“Es audzinu čempionu”: 9 jautājumi, kas katra mazā sportista vecākam jāuzdod ārstam

26. Jūnijs

Mazulis tikko kā ieradies pasaulē, bet jaunie vecāki jau sāk plānot viņa dzīvi: viņš noteikti kļūs par izcilu mūziķi vai slavenu sportistu. Tas nav slikti, bet reizēm te ierunājas vecāku ambīcijas, bet bērna intereses un iespējas visai maz tiek ņemtas vērā. Tieši par to mēs runājām ar Rīgas veselības centra sporta ārsti Larisu Golubevu. Kā arī noskaidrojām, kādas pārbaudes ir nepieciešamas bērnam, kurš ir nolēmis nopietni nodarboties ar sportu, cik daudz ir nepieciešams trenēties, vai to var darīt karstā laikā un pats galvenais – kā izvēlēties pareizo sporta veidu, slodzi un kā te var palīdzēt sporta ārsts.


1. Vasarā daudzi vecāki sūta bērnus uz nometnēm, kur ir sporta slodze. Gadās, ka bērns visu mācību gadu pavadījis pie galda un datora, ar sportu nav nodarbojies. Vai ir nepieciešams pārbaudīt bērna veselību pirms šādas nometnes?

Tādas situācijas, ka bērns visu brīvo laiku pavada pie datora vai spēlējot viedtālruni, principā vispār nevajadzētu būt. Bērns attīstās tikai kustībā – tiek nostiprināti kauli un visa balsta un kustību orgānu sistēma, veidojas viņa stāja, attīstās sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas. Bērniem, kas regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, ir labāks psihoemocionālais stāvoklis, viņi ir apmierinātāki ar savu izskatu, labāk organizēti.

Foto: publicitātes

Sporta nometnei vajadzētu būt fizisko aktivitāšu dabiskam turpinājumam pēc mācību gada, un tā ir vieta, kur bērnam tiek radīti kompleksi apstākļi dažādām fiziskajām aktivitātēm. Vispārējai sporta nometnei, kurā nav paredzētas sacensību līmeņa slodzes un normatīvu kārtošana, pietiek ar ģimenes ārsta izziņu, ka bērns ir praktiski vesels. Tieši tāda pati izziņa kā sporta nodarbībām skolā. Ja vecākiem vai ģimenes ārstam ir šaubas, viņi var konsultēties ar sporta ārstu un saņemt informāciju par ieteicamajām slodzēm.

2. Ja bērns visu gadu nodarbojas ar sportu un plāno doties uz ikgadējo sporta nometni savā sporta veidā, vai arī viņam vajadzētu pārbaudīt veselību?

Sporta nometnes bērniem, kas nodarbojas sporta klubos, − tas ir nedaudz citādi. Tur treniņi notiek 3−4 reizes dienā ar vidējām un maksimālām slodzēm. Lai piedalītos šādā nometnē, bērnam ir jāsaņem sporta ārsta atļauja, ka viņš var piedalīties treniņos un sacensībās ar paaugstinātu fizisko slodzi. Veselības pārbaude ietver detalizētu anamnēzes apkopojumu, kardiogrammu ar slodzes testu vai veloergometriju (atkarībā no vecuma), analīžu veikšanu, balsta un kustību orgānu sistēmas, sirds un asinsvadu un citu organisma sistēmu pārbaudi.

Foto:

3. No kāda vecuma ir nepieciešams veikt šādas pārbaudes?

Sporta medicīnas centrs, kas patlaban atrodas Bērnu klīniskās slimnīcas teritorijā, bez maksas šādas pārbaudes bērniem, kas apmeklē dažādas sporta sekcijas, veic, sākot no 10 gadu vecuma. Izņemot sporta veidus, kur ir agrīna specializācija, – sporta un mākslas vingrošana, dejas, balets. Tur bērnus pieņem no astoņiem gadiem. Šis ierobežojums ir saistīts ar kvotām un speciālistu skaitu, kas veic pārbaudes: viņi nevar aptvert visus bērnus, kuri nodarbojas ar sportu visā Latvijā. Bet, ja bērns nodarbojas ar daiļslidošanu sešu gadu vecumā, katru dienu trenējas 1,5−3 stundas, piedalās sacensībās, skaidrs, ka viņam ir jāpārbauda veselība pie speciālista.

