls Rīga.lv jau sīkāk pastāstīja par to, ka Ķīpsalā un Torņakalnā tiek veidotas sava veida akadēmiskās pilsētiņas Rīgas tehniskajai universitātei un Latvijas Universitātei – abas lielākās augstskolas uz tuvo Pārdaugavu pārceļ mācību korpusus un kopmītnes. Bet ar to viss vēl nav beidzies – augstskolas apdzīvo arī attālākas apkaimes Daugavas kreisajā krastā. Piemēram, Atgāzeni ir iecienījusi augstskola “Turība”.

Augstskola kā apkaimes aktivitāšu centrs

Biznesa augstskola “Turība” ir veidota 90. gados un tā ir balstīta uz kādreizējo Rīgas kooperatīvo tehnikumu. Pašlaik “Turībā” norit apmācības daudzās programmās - uzņēmējdarbības vadībā, juridiskajās zinātnēs, tūrismā un viesnīcu uzņēmumu vadībā, komunikācijā. 

Foto: Riga.lv

Biznesa augstskolā “Turība”, saskaņā ar datiem 2018./2019. mācību gada sākumā, mācījās vairāk kā 3,5 tūkstoši studentu no dažādām valstīm. Katru dienu uz Graudu ielu 68 uz darbu dodas aptuveni 200 pasniedzēju un mācību iestādes darbinieku. Pusdienlaikā augstskolas kafejnīcu apmeklē ne tikai studenti un darbinieki, bet arī to uzņēmumu darbinieki, kuru ofisi atrodas augstskolas tuvumā. Ir vēl arī telpu īrnieki, kuru ir apmēram 100. Dienas un vakara nodaļās uz mācībām katru dienu ierodas aptuveni 1500 studentu. Tādējādi katru dienu augstskolā un tās tuvākajā apkaimē atrodas vairāk kā 2,5 tūkstoši cilvēku. Turklāt patstāvīgo Atgāzenes iedzīvotāju skaits, saskaņā ar 2017. gada datiem, pat nesasniedz divus tūkstošus.

Mācības norit divās ēkās – A un C korpusos. Turklāt “Turības” teritorijā ir kopmītnes un sabiedriskās ēdināšanas komplekss. Kā uzskata Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis, mācību kompleksam resursu pietiek līdz 2022. gadam. “Jau ir skaidrs, ka, līdz ar mācību procesa attīstību un jaunas mācību programmas – “Datorsistēmas” – izveidošanu, rodas nepieciešamība pēc plašākām dienesta viesnīcas telpām, nākotnē ēku komplekss būs jāpaplašina. Taču to, kādā virzienā noritēs attīstība, rādīs situācijas analīze tajā brīdī. Pagaidām paplašināšanās norisinās uz esošo ēku resursu rēķina,” portālam Riga.lv stāsta Aldis Baumanis.

Foto: Riga.lv

Kā portālam ziņoja augstskolas tehniskais direktors Viktors Gorlovs, mācību kompleksa “Turība” attīstībai tērē aptuveni 300 tūkstošus eiro gadā. “Augstskolas darbība rada ļoti pozitīvu efektu. Mācību iestāde sniedz darba vietas daudziem šīs apkaimes iedzīvotājiem. Tāpat pieaudzis apgrozījums daudziem veikaliem, kuri atrodas blakus augstskolai. Jo vairāk cilvēku, jo intensīvāka ekonomiskā aktivitāte,” uzskata “Turības” rektors Aldis Baumanis.

Izglītības eksports: arvien vairāk ārvalstnieku

Atgāzene arvien izteiktāk kļūst par biznesa apkaimi, saglabājot samērību un zaļās dabas mieru. Iespēju mitināties mācību iestādes dienesta viesnīcā izmanto aptuveni 700 ārvalstu un citu pilsētu studenti. Reizēm studenti, apvienojoties 3-4 cilvēku kompānijās, īrē dzīvokļus, bet biežāk nevis Atgāzenē, bet gan Ziepniekkalnā, kas atrodas turpat netālu.

