Latgales priekšpilsēta

Latgales jeb Maskavas priekšpilsēta atrodas Rīgas DA daļā Daugavas labajā krastā, un ar savu vēsturiski izveidojušos specifiku ir viena no savdabīgākajām Rīgas kultūrvides sastāvdaļām. Tautā tās vecākā daļa tiek bieži saukta arī par Maskavas forštati. Šo pilsētas daļu no centra uzskatāmi nodala Rīgas centrālā dzelzceļa līnija.Tas ir vēsturiski izveidojies krievu apmešanās rajons, no kā cēlies arī priekšpilsētas nosaukums. Šeit tradicionāli apmetās krievu strūdzinieki, kas pa Daugavu pludināja kokus, patvērumu atrada arī Krievijā vajātie vecticībnieki. 19. gs sākumā, kad šeit nodināja vienu no vecākajiem un slavenākajiem Rīgas uzņēmumiem – Kuzņecova porcelāna un fajansa fabriku, no centrālajām Krievijas guberņām ieveda kompetentus strādniekus.

Latvijas Republikas laikā Maskavas priekšpilsēta ieguva Latgales priekšpilsētas nosaukumu, bet kā Maskavas rajons un administratīva vienība tas izveidojās 1941.gadā. No 1991.gada priekšpilsēta atkal ir ieguvusi Latgales priekšpilsētas vārdu.

Latgales priekšpilsētā vēl joprojām ir vērojamas daudz 19. gs. koka arhitektūras, kā arī 19.gs.beigu un 20.gs. sākumā celtie īres nami. Kā interesanti tehnisko būvju liecinieki ir 19.gs. beigās Latgales priekšpilsētā Mazajā Matīsa ielā pēc inženiera O.Intces uzceltie divi ūdenstorņi. Priekšpilsētā redzamas arī 1925.-1930. gadā Rīgas valdes celtās daudzīvokļu ēkas Samarina (tag.Lomonosova) un Jāņa Asara ielā.

1960.-un 1970-tajos gados Latgales priekšpilsētā izvērsās liela daudzstāvu namu celtniecība. 1958.gadā te uzcelta arī ēka, kuras veidols labi saskatāms, lūkojoties Rīgas panorāmā no Pārdaugavas puses - Turgeņeva ielā uzceltā Zinātņu akadēmijas augstceltne, kas būvēta kā Kolhoznieku nams, pēc arhitektu O.Tīlmaņa un V.Apsīša projekta.

Mūsdienās Latgales priekšpilsētas apbūve turpinās, īpaši savulaik izveidotajā Krasta ielas rajonā, tur redzami mūsdienu arhitektūras stilā celtie tirdzniecības nami un autosaloni.

Latgales priekšpilsēta lepojas ar daudziem dažādu konfesiju dievnamiem, šeit atrodas viens no Rīgas trīs dievnamiem kuram ir divi torņi; dievnams ar vienīgo apzeltīto kupolu Rīgā (Grebenščikova vecticībnieku baznīca) un dievnams, kas ir lielākā koka monumentālceltne Latvijā (Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca).