Ziemeļu rajons sevī ietver tādus mikrorajonus kā Jaunciems, Jaunmīlgrāvis, Vecmīlgrāvis, Vecdaugava, Mangaļsala, Aplokciems, Mežaparks, Čiekurkalns, Sarkandaugava, Kundziņsala, Pētersala. Ziemeļu rajonā atrodas arī daļa pilsētas centra, kuru ierobežo Kr.Valdemāra, Elizabetes, Strēlnieku, Hanzas ielas un Daugavas labais krasts, kā arī lielākā pilsētas pludmale - Vecāķi.

Ziemeļu rajonā atrodas vairākas salas un pussalas - Mangaļsala, Pētersala, Kundziņsala, Kurpnieku sala, Vējzaķsala, Mazā Vējzaķsala, Andrejsala, Rutku sala, Sūnu sala, Sniķeru sala, Daudersala, Vecdaugavas pussala un Lakstīgalu pussala.

Mežaparks

Skats uz Ķīšezeru

Ziemeļos no pilsētas centra, Ķīšezera krastā, atrodas viens no skaistākajiem Rīgas rajoniem. Šeit izsenis dzīvojuši zemnieki, kas nodarbojās ar zvejniecību un dārzkopību, un savu produkciju piegādājuši Rīgai. Vasarās šī bija iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. 1868. gadā no Rīgas uz Ķīšezeru sāka kursēt kuģītis. Ideja par vasarnīcu parka veidošanu 680 ha platībā Ķīšezera krastā radās toreizējam Rīgas pilsētas galvenajam inženierim Ādolfam Gustavam Agtem. Jau 1901. gadā šajā vietā, kuru nosauca par Keizervaldi (latviskā tulkojumā - Ķeizermežs), - šeit kādreiz bijušas ķeizariskā karaspēka apmetnes - sākās dārzu pilsētas būvniecība. 1903. gadā atklāja zirgu tramvaja līniju līdz Ķīšezeram, sāka darboties sporta biedrība Kaiserwald un jahtklubs. Ķeizermežā notika izjādes, koncerti, plaši tika svinēti svētki. Nosaukumu Mežaparks teritorija ieguva Latvijas brīvvalsts laikā. 1949. gadā Mežaparkā uzcēla Zaļo teātri un1955. gadā Lielo estrādi, un Latvijas PSR Tautas saimniecības izstādes paviljonu. Viena no interesantākajām vietām Mežaparkā ir Rīgas Zoodārzs. Tas ir pirmais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā, dibināts 1914. gadā. Rīgas Zoodārza teritorija aizņem 16,4 hektārus.

Čiekurkalns

Čiekurkalnā valda īpaša vecās priekšpilsētas noskaņa. Vairums iedzīvotāju cits citu pazīst, bieži sveicina. Nosaukumu šai vietai devušas čiekuriem bagātās priedes, kas gan saglabājušās tikai tuvumā esošajos kapos un armijas kazarmās. Senāk šeit atradusies D.Šreienam piederošā Šreinbušas muiža. 1870. gadā muižas īpašnieks sāka izpārdot savu zemi apbūvei un Čiekurkalnā sāka veidoties ciemats, kas pilsētas teritorijā iekļauts 1924. gadā. Gaujas ielā 21 – slaids, atturīgās krāsās, ar liektas konfigurācijas cepurīti – jau iztālēm atpazīstams kā arhitekta V.L.N. Boksalfa projektēts ūdenstornis Rīgas pilsētai, kas būvēts 1913. gadā.

Viens no galvenajiem siltuma gādātājiem Rīgas mājās ir termoelektrocentrāle TEC – 1. 1952. gadā, kad tika uzsākta Rīgas centralizētās siltumapgādes veidošana, tieši Čiekurkalnā būvētā TEC –1 bija pirmsākums tai laikā modernajai siltumapgādes sistēmai. 

Vecāķi

Vecāķu pludmale ziemā

 

Vietas nosaukums nāk no “Vecā āķa”- Daugavas attekas. Kopš XVII gs. Vecāķi pazīstami kā zvejniekciems. 1898. gadā šeit pēc mecenāta A.Dombrovska iniciatīvas sāka piešķirt gruntsgabalus vasarnīcām. 1934. gadā te atklāja dzelzceļa satiksmi. Vecāķu stacija atrodas 18,3 km attālumā no Rīgas Centrālās stacijas. Šī ēka tika būvēta kā klasicisma stila industriālās apbūves paraugs un ir arhitektūras piemineklis. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriālā vienība pastāvēja līdz 1949.gadam, kad tika iekļauta Rīgā. Vecāķi vairumam rīdzinieku asociējās ar pludmali, kura ir platākā Baltijas krastā un ik vasaru pulcē tūkstošiem atpūtnieku.

