RĪGAS PILSĒTAS DALĪBA
STARPTAUTISKAJOS SADARBĪBAS TĪKLOS, ORGANIZĀCIJĀS un EIROPAS SAVIENĪBAS INSTITŪCIJĀS
1. Baltijas pilsētu savienība
(Union of the Baltic Cities, UBC)
Mājas lapa:
http://www.ubc.net/
Apvieno 106 pilsētas no 10 Baltijas jūras reģiona valstīm. Tā dibināta 1991. gadā Gdaņskā (dibināja 32 pilsētas, arī Rīga), lai veicinātu Rietumeiropas (Vācijas, Skandināvijas) un Austrumeiropas pilsētu sadarbību. UBC darbu organizē 13 komisijas (uzņēmējdarbības, kultūras, izglītības, enerģijas, vides, dzimumu līdztiesības, veselības un sociālo jautājumu, informācijas sabiedrības, sporta, tūrisma, transporta, pilsētplānošanas, jauniešu lietu komisija), kā arī Vietējās drošības un sabiedriskās kārtības darba grupa. Rīga darbojas pilsētplānošanas, kultūras, transporta, vides un tūrisma komisijā, kā arī vietējās drošības un sabiedriskās kārtības darba grupā.
UBC Vietējās drošības un sabiedriskās kārtības darba grupa tika oficiāli apstiprināta pirmās sanāksmes laikā Rīgā 14.10.2010.
Rīgas pilsētas dalības administrēšanu, piedaloties vadības komitejas sanāksmēs, nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
2. Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācija (Baltic SeaStates Subregional Co-operation, BSSSC)
Mājas lapa:
http://www.bsssc.com/
Rīga sadarbojas ar Baltijas jūras reģiona sadarbības organizāciju (BSSSC); kopš 2001. gada oktobra Rīga sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju ir sniegusi atbalstu minētās organizācijas gadskārtējās konferences organizēšanā (sadarbībai vairāk gadījuma raksturs).
3. Eiropas Savienības galvaspilsētu savienība
(Union of Capitals of the European Union / Union des Capitales de l’Union Européenne, UCEU)
Mājas lapa:
http://www.uceu.org/
Vienīgais tīkls, kas apvieno visas ES valstu galvaspilsētu pašvaldības; UCEU biedri ir 27 Eiropas Savienības pilsētu galvaspilsētas. UCEU prezidējošā pilsēta mainās ik gadu rotācijas kārtībā.
Rīgas domes Ārlietu pārvalde nodrošina dalību savienības vadības komitejas sēdēs, kurās tiek izskatīta un sagatavota ikgadējās ģenerālās sanāksmes sēdes kārtība, kas notiek gada beigās.
4. Jauno laiku Hanzas pilsētu savienība
(Städtebund DIE HANSE)
Mājas lapa:
http://www.hanse.org/de
Ar 2000. gada 26.septembra Rīgas domes lēmumu Nr. 8893 Rīgas pilsēta ir iestājusies Jauno laiku Hanzas pilsētu savienībā. Ikgadējās Starptautiskajās Jauno laiku Hanzas dienās, kuru ietvaros notiek Hanzas komisijas sēde, Starptautiskais Ekonomikas forums, tiek piedāvāta plaša starptautiska kultūras programma, rīkota Hanzas izstāde–gadatirgus, Youth Hanse – atsevišķa programma jaunatnei, kā arī mākslas projekts/izstāde HANSEartWORKS, Rīgas pilsētu pārstāv Rīgas domes delegācija, kā arī Rīgas kultūras programmas dalībnieku grupa. Rīga tradicionāli ar savu stendu piedalās Hanzas izstādē–gadatirgū.