Princips ir šāds: visiem bērniem, kas ik dienas trenējas un piedalās sacensībās, vismaz reizi gadā ir jāiziet pārbaudes pie sporta ārsta.

Diemžēl sporta ārsti bērniem bieži konstatē patoloģijas, kuras ģimenes ārsta regulārajās pārbaudēs nav diagnosticētas.

Foto: publicitātes

Pamatojoties uz šīm pārbaudēm, sporta ārsts nosaka pieļaujamo slodzi bērnam un sniedz ieteikumus, kā uzlabot veselību un sportiskos rezultātus.

4. Vai vecāki zina par iespējām un nepieciešamību veikt pārbaudes pie sporta ārsta? Vai treneri par to informē vecākus?

Ne tuvu ne visi. Un ļoti žēl, ka vecāki nav informēti. Parasti viņi vēršas pie ģimenes ārsta, kurš neveic īpašas pārbaudes, bet atļauj piemēram, nodarboties ar regbiju, nezinot ne sporta veida specifiku, ne bērna fiziskās veselības nianses. Pusaudžus pirms izziņas izsniegšanas dažreiz nosūta uz kardiogrammas vai ehokardiogrāfijas pārbaudēm, bet jaunākus bērnus – reti. Rezultātā ārsts ne vienmēr diagnosticē stājas problēmas, kāju izliekumus, plakano pēdu, locītavu nestabilitāti... Un tas arī neietilpst viņa kompetencē. Sporta ārsts veic pilnīgi cita līmeņa pārbaudes un ņem vērā izvēlētā sporta veida slodzes īpatnības.

Foto: publicitātes

Sporta ārsta loma jebkura vecuma sportista dzīvē ir milzīga. Mēs palīdzam sportistam sasniegt labākus rezultātus bez būtiska kaitējuma veselībai. Paaugstinātas fiziskās slodzes izvirza nopietnas prasības ķermenim. Šeit ir svarīga trenera un ārsta pareiza un individuāla pieeja bērnam, kas ir īpaši svarīgi pubertātes laikā, kad bērni attīstās atšķirīgi un bioloģiskais vecums atšķiras no pasē norādītā vecuma. 13−14 gadu vecumā bērni var būt pilnīgi atšķirīgi: viens ir gara auguma, jau ar balss lūzumu, ar bārdas rugājiem uz sejas.

Otrs tikko sniedzas līdz padusēm un dzimumbrieduma līmenis joprojām tālu atpaliek. Hormonu līmenis viņiem ir atšķirīgs, attiecīgi arī spēks, muskuļu masa, izturība... Bērni vienā un tajā pašā vecumā ir atšķirīgi, tāpēc ir nepareizi likt viņiem vienādas slodzes. Fiziski attīstītākie var veikt aktīvāku spēka treniņu. Tiem, kas atpaliek no bioloģiskā vecuma, nevajadzētu šādas slodzes. Tas ir ļoti svarīgi!

Sporta ārsts palīdz novērst dažādu organisma sistēmu pārslodzi un ārstē jau radušās veselības problēmas.

5. Vai sporta ārsts var ieteikt, ar kuru sporta veidu labāk nodarboties bērnam un no kura noteikti vajadzētu atteikties (piemēram, sliktas stājas gadījumā palīdzēs tāds sporta veids, bet ar plakano pēdu – kaut kas cits)?

