Pārdaugava

Pārdaugava vēsturiski attīstījusies atšķirīgi no Rīgas, jo to no Rīgas vēsturiskā centra šķir Daugava. Jau no 1226. gada Rīgas pilsētai piederēja t. s. patrimonālias apgabals jeb lauku novads, kas aizņēma ap 750 km² Daugavas abos krastos. No 13. gs. šeit atradušās Rīgas Doma (Sv. Marijas) baznīcas kapitulam piederošas dzirnavas, kuras 1573. gadā nopirkusi Rīgas pilsēta. No dzirnavām līdz mūsu dienām saglabājies tikai dīķis, kura nosaukums – Māras dīķis – atgādina tā seno saistību ar Sv. Marijas baznīcu. Netālu no dīķa izbūvēts viens no skaistākajiem Rīgas parkiem – Arkādijas parks.

Sākotnēji Daugava jau pati par sevi bija pietiekams aizsargšķērslis, kas pasargāja pilsētu, tāpēc Daugavas kreisajā krastā uzsāka būvēt dažas ar aizsardzību saistītas celtnes tikai 16. gs. beigās. Viens no šādiem objektiem bija no sarkaniem ķieģeļiem celts novērošanas tornis, kas deva nosaukumu Torņakalnam. 1621. gadā iepretī Rīgai uzbēra valni un izveidoja spēcīgu nocietinājumu – Kobronskansti. Šeit norisinājās dramatiskas cīņas gan t.s. Mazajā Ziemeļu karā, kad Krievijas armija cara Alekseja Mihailoviča vadībā 1656. gadā aplenca Rīgu, bet nespēja to ieņemt, gan Ziemeļu kara Spilves kauja 1701. gadā, kurā Zviedrijas karalis Kārlis XII uzveica Krievijas un Polijas apvienoto karaspēku un par deviņiem gadiem attālināja Rīgas nonākšanu Krievijas varā.

Ar karadarbību un Daugavas radīto nošķirtību izskaidrojama samērā vēlu sāktā apbūve Daugavas kreisajā krastā. Vēl ap 18. gs. sākumu tagadējā Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema apgabalos atradās tikai dažas zemnieku sētas. Tikai 18. gs. vidū ap Bauskas, Jelgavas un Daugavgrīvas ceļiem sāka būvēt iebraucamās vietas, 1786. gadā Pārdaugavai tika noteiktas administratīvās robežas kā Rīgas priekšpilsētai. Tika dibināti arī daži uzņēmumi – kokzāģētava, papīra dzirnavas un tabakas manufaktūra. 18. gs. sākumā bagātākie rīdzinieki bija iemīļojuši Pārdaugavā uzcelt nelielas muižiņas, kurās pavadīt vasaru. Diemžēl 1812. gadā, tuvojoties Napoleona karaspēkam, tika nodedzinātas priekšpilsētas un daudzas no skaistajām vasaras mītnēm gāja bojā. Praktiski tikai pēc Dzelzs tilta (1871) un Pontontilta (1896) izbūves Pārdaugava ienāk Rīgas apritē. 20. gs. 60. gados te uzcelts viens no pirmajiem toreiz modernajiem mikrorajoniem ar nosaukumu “Āgenskalna priedes” – brīvā plānojumā izvietotas piecstāvu ēkas. Vēlāk tālāk no Daugavas tika sacelti lieli dzīvojamo māju rajoni – Imanta, Zolitūde, Ziepniekkalns. Tomēr vēl tagad Pārdaugava ir diezgan separāts veidojums. Tās centrālajā daļā saglabājies samērā daudz 19. un 20. gs. koka arhitektūras, daudz zaļumu un īpašs mazpilsētas šarms lielpilsētas centra tuvumā.