Svētki

Rīdzinieki gribēja un mācēja priecāties, par spīti grūtiem laikiem. Labs piemērs tam ir umurkumurs. Daži pētnieki domā, ka šis vārds cēlies no vācu “Hungerkummer” t.i., “bads un raizes”, un svētki radušies, atzīmējo rīdzinieku nopelnus cīņā ar badu. 1601.-1602. gadā no poļu-zviedru kara izpostītajiem apgabaliem Rīgā ieradušies novārguši bēgļi. Rīdziniekiem, nesavtīgi daloties savos krājumos, izdevies lielu daļu no viņiem izglābt no bada nāves. Tam par godu ik gadus svinēti svētki, kas tradicionāli notika rudenī un kuru laikā Rīgas pilsēta paēdināja un apdāvināja visus trūkumcietējus. Svētki notika aiz Rīgas vaļņiem esošajā Kubes kalnā, vēlākajā Esplanādē. To laikā notika arī plašs rudens tirgus, tomēr svētku galvenā atrakcija bija rāpšanās stabā. Staba galā novietotajā skuju vainagā bija atrodami visādi gardumi (par to rūpējušies maiznieku amata brāļi), kā arī dažādas noderīgas lietas – zābaki vai dēbju gabali. Stabā pēc šīm balvām varēja rāpties jebkurš, un gribētāju neesot trūcis. Pārējiem svētku dalībniekiem bijusi lieliska izklaide vērot un uzmundrināt kāpējus, reizēm pat apmētājot ar āboliem. Uzkāpt līdz galam gan izdevies tikai retajam.

Senās Rīgas saviesīgās dzīves kulminācija bija Vastlāvji. Visplašāk un varenāk tos svinēja Lielās ģildes bagātie tirgotāji – atšķirībā no umurkumura tie bija augstāko aprindu svētki. Vastlāvju svinēšana un dejas Jaunajā namā minēti jau 1354. g. Jaunā nama (Melngalvja nama sākotnējais nosaukums) tirgotāju kompānijas šrāgās. Īpaši Vastlāvju mielasta un turnīra noteikumi bijuši jau 1416. g., bet ap 1500. g. tika izstrādāts vesels Vastlāvju svētku reglaments, ko 17. gs. vēl papildināja rātes izdoti svinēšanas noteikumi.

Paši Vastlāvju svētki sākās pirmdienā pirms Vastlāvjiem ar mazo mielastu. Tajā pašā dienā notika alus nogaršošana. Arī otrdienā notika mazais mielasts - tikai bez viesiem. Abās šajās dienās melngalvji rotāja sienas ar flāmu paklājiem un gleznām. Svētku kulminācija sākās trešdien un ilga 8 dienas ar grezniem svētku mielastiem, daudziem viesiem, mūziku, izjādēm, turnīriem tirgus laukumā (16. gs. gan turnīrus vairs nerīkoja), parādēm, dejošanu un atkal ar plašu dzīrošanu. Dejošana notika gan tirgus laukumā, gan pašā Melngalvju namā.

Parastais svētku tēriņš Melngalvju namā bija 11 lastu alus un medalus, kas gatavots no 5 podiem medus; gaļas ēdieniem garšvielu vien tika izlietots 2 mārciņas ingvera, 2 mārciņas muskatriekstu, 4 mārciņas Āfrikas piparu; maize, gaļa, zivis, dārzeņi un augļi - cik katrreiz vajadzīgs, turklāt vēl 2 mārciņas konfekšu.