Pēc vietējo iedzīvotāju un šajā apkaimē strādājošo novērojumiem, pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies ārvalstu studentu skaits, jo īpaši – studentu no Indijas. Kā portālam Riga.lv pastāstīja “Turībā”, 2018./2019. gada mācību gadā augstskolā bija reģistrēti 460 ārvalstu studentu, bet kopumā augstskolā mācās 1100 cilvēku no dažādām valstīm – Indijas, Uzbekistānas, Šrilankas, Ukrainas, Krievijas, Gruzijas, Vācijas, Francijas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes un Kazahstānas. Šīs valsts pārstāvju augstskolā ir visvairāk, bet kopumā šeit mācās studenti no 41 valsts.

Foto: Riga.lv

 “Ārvalstu studentu piesaistīšana ir apzināta šīs augstākās izglītības iestādes politika un daļa no mūsu darbības stratēģijas. Lai to paveiktu, tiek izmantoti dažādi mārketinga pasākumi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šī darba rezultātā pēdējo piecu gadu laikā no citām valstīm piesaistīto studentu skaits ir pieaudzis no 400 līdz 1100. Pēc mācību beigšanas Latvijā paliek dzīvot un strādāt aptuveni 15% no kopējā ārvalstu studentu skaita,” stāsta “Turības” Studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

 “Ārvalstu studentu skaits ar katru gadu pieaug un tas ietekmē savstarpējās attiecības starp vietējiem iedzīvotājiem un mūsu dzīves uztveri. Mēs esam kļuvuši atvērtāki un komunikablāki,” tā izmaiņas vērtē “Turības” lektore Jolanta Brilte.

Etniskā daudzveidība un lielais jauniešu skaits ievieš izmaiņas arī apkalpošanas sfērā. Piemēram, veikalā, kas atrodas netālu no augstskolas, tiek piedāvāta plašāka gatavo ēdienu izvēle no daudzām pasaules valstīm – kebabi, suši, Taizemes karijs, Cēzara salāti, grieķu salāti, īpaši piedāvājumi veģetāriešiem un vegāniem.

Foto: Riga.lv

Transporta infrastruktūra: plusi un mīnusi

Izmaiņas skārušas arī transporta infrastruktūru. Apkaimē atrodas ne tikai “Turība”, bet arī Rīgas Celtniecības koledža, mākslas un mūzikas skola, dažādi uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti tajā, lai apkaime mainītos uz labo pusi. Pateicoties iedzīvotāju un apkaimes uzņēmumu aktivitātei, ir pārbūvēta gājēju pāreja, bet šogad Rīgas dome sola šajā Graudu ielas posmā uzstādīt zīmes “Apstāšanās un stāvēšana aizliegta”, kas novērsīs braukšanu pa zālājiem un citas problēmas.

Foto: Riga.lv

Uz vairākām problēmām norāda arī “Turības” rektors Aldis Baumanis. “Graudu iela sastrēgumstundā ir pārslogota. Es pieņemu, ka ir risinājumi, kas palīdzētu situāciju uzlabot. Bet kopumā satiksmes infrastruktūras stāvoklis ir apmierinošs,” viņš atzīmē.

90. gadu sākumā Atgāzenē ieviestas ievērojamas izmaiņas. Viena no galvenajām – izveidota dzelzceļa stacija “Turība”, kas ir ērta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan studentiem, kā arī šajā apkaimē strādājošo uzņēmumu darbiniekiem.

SKAITĻI

  • Biznesa augstskolā “Turība” mācās 3518 studentu (2018./2019. mācību gada sākuma dati)
  • Atgāzenē katru dienu atrodas 1500 studentu
  • Atgāzenes platība ir 74,5 hektāri
  • Atgāzenē dzīvo 1692 cilvēki (2017)

Avoti: “Turības” un portāla apkaimes.lv dati