 

Mangaļsala

 

Mangaļsala ir viena no Rīgas vizītkartēm tiem, kas Rīgā iebrauc pa jūras ceļu. Līdz 19. gs. vidum tā tiešām bijusi sala, tagad tā ir pussala. Tieši no Mangaļsalas jūrā iestiepjas mols, kas būvēts 1850. – 1861. gadā un kura celtniecībai aktīvi sekoja pats Krievijas cars, kurš to vairākkārt apmeklēja, par ko liecina uz mola saglabājušies piemiņas akmeņi. Mangaļsala par Rīgas sastāvdaļu kļuva tikai 1960. gadā.

 

Vecmīlgrāvis

 

Vecmīlgrāvis savu nosaukumu ieguvis jau bīskapa Alberta laikā, kad saskaņā ar Romas pāvesta bullu bīskaps Alberts 1205. gadā desmit kilometrus uz ziemeļiem no toreizējās Daugavas grīvas, labajā krastā lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri un jau pēc trim gadiem to sāka apdzīvot mūki. 1266. gadā viņi izraka nelielu grāvi no Ķīšezera uz Daugavu un uzcēla šeit dzirnavas. Starpteku nosauca par Mulen Graben, t.i., Dzirnavu grāvi. Vecmīlgrāvja centrā atrodas Baltā baznīca, kas pašreizējā izskatā celta no 1876. - 1879. gadam, iesvētīta 1788. gadā un ir vienīgā baznīca, kuras tornī atrodas bāka. 1904. gadā Mīlgrāvja Atturības biedrībai “Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams Ziemeļblāzma, kuru 1906. gadā nodedzināja soda ekspedīcija.

 

Kultūras pils "Ziemeļblāzma"

 

Tagadējā ēka būvēta 1910. –1913. gadā, lai apkārtējo kokzāģētavu strādniekiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve. 1900. gadā A. Dombrovskis uzcēla Zaļo skolu strādnieku bērniem un 1907. gadā – Burtnieku māju, kura deva pajumti latviešu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem Krišjānim Baronam, Kārlim Skalbem, Jānim Jaunsudrabiņam un citiem.

 

Jaunmīlgrāvis

 

Jaunmīlgrāvis ir samērā jauna Rīgas daļa – tikai XIX gs. 70. gados tika radīta Mīlgrāvja priekšosta, jo te Daugava bija dziļāka un ilgāk brīva no ledus. Līdz ar Rīgas – Daugavpils dzelzsceļa izbūvi, kuru vēlāk pagarināja līdz Viduskrievijai, graudu eksportam bija vajadzīga piemērota osta. 1872. gadā Jaunmīlgrāvī labības novietošanai tika uzceltas 18 noliktavas ar koptilpumu 1,5 milj. pudu. Šeit tika celtas rūpnīcas, no kurām lielākās bija Heflingera superfosfāta fabrika un Jesena porcelāna fabrika. Abas rūpnīcas 1915. gadā evakuēja uz Krieviju, nevienai netika atdotas iekārtas. Padomju laikos caur šo rajonu ienāca padomju kultūra. Šeit tika būvēti komunistiskās celtniecības paraugi – daudzdzīvokļu kopmītņtipa nami. Jaunmīlgrāvī celtie nami parasti atradās tuvu dzelzsceļam, to apkārtni greznoja papeļu un bērzu audzes. Tagad Jaunmīlgrāvī atrodas ražošanas apvienība Cido, kas ražo dažādus dzērienus un izcilais latviešu hokejists Sandis Ozoliņš izveidojis pasaules klases standartam atbilstošu golfa laukumu. Bet tāpat kā pirms pusotra gadsimta Jaunmīlgrāvis ir un paliek nozīmīga Rīgas eksportosta – tagad no tās eksportē kokmateriālus, metālu un naftas produktus.

 

Pētersala

 

Pētersala - tā ir pilsētas daļa starp Pulkveža brieža, Hanzas, Eksporta un Lugažu ielām. Teritoriju šķērso viena no vecākajām kādreizējās Pēterburgas priekšpilsētas ielām 510m garā Pētersalas iela, kuras nosaukums cēlies no toreizējās Daugavas salas - Pētersala, kas agrāk saukta par Gustavsalu. Apbūve pētersalā sākusies, galvenokārt, XIX gadsimta otrajā pusē.

 

Materiāls sagatavots izmantojot enciklopēdiju "Rīga"