“Rail Baltica” trases lokālplānojuma izstrāde Rīgā notiks sadarbībā ar apkaimēm

13. Decembris, 2019

“Rail Baltica” trase Rīgas teritorijā skar daudzas apkaimes, tāpēc lokālplānojuma izstrāde notiks sadarbībā ar apkaimju biedrībām. Par šonedēļ notikušajā publiskajā diskusijā informēja Rīgas domes priekšsēdētājs.


Diskusijas ieraksts šeit:

Diskusiju vadīja pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš.

“Rail Baltica” ir, iespējams, vērienīgākais projekts Rīgas administratīvajā teritorijā tuvāko 100 gadu laikā. Tāpēc ir svarīgi panākt, ka tas patiešām ir attīstības projekts, nevis tikai sliežu izbūve, uzsver domes priekšsēdētājs. Rīgas pašvaldībai ir savs redzējums un arī savas prasības attiecībā uz to, kādas mēs vēlamies redzēt trasei piegulošo apkaimju teritorijas. Nedrīkst būt tā, ka tiek izprojektēts un beigās arī izbūvēts kaut kas, kas pilnībā bloķē attiecīgo teritoriju turpmāko attīstību un ir pretrunā ar iedzīvotāju interesēm, pārliecināts Rīgas domes priekšsēdētājs.

Rīgas mērs norādīja, ka “Rail Baltica” ir ne tikai “sliežu”, bet arī visas pilsētas attīstības projekts. “Rīgas pašvaldībai jau ir savs redzējums un prasības, kā vēlētos redzēt pilsētas centru. Tas prasa papildus finansējumu un esam gatavi šo attīstību līdzfinansēt. Drīz nāksim klajā ar savām iecerēm, kuras apspriedīsim publiski, iesaistot apkaimju iedzīvotājus, strādājot kā vienota komanda. Pirmās tikšanās ar apkaimju pārstāvjiem ir plānotas jau janvārī,” pauda Rīgas mērs.

Foto: Riga.lv

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja Ilze Purmale uzsvēra, ka Rīgai šāds projekts ir ļoti svarīgs un vajadzīgs, jo sliežu transports ir pilsētas mugurkauls, un tā attīstība sniegs daudz jaunu iespēju – gan lielo transporta mezglu attīstību, gan savienojumu ar lidostu, gan Vecrīgas un Maskavas priekšpilsētas savienošanu, gan septiņu būtisku divlīmeņu šķērsojumu izbūvi, gan 13.janvāra ielas atslogošanu no satiksmes.

“Šī ir unikāla iespēja pacelt pilsētu jaunā kvalitātē. Rīgai ir reāls skatījums, kā to visu izdarīt – ir izstrādāts lokālplānojuma ievaros ilgtermiņa redzējums, kas realizējams kārtās. Lai to izdarītu, jābūt vienotiem savos mērķos. Rīga ir gatava sadarbībai visos līmeņos un iesaistīt sabiedrību, veidojot lokālplānojumu kā vienošanās platformu, ieviešot pieļaujamus kompromisos dažādos risinājumos. Tiks izstrādāta koordinēta sabiedrības iesaistīšanas programma, piedāvāsim parakstīt sadarbības memorandu ar iedzīvotāju pārstāvjiem,” sacīja I. Purmale.

Foto: Riga.lv

Uzņēmuma „Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis, kas izstrādā “Rail Baltica” Rīgas lokālplānojumu, norādīja, ka šis projekts ir gadsimta iespēja Rīgai un Latvijai, jo līdz 2026.gadam tiks izveidots Baltijas centrālais satiksmes mezgls. Viņš uzsvēra, šis projekts ietvers ne tikai staciju, bet vēl 100 hektārus plašu teritoriju līdz Lāčplēša ielai, ietverot savienojumus starp pilsētas daļām, sabiedriskā transporta joslas, gājēju virszemes pārejas, veloinfrastruktūru un visu publisko ārtelpu.

Arhitekts Andris Kronbergs pozitīvi vērtēja Rīgas pašvaldības ieceri kopīgi meklēt un izstrādāt labākos risinājumus kvalitatīvas pilsētvides veidošanā. “Ir jāatrod pareizās metodes, kā darboties, lai sasniegtu mērķus un vienoties par jautājumu risināšanu, kā arī ir jāveic pētījumi, ko tieši darīt atsevišķās kritiskās teritorijās, kuras ietekmēs “Rail Baltica”. Ir vismaz sešas tādas kritiskas vietas. Piemēram, patlaban Kreisajā krastā notiek aktīva attīstība, bet kā “Rail Baltica” trase to ietekmēs, tas patlaban nevienam nav zināms. Mēs runājam par multimodālu centru, bet cik man ir zināms “Rail Baltica” plāno vienu tukšu telpu pazemē un neviens nezina, kam tas būs vajadzīgs. Un ko ieraudzīs vācu kungi no Berlīnes kad izkāps no vilciena Stacijas otrajā pusē? Ko viņi tur darīs? , ” atzīmēja arhitekts.

Foto: Riga.lv

“RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramans pauda, ka nepieciešams vienoties par finansējuma modeli ar projektu saistīto teritoriju iekārtošanā un attīstībā, sadarbojoties valstij, pašvaldībai un piesaistot ES līdzfinansējumu. Ir arī dažādi citi jautājumi, kas vēl jārisina, piemēram, attiecībā uz troksni no kravu pārvadājumiem. “Darbs ir sācies, laiks ķerties klāt un pieņemt konkrētus lēmumus. Redzu labas iespējas sadarbībai,” atzina Ģ. Bramans.

Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols uzsvēra, ka iedzīvotājiem patlaban ir pārāk maz informācijas par plānotajiem “Rail Baltica” trases infrastruktūras risinājumiem, piemēram, par gājēju šķērsojumiem, tāpēc komunikācijai starp institūcijām un iedzīvotājiem vajadzētu būt aktīvākai. Tāpat, pēc viņa domām, patlaban pārāk maza uzmanība pievērsta tam, kas notiks Daugavas kreisajā krastā.

Latvijas Universitātes pārstāve Edīte Megne norādīja, ka ir ļoti vajadzīga programma un attiecīgi lēmumi valdības līmenī ar “Rail Baltica” trasi saistīto projektu realizēšanā.

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv