Sv. Pētera baznīca

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
13. – 20. gs.
Skārņu iela 19

Sv. Pētera baznīca bijusi viduslaiku Rīgas namnieku galvenā baznīca, kas no laika gala piederējusi pilsētniekiem. Baznīcas draudzē ietilpa galvenokārt priviliģētie Lielās ģildes tirgotāji un Mazās ģildes cunftu amatnieki. Pirmoreiz Sv. Pētera baznīca minēta 1209. gadā. Tās vecākā daļa – pašreizējā vidusdaļa un 1408.-1409. gadā uzceltā altārdaļa – atbilst gotiskajam stilam. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, 15. gs. otrajā pusē iegūstot pašreizējo trīsjomu bazilikas izskatu. 1491. baznīcai uzbūvēja torni, kas vairākkārt gājis bojā, taču allaž atjaunots.

1666. gadā tornis sabruka, 1677. gadā tika atjaunots, taču tajā pašā gadā tas nodega. 1690. gadā torni atkal atjaunoja. Tolaik 64,5 m augstā torņa smaile bija augstākā koka konstrukcija pasaulē. 1721. gadā tornī iespēra zibens, un tas nodega (stāsta, ka Krievijas cars Pēteris I, kas tolaik atradās Rīgā, piedalījies dzēšanā). Šoreiz torņa atjaunošana ieilga, tomēr 1746. gadā tas bija gatavs. Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada 29. jūnijā, artilērijas šāviņam trāpot baznīcā, tā izdega un tornis sabruka. Tornis tika atjaunots 1973. gadā, baznīcas restaurācija pabeigta 1984. gadā. Tornī iebūvēts lifts, kas uzved apmeklētājus līdz torņa otrajai galerijai 72 m augstumā, dodot iespēju apskatīt pilsētu.