Es aizstāvu viedokli, ka sportā nevajag agrīnu specializāciju. Dažreiz vecāki savus bērnus ved uz sporta treniņiem, kur specializācija sākas nekavējoties, jau 3−4 gadu vecumā, – ir prestiži citiem parādīt, ka viņu bērns jau nodarbojas ar hokeju. It īpaši, ja tēvs ir bijušais sportists vai nerealizējies šī sporta veida pārstāvis. Un, lūk, parādās iespējas tēva interesēm un ambīcijām!

Foto: publicitātes

Mazs bērns ir jāattīsta daudzpusīgi. Jāmāca pamatprasmes, jānodrošina vispārēja fiziskā attīstība. Jāļauj kāpelēt, rāpot, mest kūleņus, pārvaldīt savu ķermeni, nostāvēt uz slēpēm, turēties virs ūdens. Tas viss ir jāapgūst pirmsskolas vecumā. Specializācijai jānotiek agrīnā skolas periodā (8−9 gados), kad bērna organisms ir  izveidojies, kad var redzēt bērna personiskās īpašības, vai viņa raksturs ir introverts vai ekstraverts, viņa nervu sistēmas darbība, temperamenta iezīmes. Jāņem vērā bērna uzbūve, fiziskie parametri... Piemēram, bērniem ar platiem kauliem jeb endomorfiem un bērniem ar ļoti smalkiem kauliem jeb ektomorfiem ir katram savas priekšrocības dažādos sporta veidos! Ir metodika, kā noteikt, kuras muskuļu šķiedras dominē – ātrās vai lēnās, vai būs sprinteris vai staieris. Tiesa, tas tiek izmantots vairāk pētniecības nolūkos.

8−9 gadu vecumā bērns jau var izrādīt interesi par kādu no sporta veidiem. Apzināta izvēle garantē bērna interesi, prieku un ilgu sporta karjeru.

Atgriežoties pie sporta veida izvēles, sporta ārsts pārbaudes laikā novērtē visus rādītājus, par kuriem mēs runājām iepriekš, un, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli, speciālists varēs ievirzīt vecākus izvēlēties pareizas sporta nodarbības ar atbilstošiem parametriem. Pēc ārsta apmeklējuma vecāki varēs saprast, kas vairāk piemērots viņu bērnam – mest šķēpu vai nodarboties ar cīņas sportu, piedalīties komandu vai individuālajā sportā, un izlemt, vai izvēlētais sporta veids nav pretrunā ar bērna ķermeņa individuālajām īpašībām.

6. Bieži vien vecāki, nezinādami, ko izvēlēties bērnam, uzreiz atdod viņu vairākās sekcijas – gan peld, gan spēlē tenisu, gan hokeju. Vai ir normas attiecībā uz bērnu, cik daudz sporta treniņu vajadzētu būt nedēļā, kuras nodarbības var apvienot un kas ir lieks?

Es atbalstu daudzpusīgas sporta nodarbības ar pareizu kopējo slodžu daudzumu. Nedrīkst būt divi aktīvi treniņi dienā! Ja šodien tu dodies uz velobraukšanas treniņu, tad tajā dienā jūs neiesiet uz futbolu vai tenisu. Ja treniņa diena sakrīt ar sporta stundu skolā? Ņemot vērā sporta stundu līmeni, kurās lielākajā daļā skolu slodze nav ļoti liela, šāda apvienošana ir pieļaujama. Tāpat, ja no rīta bijis džudo, bet vakarā ir nevis intensīva, bet viegla peldēšana. Tad tā jau ir  atjaunojoša nodarbība, relaksācija: tiek samazināta muskuļu spriedze un nogurums. Daiļslidošanā grēko ar dubultiem treniņiem. Un diemžēl šie bērni pat netiek vesti uz sporta ārsta pārbaudi.