2010. gada jūnijā 30. Starptautisko Hanzas dienu laikā Pērnavā notikušo Hanzas Komisijas vēlēšanu laikā Rīga atkārtoti tika ievēlēta pārstāvēt arī pārējās Latvijas Hanzas pilsētas (Cēsis, Valmiera, Ventspils, Kuldīga, Koknese, Straupe, Limbaži) Hanzas Komisijā laika periodā no 2011.-2013. gadam; pārstāvniecību nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
5. Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkls EUROCITIES
Mājas lapa:
http://www.eurocities.eu/main.php
2002. gada novembrī Rīga oficiāli uzņemta starptautiskajā Eiropas pilsētu organizācijā EUROCITIES. Šī organizācija ir Eiropas lielo pilsētu sadarbības tīkls (vairāk nekā 130 dalībpilsētas 30 Eiropas valstīs), kas izveidots 1986. gadā, lai attīstītu sadarbību starp pilsētām ekonomikas, sociālajā, vides, transporta, kultūras, izglītības, informācijas un citās jomās, veicinātu pilsētu interešu aizstāvību ES un veidotu vīziju par ilgspējīgu nākotni. EUROCITIES ir zināšanu, ideju, pieredzes apmaiņas, kopīgu problēmu un inovatīvu risinājumu platforma Eiropas mērogā; sadarbības tīkla ietvaros izveidotas atsevišķu nozaru darba grupas. Rīga īpaši aktīvi iesaistījusies EUROCITIES Kultūras forumā, kura aktivitātēs piedalās vairāk nekā 60 dalībpilsētas, kā arī Sociālo jautājumu foruma Migrācijas un integrācijas darba grupā. Būtisks ir jautājums par dalību EUROCITIES projektos – tajos ne mazāk kā 50% no kopējām projekta izmaksām sedz ES finansēto programmu ietvaros, atlikusī finansējuma daļa ir katras pilsētas līdzfinansējums.
Rīgas pilsētas dalības administrēšanu, piedaloties vadības komitejas sanāksmēs, nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
6. Eiropas pilsētu tīkls “Pilsētas bērniem”
(Cities for children)
Mājas lapa:
http://www.citiesforchildren.eu/
Štutgartes pilsēta, sadarbojoties ar 12 citu Eiropas pilsētu pārstāvjiem, izstrādāja stratēģiju Eiropas pilsētu tīklam „Pilsētas bērniem”. Tīkla sastāvā šobrīd ietilpst vairāk nekā 65 pilsētas no 31 Eiropas valsts un tas piedāvā platformu Eiropas pilsētu sabiedrībai un institūcijām, kas atbildīgas par bērnu, jaunatnes un sociālo jautājumu risināšanu. 2007.gada jūnijā Rīga pievienojās šim sadarbības tīklam. Galvenās jomas, kurām tīkla ietvaros tiek pievērsta uzmanība, ir izglītība, mājokļu nodrošinājums, veselība un drošība, darba un dzīves sabalansēšana, paaudžu dialogs, jauniešu līdzdalība. Aktīvi tīkla dalībnieki ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Labklājības departaments.
Rīgas pilsētas dalības administrēšanu, piedaloties vadības komitejas sanāksmēs, nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
7. Baltijas Metropoļu sadarbības tīkls
(Baltic Metropoles Network, BaltMet)
Mājas lapa:
http://www.baltmet.org/pub/
BaltMet tīkls tika izveidots 2002. gadā un tajā ietilpst 11 Baltijas jūras reģiona metropoles: Berlīne, Kopenhāgena, Helsinki, Malme, Oslo, Rīga, Stokholma, Pēterburga, Tallina, Viļņa un Varšava. BaltMet sadarbības tīkla darbības pamatmērķis ir izmantot sadarbības priekšrocības, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona starptautisku atpazīstamību, konkurētspēju un līdzsvarotu attīstību. Šis tīkls ir brīvprātīgi izveidota un pastāvoša institūcija, kura apvieno dalībniekus ar vienotām interesēm, forums pieredzes un zināšanu apmaiņai, kā arī sniedz iespējas individuālu un kopīgu mērķu un interešu sasniegšanai. Galvenais tīkla fokuss ir uz kopīgu projektu realizāciju Darba plāna noteikto prioritāšu ietvaros, taču tīkls aktīvi darbojas arī kopīgu pozīciju veidošanā par dažādiem ES politikas jautājumiem.
