Priekšpilsētas

Ap vaļņu un mūru norobežoto Rīgas teritoriju jau viduslaikos koncentrējās dažādas apmetnes, pārsvarā ap galvenajiem ceļiem. Ar laiku tās saplūda pilsētai pieguļošos rajonos – priekšpilsētās. Ap 18. gs. Rīgas attīstības iespējas vaļņu iekšpusē praktiski bija izsmeltas, līdz ar to priekšpilsētu loma pieauga. Pilsētas vaļņiem piegulošajās teritorijās aizsardzības nolūkos bija atļauts celt tikai nelielas koka ēkas, tāpēc priekšpilsētas vēsturiski izveidojās samērā plašā lokā ap Rīgas centru. Arī sākoties rūpniecības attīstībai, pirmās rūpnīcas cēla tālāk no centra, pie ērtajiem un lētajiem ūdensceļiem: Sarkandaugavā, Iļģuciemā, Bišmuižā, Juglā. Tā kā pilsētas aizsargbūves nojauca tikai 19. gs. vidū, dodot iespēju Rīgas pilsētai saplūst vienotā veselumā, priekšpilsētas līdz mūsu dienām ir saglabākušas zināmu norobežotības auru. Šīs savdabīgās “pilsētas pilsētā” tikai daļēji sakrīt ar oficiālo administratīvo iedalījumu.