Rīgas arhitektūra un vide
Rīgas vēsturiskā centra arhitektūrā atrodami visu Ziemeļeiropai raksturīgo stilu paraugi no gotikas līdz modernismam.
Vēsturiskā centra plānojumam raksturīga 19.-20. gs. mijas regulārā apbūve, kas orientēta vecpilsētas aptuveni 14. gs. veidojušos galveno ielu virzienos. Būtisku stimulu pilsētas apbūves attīstībai deva novecojušās aizsardzības sistēmas (vaļņu, dambju un būvju) nojaukšana 1857. – 1863. gadā.
Rezultātā tika izveidots gleznainais Bulvāru loks un 19. un 20. gs. mijā, strauji attīstoties daudzstāvu īres namu būvei, radās neatkārtojami jūgendstila paraugi. Savukārt atsevišķos Rīgas rajonos dažādu iemeslu dēļ ir saglabājušies tā laika koka apbūves kompleksi, kas ir unikāla parādība 21. gadsimta sākumā. 1997. gadā Rīgas vēsturiskais centrs šo arhitektūras vērtību dēļ tika iekļauts UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā*.
___
*Literatūra: Caune A. Rīgas vecpilsēta pirms 100 gadiem. – R., 1994 Koka Rīga. – R., 2001 Krastiņš J. Rīga – jūgendstila metropole. – R., 1998 Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. – R., 2002 Lejnieks J. Koka arhitektūras mantojums Latvijā. – R., 1996 Rīga // Latvijas pilsētas. Enciklopēdija. – R., 1999, 378.-407. lpp.
|