No 2006. gada sākuma līdz 2008. gada beigām Rīga bija sadarbības tīkla prezidējošā pilsēta, nodrošinot vadības komitejas un sekretariāta darbību. Kopš tīkla prezidentūru 2009. gadā pārņēma Stokholma, Rīgas pilsēta tīklā darbojas kā viena no līdzpriekšsēdētājām. Rīgas pārstāvību BaltMet pilsētu pārstāvju sanāksmēs nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
BaltMet ietvaros tiek ieviesti divi ES finansēti projekti, kuros Rīga ir vadošais partneris: Radošās metropoles (Creative Metropoles) un BaltMet Promo (Baltijas metropoļu attīstības veicināšana). BaltMet Promo projektu no Rīgas pilsētas pašvaldības puses īsteno Rīgas dome Ārlietu pārvalde.
8. Eiropas Savienības Reģionu komiteja
(The EU Committee of the Regions, CoR)
Mājas lapa:
http://www.cor.europa.eu/
CoR ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām varas iestādēm dod iespēju paust savu viedokli Eiropā. Tā dibināta 1994. gadā ar diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, dot iespēju vietējo un reģionālo varas iestāžu pārstāvjiem piedalīties jauno ES likumu apspriešanā, jo apmēram ¾ no ES likumdošanas tiek ieviesta vietējā vai reģionālajā līmenī. Otrkārt, lai pārvarētu plaisu, kas veidojās starp vēlēto valdību un iedzīvotājiem, turpinoties ES virzībai uz priekšu. Vienošanās liek Eiropas Komisijai un ES Padomei konsultēties ar Eiropas Savienības Reģionu komiteju ikreiz, kad tiek izteikti jauni priekšlikumi jomās, kam ir rezonanse reģionālajā vai vietējā līmenī; saskaņā ar Māstrihtas līgumu tā ir ekonomika, sociālā vienotība, transeiropeiskie infrastruktūras tīkli, veselība, izglītība un kultūra, kā arī, pēc Amsterdamas līguma, nodarbinātības politika, sociālā politika, vide, arodizglītība un transports. Komiteja savā darbībā ievēro trīs galvenos principus: funkciju decentralizācija, tuvums un partnerība.
Rīgas un šīs ES konsultējošās institūcijas sadarbība ir pastiprinājusies pēc Latvijas iestāšanās ES. Rīgas pārstāvis vai tā aizvietotājs piedalās Eiropas Savienības Reģionu komitejas plenārsēdēs un COTER un ECOS komisiju sēdēs.
Eiropas Savienības Reģionu komiteja sadarbībā ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu ik gadu rīko Eiropas reģionu un pilsētu forumu „Open Days”, kurā piedalās arī Rīgas domes pārstāvji.
9. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress
(The Congress of Local and Regional Authorities, CLRAE)
Mājas lapa:
http://www.coe.int/T/Congress/Default_en.asp
Rīgu CLRAE pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība. CLRAE ir dibināta 1994. gadā un tās mērķis ir palīdzēt risināt pašvaldību jautājumus ES dalībvalstīs, ņemot par pamatu ES tiesību aktu ievērošanu reģionos un pašvaldībās. Organizācijā ir pārstāvētas 47 valstu pašvaldības. Rīgas domes priekšsēdētājs ir Latvijas Republikas pārstāvja vietnieks minētās organizācijas Pašvaldību palātā.
10. Eiropas Padomes Vietējās un reģionālās demokrātijas pastāvīgā komiteja
(CDLR)
Mājas lapa:
http://www.coe.int/t/dgap/localdemocracy/default_en.asp
Eiropas Padomes Vietējās un reģionālās demokrātijas pastāvīgā komiteja tika dibināta 1967. gadā, lai sniegtu iespēju dalībvalstu valdībām pārrunāt vietējās un reģionālās demokrātijas jautājumus, kā arī nobruģētu ceļu Eiropas sadarbības paplašināšanai šajā jomā.
