Pilsēta
Rīga šodien
Pakalpojumi
Pašvaldība
Uzņēmējiem
Medijiem
Jauniešiem
Tūristiem
08.02.2012
Palīdzības sistēma
Literatūra par Rīgu
Rīga skaitļos
Rīgas simboli
Rīgas vēsture
Svarīgu notikumu hronoloģija
Ieskats pašvaldības vēsturē
Rīdzinieki
Stāsti
Leģendas
Priekšpilsētas
Parki
Ūdeņi
Dzīve Rīgā
Rīgas arhitektūra un vide
Rīgas fotogalerija
Dāvanas
Vārda dienas svin:
Aldona
Valūtas kursi
EUR: 0,7028
RUB: 0,0178
USD: 0,5360
 Visas valūtas
Laika prognoze
Neliels mākoņu daudzums
Dienā:
  no: -7C
  līdz: -9C
Vējš: A, 3-5 m/s
Neliels mākoņu daudzums
Naktī:
  no: -10C
  līdz: -12C
Vējš: A, 3-5 m/s
Nākamām 2 dienām
Gaisa piesārņojums
  Pilsēta / Rīgas vēsture / Stāsti / Priekšpilsētas  

Mīlgrāvis

Mīgrāvis savu vārdu ieguvis no bīskapa Alberta laika dzirnavām, ko uzcēluši Vecrīgas klostera mūki. Viņi esot arī izrakuši Mīlgrāvi, jo, ilgāku laiku pūšot jūras vējiem, applūdusi apkārtne un ūdens ilgi nav varējis noskriet. Tagad Mīlgrāvis ir dziļa un kuģošanai pietiekami plata ūdens strēle, kas savieno Daugavu ar Ķīšezeru un pa kanāliem tālāk arī ar Juglas ezeru, Baltezeru, Mazo Baltezeru un pat Gauju.

Vecmīlgrāvī jau 1205. gadā uzcelts klosteris, kas pildījis arī cietokšņa funkcijas. 1305. gadā klostera vietā tika uzbūvēta Ordeņa pils, ko 1481. gadā nopostīja Rīgas pilsoņi.

Vecmīlgrāvja centrā ir Baltā baznīca. Blakus tai 1876. gadā, pateicoties Krišjāņa Valdemāra pūlēm, tika atklāta Mangaļu jūrskola. Ar Vecmīlgrāvi saistās arī ievērojamā uzņēmēja un mecenāta Augusta Dombrovska vārds. 1888. gadā te sāka darboties Dombrovska dibinātās kokzāģētavas un radās plašs strādnieku ģimeņu mājiņu rajons. Dombrovskis, rūpēdamies par izglītību, 1900. gadā te uzcēla “Zaļo skolu”, kam vēlāk pievieno bērnudārzu. 1902. gadā tika atklāta sadraudzības biedrība. Tai sekoja Mīlgrāvja bezalkohola biedrības nams  pirmā “Ziemeļblāzma” (1904.) 1906. gadā to nodedzināja soda ekspedīcija, bet 1913. gadā tā tika atjaunota pēc paša A. Dombrovska metiem un vēl tagad ir visa Mīlgrāvja kultūras centrs. 1907. gadā tika uzbūvēta arī Burtnieku māja rakstnieku un mākslinieku darbam un atpūtai. Jaunmīlgrāvis kļuva par biezi apdzīvotu vietu 19. gs. 70. gados. Te radās priekšosta, jo Daugava šeit bija dziļāka un ilgāk brīva no ledus. 1872. gadā Mīlgrāvi un Rīgu savienoja dzelzceļš, 1879. gadā jau bija uzceltas 18 noliktavas, kur varēja novietot 1,5 miljonus pudu labības. Sakarā ar bagarēšanas tehnikas un ledlaužu attīstību 1890. gadā izdevās padziļināt Daugavas kuģu ceļu līdz pat Iekšrīgai, tādēļ Jaunmīlgrāvis zaudēja priekšostas nozīmi. Tomēr dažas fabrikas tur tika uzceltas  Heflingera superfosfāta fabrika (1892.), Jesena porcelāna fabrika (1875.).

Mūsdienu Mīlgrāvī viss saistās vai nu ar kuģniecību, vai zvejniecību. Te izvietojas kuģu remonta rūpnīcas, saldētavas, traļu flote.



A.Ameriks iepazīstas ar O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas tehnisko stāvokli (foto)
Autentifikācija:
Lietotāja vārds:
Parole:
Autorizēties pakalpojumu portālā
Ieslēgt drošo režīmu (SSL)
Pilsēta | Rīga šodien | Pakalpojumi | Pašvaldība | Uzņēmējiem | Medijiem | Jauniešiem | Tūristiem

Bezmaksas informācijas tālrunis: 80000800. Rīgas domes diennakts tālrunis: 67026101.
Portāla atbalsta e-pasts: atbalsts@riga.lv
Copyright © 2003-2011, Riga.lv, Portāla lietošanas noteikumi