Ja bērns triju gadu vecumā vēl nav daiļslidošanā, tiešām nav iemesla uztraukumam. Viņam vēl nav tam gatavas locītavas. Vispārējās fiziskās attīstības treniņu laikā bērns var iemācīties stāvēt uz slidām, slēpēm, peldēties, spēlēt bumbu. Tas viss nāks viņam tikai par labu. Tāpēc sporta veidu kombinēšana ir ļoti laba.

Foto: publicitātes

Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērna slodze nedrīkst pārsniegt vienu stundu vai pusotru stundu dienā. Ja nodarbības ir ilgākas, tad otrajai daļai nevajadzētu būt tik aktīvai, noderētu stiepšanās, horeogrāfija... Turklāt, kā jau teicu, pirmsskolas vecuma bērnam ir jābūt vispārējai fiziskajai apmācībai, vingrinājumiem, lai nostabilizētu stāju, nevis specializācijai. Pēc bērna fizioloģijas specializācijai jānotiek astoņos līdz deviņos gados. Šajā vecumā bērns ir spējīgs un labi apgūst sporta veida tehniskos elementus. Līdz šim vecumam būtu jāizveido pamats, laba un daudzveidīga fiziskā sagatavotība, iespējams, ņemot vērā izvēlētā sporta veida elementus. Pirmsskolas vecuma bērniem pēc savas fizioloģijas un psiholoģijas vēl nevajadzētu piedalīties sacensībās, tā vietā var rīkot festivālus un sporta svētkus. Jūs zināt, ka pamatskolā taču arī neliek atzīmes, bet plusiņus un saulītes.

7. Vai bērni var trenēties karstā laikā? Kāds ir treniņiem labākais laiks vasarā? Pieņemsim, ja treniņš vakarā ir piecos, bet joprojām ir tveice, vai var pieprasīt, lai bērns to apmeklē?

Karstums ir pārbaude katram organismam. Bet iedomājieties, ja šādā laikā jums vēl ir jāskrien, jālec vai jāgūst vārti. Karstais laiks ir īpaši bīstams pirmsskolas un jaunāko klašu bērniem. Jo jaunāks bērns, jo sliktāk darbojas ķermeņa termoregulācijas sistēma, tā nevar uzturēt stabilu ķermeņa temperatūru. Un bērni var viegli pārkarst, dabūt siltuma dūrienu. Bērniem bīstama ir arī dehidratācija. Ķermenim bīstams var būt 10% ūdens zudums attiecībā pret ķermeņa svaru. Pieaugušajam tie ir vairāki litri, bet bērnam puslitrs vai litrs jau ir katastrofa.

Treniņiem ir jābūt agri no rīta – no plkst. 8.30 līdz 11.00 – vai vakarā pēc tveices samazināšanās, no plkst. 16.30−17.00. Ir nepieciešams veikt piesardzības pasākumus: ieplānot atpūtas brīžus ēnā, dot bērniem dzert pārtraukumos (ir svarīgi treniņu laikā regulāri dzert 100 ml, turklāt vairākas reizes), nosegt galvu ar panamu vai bandanu. Dažreiz treniņi tiek rīkoti ūdens tuvumā, lai bērni varētu atvēsināties vai aplaistīties ar ūdeni. Citreiz tiek sagatavoti spaiņi ar ūdeni, lai bērni varētu šļakstīties. Ja temperatūra ir 23−24 grādi, pietiek ar iepriekšminētajiem pasākumiem. Treniņi karstākā laikā nav ieteicami.

8. Bieži vien, atdodot bērnu sportā, vecāki jau redz viņā Mesi vai Serīnu Viljamsu. Kā saprast, ka bērns “nevelk”? Kādas var būt sekas pārmērīgai fiziskajai slodzei – kad tas vairs nenes labumu, bet kaitē?