Eiropas Padomes Vietējās un reģionālās demokrātijas pastāvīgā komitejas darbības ietvaros notiek regulāras ES galvaspilsētu juristu tikšanās un informācijas apmaiņa par jaunākajām prasībām, kritērijiem normatīvo aktu izstrādes procesā un ES lēmumu pieņemšanas procedūru. Komitejas sanāksmes notiek divas reizes gadā, Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvniecību tajās nodrošina Rīgas domes Juridiskā pārvalde.
11. Eiropas Lielpilsētu reģionu un teritoriju tīkls
(The Network of European Metropolitan Regions and Areas , METREX)
Mājas lapa:
http://www.eurometrex.org/
Šīs apvienības sastāvā ir apmēram piecdesmit lielie pilsētu reģioni un tās mērķis ir pieredzes apmaiņa pilsētplānošanas jomā. Laikā no 2010. gada 26.–29. maijam notika METREX Viļņas-Rīgas tikšanās par tēmu „Baltijas stratēģija – skats no Viļņas un Rīgas”.
Sadarbību ar organizāciju nodrošina Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
12. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
(The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
Mājas lapa:
http://www.unesco.org/new/en/unesco/
Saskaņā ar UNESCO Pasaules Kultūras mantojuma centra lēmumu 1997. gada 6.decembrī Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts minētās institūcijas kultūras mantojuma sarakstā. Kopš iestāšanās UNESCO Rīgas dome ir piedalījusies vairākos projektos – kā sadarbojoties ar Latvijas Republikas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, tā arī atsevišķi.
13. Pasaules kultūras mantojuma pilsētu organizācija
(The Organization of World Heritage Cities, OWHC)
Mājas lapa:
http://www.ovpm.org/?newlang=eng
227 pilsētas no visas pasaules, kas iekļautas UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā, tai skaitā Rīga, ir apvienojušās Pasaules kultūras mantojuma pilsētu organizācijā (OWHC), kas tika dibināta 1993.gadā. Tās mērķis un aktivitātes ir vērstas uz Pasaules kultūras mantojuma konvencijas īstenošanu.
14. Starptautiskās pilsētbūvniecības attīstības asociācija (International Urban Development Association, INTA)
Mājas lapa:
http://www.inta-aivn.org/
INTA ir globāls tīkls, kurā iesaistīti pilsētplānošanas speciālisti gan no publiskā, gan no privātā sektora. Tīkls dibināts 1976. gadā Parīzē ar mērķi veicināt starptautisku un starpdisciplināru dialogu par pilsētu attīstības stratēģijām. Tīklā ir vairāk kā 3000 dalībpilsētu no vairāk nekā 60 valstīm. INTA . 32. Pasaules pilsētattīstības kongress notika 2008. gadā Rīgā.
Sadarbību ar asociāciju nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.
15. Starptautiskā industriālā mantojuma saglabāšanas komiteja
(The International Committee for Conservation of the Industrial Heritage, TICCIH)
Mājas lapa:
http://www.mnactec.cat/ticcih/
2003. gada 14. aprīlī Rīgas pašvaldība iestājās TICCIH organizācijā ar nolūku veicināt Rīgai nozīmīgā industriālā mantojuma saglabāšanu un izmantošanu no jauna, kā arī līdzekļu piesaisti industriālā mantojuma attīstīšanai. Dalība TICCIH ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta interešu un atbildības joma.
16. Vēsturisko pilsētu apvienība
(The League of Historical Cities)
Mājas lapa:
http://www.city.kyoto.jp/somu/kokusai/lhcs/eng/index.htm
Pastāv jau vairāk nekā 10 gadus un vērsta uz pilsētu vēsturisko vērtību saglabāšanu. Tradicionāli tiek organizēta ikgadējā Vēsturisko pilsētu Pasaules konference, kas veicinājusi konstruktīvu dialogu starp pilsētām par vēsturisko pilsētu saglabāšanu un attīstību. Dalība Vēsturisko pilsētu apvienībā ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta interešu un atbildības joma.
