Smēķēšanas ierobežojumi
(1) Aizliegts smēķēt:
1) izglītības un audzināšanas iestādēs, izņemot augstskolas, kurās atļauts smēķēt telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
2) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli;
3) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;
4) sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs;
5) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās;
6) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
7) publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), izņemot atsevišķas telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;
8) visu veidu sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus, kuģus un lidmašīnas, kur jābūt atsevišķiem vagoniem, kajītēm vai saloniem, kas paredzēti smēķētājiem;
9) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(2) Kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai. Vasaras (āra) kafejnīcās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(3) Viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs var būt speciāli ierādītas guļamtelpas, kurās ir atļauts smēķēt.
(4) Pašvaldības var aizliegt vai ierobežot smēķēšanu parkos, skvēros, peldvietās un citās publiskās teritorijās, izdodot saistošos noteikumus.
(5) Aizliegums smēķēt norādāms ar informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Smēķēt aizliegts" (balti burti uz sarkana fona), bet atļauja smēķēt - ar tādu pašu informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Atļauts smēķēt" (balti burti uz zaļa fona), vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.
(6) Kārtību, kādā izvietojami informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī uzrakstu un simbolu paraugus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.99. likumu un 24.02.2005. likumu)
Smēķēšanas ierobežojumu un aizliegumu kontrole
Šajā likumā noteikto smēķēšanas aizliegumu un ierobežojumu kontroli veic Valsts policija un pašvaldības policija.