Rīgas simboli
Tagadējais Rīgas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925.gada 31.oktobrī, 1988. gadā atjaunots. Rīgai ir lielais un mazais ģerbonis.
Rīgas ģerboņa vairogā attēloti sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību, bet zem paceltā vārtu režģa - zelta lauvas galva. Virs vārtiem atrodas divas sakrustotas melnas atslēgas, kuras simbolizē pāvesta aizsardzību, bet virs atslēgām ir zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam. Lielā ģerboņa vairoga turētājas ir divas zelta lauvas uz pelēka cokola. Rīgas mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs.
Tagadējais Rīgas pilsētas karogs apstiprināts 1937.gada 4.maijā, par pamatu ņemot 17.gadsimta Rīgas kuģu karoga krāsas - balto un zilo, kuras papildinātas ar pilsētas ģerboni.
Rīgas karogs ir taisnstūra audums ar divām vienāda platuma horizontālajām joslām - augšējā josla ir gaiši zilā krāsā, apakšējā - baltā krāsā. Karoga vidū abās pusēs attēlots krāsains Rīgas lielais ģerbonis, kura augstums ir 2/5 no karoga platuma. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Karoga izmēri - 1x2m un 1,5x3m; ģerboņa augstums - attiecīgi 40cm un 60cm. Karoga kāta uzgalī atveidotas divas sakrustotas atslēgas.
|