17. Starptautiskā bezpeļņas asociācijā „Gastronomijas pilsētu apvienība”
(Délice)
Mājas lapa:
http://www.delice-network.org/
2007. gada 18.septembrī Lionā, Francijā, notika Pasaules Gastronomijas pilsētu apvienības Délice dibināšanas sanāksme, un Rīga bija viena no nedaudzajām pilsētām, kas parakstīja nodomu protokolu par iestāšanos tajā. Prestižās apvienības mērķis ir veicināt apvienības pilsētu pārstāvju (pašvaldības darbinieku, šefpavāru, restorānu skolu mācībspēku un studentu) pieredzes apmaiņu, veidot ēdināšanas kultūru, īstenot dažādus kulinārā mantojuma projektus, uzlabot ēdināšanas kvalitāti apvienības pilsētās, kā arī izmantot gastronomijas mākslu kā vienu no pilsētas tēla veidošanas elementiem. Pavisam Pasaules Gastronomijas pilsētu apvienībā ir 17 pilsētas.
Ar šīs asociācijas starpniecību sadarbībā ar vietējiem gastronomijas nozares pārstāvjiem Rīgā tiks veicināta ēdināšanas kvalitātes celšana izglītības iestādēs, kā arī restorānos un kafejnīcās. Délice ir unikāls pilsētas mārketinga elements, ar kā palīdzību Rīgā tiks veidoti jauni gastronomijas/ kulinārijas tūrisma produkti, piemēram, gastronomijas taka tūristiem, kas tādējādi veicinās Rīgas atpazīstamību un veidos pozitīvu pilsētas tēlu ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā.
09.09.-11.09.2009. Rīgā notika Pasaules gastronomijas pilsētu apvienības „DELICE” ģenerālā asambleja, kas bija starptautiska mēroga pasākums. Asamblejā piedalījās gan pārstāvji no apvienības „DELICE” dalības pilsētām, gan arī no pilsētām, kuras plāno šajā apvienība iestāties tuvākajā nākotnē.
Rīgas pilsētas dalības administrēšanu, piedaloties vadības komitejas sanāksmēs, nodrošina Rīgas domes Ārlietu pārvalde.
18. Starptautiskā pašvaldību vides aizsardzības padome (Local Governments for Sustainability, ICLEI)
Mājas lapa:
http://www.iclei.org/
Rīgas pilsētai ir sadarbība ar ICLEI kopš 1991. gada vides aizsardzības stratēģiskās attīstības virzienu izstrādes jautājumos. Attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem šajā sadarbības tīklā aktīvi darbojās Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21”, kas 2007.gada nogalē tika reorganizēts.
Rīgas pilsētas dalības administrēšanu ICLEI koordinē Rīgas domes Ārlietu pārvalde, regulāri informējot Rīgas domes Mājokļu un vides komiteju.
19. Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls Eiropiāde (Europeade)
Mājas lapa: http://www.europeade.eu/Home/VolgendeEuropeade/tabid/654/Default.aspx
Viens no lielākajiem Eiropas tautas mākslas un kultūras festivāliem jeb forumiem, kas tiek rīkots kopš 1964. gada ar mērķi veidot draudzības un kultūras saites starp tautām, popularizējot ikvienas tautas mākslu un folkloru vienotā Eiropā. Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas.
Eiropiādi organizē Starptautiskā Eiropiādes komiteja (nevalstiska organizācija), kuras sastāvā ietilpst dažādu Eiropas reģionu pārstāvji (pavisam 38 pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Latvijas, Rīgas). Eiropiāde ik gadu tiek rīkota citā Eiropas pilsētā un praktisko organizēšanas darbu nodrošina vietējā komiteja, sadarbojoties ar Starptautisko Eiropiādes komiteju. Festivāls parasti ilgst 5 dienas. Rīgu šajā festivālā tradicionāli pārstāv dažādi deju kolektīvi, folkloras kopas, kori; to dalību iespēju robežās atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
2004. gada 21.–25. jūlijā Eiropiāde notika Rīgā. Festivālā Rīgā ieradās 169 grupas no 21 valsts – kopumā ap 4000 dalībnieku. Par veiksmīgi noorganizēto Eiropiādi Rīgā 2008. gadā Rīgas svētku laikā tika atklāts piemineklis, kas ir pirmais piemineklis Eiropiādes pastāvēšanas vēsturē.