Mani šādi vecāki biedē. Vedot bērnu uz sporta treniņiem, virzītājspēkam ir jābūt mīlestībai pret bērnu, vēlmei palīdzēt viņam attīstīt savas labākās īpašības, kas viņam būs nepieciešamas dzīvē, un ir jāapzinās savas spējas. Galu galā, jūsu bērns var būt izcils citās jomās, nevis basketbolā vai vingrošanā. Viņš būs laimīgs, nodarbojoties ar ķīmiju vai ārstējot dzīvniekus. Varbūt mēs zaudējam Pikaso, bet audzinām viduvēju hokejistu vai cilvēku ar zaudētāja kompleksiem, iespējams, pat kaitējam bērna veselībai.

Foto: publicitātes

Ja bērns nonāk nepareizajā sporta veidā, viņš tiek traumēts gan fiziski, gan morāli. Gadās, ka pie manis atnāk bērns, un es redzu, ka viņš pēc rakstura ir radošs, bet tēvs saka: “Viņš ir sportists, viņam ir jāsasniedz rezultāti!” Un bērns ne tur gūst rezultātus vai precīzāk – negūst. Vienaudži viņu apceļ par vājumu, nav rezultātu, viņš bieži sēž uz rezervistu soliņa… Varbūt labāk nodarboties ar mūziku vai astronomiju? Varbūt viņš būtu labākais citā sporta veidā? Ir svarīgi just savu bērnu.

9. Ir bērni, kas tiek uzskatīti par nesportiskiem. Ko var viņiem ieteikt? Kā sākt nodarboties ar sportu?

Fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas visiem bērniem. Var sniegt atbilstošus ieteikumus par fiziskajām aktivitātēm jebkura veselības stāvokļa gadījumā. Pamatā šiem bērniem tiek ieteikts aktīvs dzīvesveids – braukt ar skrejriteni, skrituļdēli, velosipēdu, peldēties, piedalīties sporta spēlēs pagalmā, vienkārši staigāt... Veselam bērnam pēc savas fizioloģijas ir jābūt aktīvam, pretējā gadījumā tā ir patoloģija. Bērnam, kurš nav ļoti sportisks, var atrast sporta sekciju, kurās nav uzvaras plānu, bērni nodarbojas savā tempā un savu iespēju robežās. Šādas grupas var atrast vieglatlētikā, dejošanā, peldēšanā... Nodarbības 2−3 reizes nedēļā bez nopietniem uzdevumiem un mērķiem. Bet, teikšu atklāti, nav daudz šādu iespēju – treneri vēlas gūt rezultātus!

Foto: publicitātes

Bērniem nodarbības komandā vienmēr ir vislabākās. Tur pastāv vairāk iespēju, ka nesportisks bērns tādā veidā labprāt iesaistīsies nodarbībās kopā ar draugiem, nevis sakot viņam: “Ņem nūjas un ej!” vai liekot kaut kādus vingrinājumus veikt katru dienu mājās. Turklāt sporta pulciņos veidojas ilgu gadu draudzības, kas uztur interesi nodarboties ar sportu, kopīgas aktivitātes, virzību uz rezultātiem sportā.

Sporta ārste Larisa Golubeva daudzus gadus strādājusi Sporta medicīnas centrā, strādājusi ar dažādu sporta veidu meistarkomandām un tagad vada “Rīgas veselības centra” Imantas filiāli. Kopā ar ārsti strādā kardiologs, funkcionālās diagnostikas ārsts, kurš vizītes laikā bērnam veic kardiogrammu (EKG) ar slodzes pārbaudi. Gados vecākiem pacientiem – pusaudžiem un pieaugušajiem – tiek veikts tests ar velosipēdu (veloergometrija). Speciālista vizīte ir par maksu, bet, ja pacientam ir ģimenes ārsta norīkojums, apmeklējumā iekļautais kardioloģiskais izmeklējums   tiks veikts valsts finansējuma ietvaros.

Pierakstīties vizītei pie sporta ārsta var elektroniski  vai pa tālruni 20007024, 20028801, 8801.

Pieņemšana notiek Imantas filiālē.