“Rīgas namu pārvaldnieks” plāno atjaunot līdz pat 100 mājām gadā

2. Novembris

Viena no aktuālākajām Rīgas problēmām ir dzīvojamā fonda novecošana. Viena no šī neizbēgamā procesa novēršanas iespējām ir māju atjaunošana. Turklāt līdz 2022. gadam Latvijas iedzīvotājiem šim mērķim ir pieejami 166 miljoni eiro. Par to, kā saņemt finansējumu māju atjaunošanai un kādu labumu no tā gūst iedzīvotāji, “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) un “Rīgas enerģētikas aģentūras” (REA) speciālisti pastāstīja īpaši organizētā diskusijā.


Otrdien, 31. oktobrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru vadīja diskusiju par māju atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot ēku tehnisko stāvokli un paaugstināt energoefektivitāti. Diskusija piesaistīja vairāk nekā 30 dalībniekus: projektēšanas uzņēmumu pārstāvjus un dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas.

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, uzstājoties klātesošo priekšā, atzīmēja, ka pašlaik lēmumu par dalību māju atjaunošanas līdzfinansēšanas programmā pieņēmusi tikai 31 dzīvojamā RNP māja. Taču RNP plāni ir samērā ambiciozi. “Liela daļa dzīvojamo ēku celtas pagājušā gadsimta 70.-80.gados. To ekspluatācijas termiņš ir aptuveni 50 gadi. Tātad pēc vēl 10 līdz 15 gadiem pastāv iespēja, ka mājas būs tik novecojušas, ka ar atjaunošanas darbiem vairs nebūs līdzēts. Tāpēc ir plānots nākamgad veikt renovāciju piecdesmit, aiznākamajā gadā simts RNP daudzdzīvokļu mājām,” skaidroja RNP priekšsēdētājs.

RNP Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs Juris Romaņenko pastāstīja par dzīvojamo māju atjaunošanas iespējām, lēmumu pieņemšanas un dokumentu iesniegšanas kartību un par to, kā noslēgt trīspusējo līgumu par projektēšanas darbu veikšanu, un par sadarbības pieredzi ar projektēšanas uzņēmumiem no projektēšanas sākuma brīža līdz pat objekta nodošanai ekspluatācijā.

Klātesošie tika iepazīstināti ar vairākiem jau īstenotiem namu atjaunošanas projektiem. Piemēram, deviņstāvu dzīvojamā māja A. Dombrovska ielā 49, Rīgā. Tā ir pirmā atjaunotā deviņstāvu dzīvojamā māja Latvijā ar ventilējamu fasādi. Māja būvēta 1981. gadā, bet siltumenerģijas patēriņš līdz mājas atjaunošanai sastādījis 209 kWH/m2 gadā. Pēc atjaunošanas tiek ietaupīti 43% no kopumā mājai nepieciešamās siltumenerģijas. Jaunākā mājā Finiera ielā 15, Rīgā ar sākotnēji mazāku siltumenerģijas patēriņu (186 kWH/m2 gadā) izdevies sasniegt vēl labākus rezultātus – ekonomija sastāda 59%.

Foto: RNP

Foto: RNP

Romaņenko atzīmēja, ka sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum īstenotās māju atjaunošanas programmas ietvaros ir iespējams ne tikai siltināt fasādes, bet arī veikt mājas iekšējos remontdarbus. Piemēram, veikt cauruļu, logu, jumta, liftu nomaiņu, veikt kāpņu telpu kosmētisko remontu.

Ko tieši mājā remontēt, ir jāizlemj dzīvokļu īpašniekiem. Spriežot jau pēc paveiktajiem darbiem, vidēji atjaunošanas izdevumi sastāda 130-150 eiro par kvadrātmetru.

Iedzīvotājiem, kuri mitinās vēsturiskās ēkās, ir iespēja piedalīties un saņemt atbalstu arī no Rīgas domes līdzfinansēšanas programmas, kuras ietvaros tiek atjaunoti un saglabāti kultūras pieminekļi. Rīgā, Ernesta Birznieka Upīša ielā ir māja, kura plāno piedalīties divās abās pieejamajās programmās uzreiz. Plānots, ka fasāde tiks restaurēta ar Rīgas domes atbalstu, savukārt siltināšanas darbi – ar “Altum” atbalstu.

Daudzi dzīvokļu īpašnieki nezina, kā ar kaimiņiem sarunāties par mājas atjaunošanas iespējām, kā organizēt dzīvokļu īpašnieku sapulces, pieņemt lēmumus un kādus dokumentus sagatavot, iespējams, pilnībā neapzinās, kādi remontdarbi mājai ir nepieciešami, kā arī nezina, kā atrast projektēšanas un būvuzņēmumus, kuri darbus veiks kvalitatīvi un noteiktajos termiņos. Palīdzību atbilžu sniegšanā piedāvā RNP speciālisti.

Savus jautājumus par dzīvojamo māju atjaunošanas iespējām bez maksas var uzdot elektroniskā formātā, sūtot tos uz e-pasta adresi siltinasana@rnparvaldniekis.lv, vai piesakoties individuālai konsultācijai.

Diskusija noritējusi Rīgas enerģētikas dienas 2017 ietvaros.