Rīgas Dome
1990-2009
1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Sākās neatkarīgās Latvijas valsts varas un pārvaldes struktūru reorganizācija, tai skaitā arī Rīgas pilsētas pārvaldes reforma.
Šo procesu aizsāka 1990.gada 15.februārī Augstākās padomes pieņemtie likumi par pagastu, rajonu un pilsētu pašvaldībām. Saskaņā ar šiem likumiem Tautas deputātu padome no sava vidus ievēlēja padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.
Par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Tautas Frontes pārstāvi Andri Teikmani. Jāpiebilst, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome A.Teikmaņa vadībā pieņēma lēmumu lietot pilsētas vēsturisko ģērboni un karogu, tādējādi simboliski atjaunojot pilsētas vēsturisko tradīciju pārmantojamību.
Vienlaicīgi notika milzīgas pārmaiņas pilsētas dzīvē un pašvaldības struktūrvienību darbā, kas bija saistītas ar īpašuma veidu maiņu un izmaiņām pilsētas budžeta veidošanā.
1992.gada 10.jūnija likums “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” kardināli mainīja pilsētas pārvaldes sistēmu. Par Rīgas augstāko lēmējinstitūciju kļuva Rīgas dome, kas sastāvēja no 60 deputātiem. 30 domniekus ievēlēja Rīgas pilsētas padome no sava sastāva, bet katra rajona padome - vēl piecus domniekus. Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs un izpildu komiteja tika likvidēti, to vietā izveidojot pilsētas valdi 11 locekļu sastāvā. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Andri Teikmani. Rajonu izpildu komiteju vietā izveidoja rajonu valdes, kuras vadīja rajonu izpilddirektori.
1993.gada 26.augustā Rīgas dome pieņēma lēmumu “Par Rīgas pašvaldības reformu”, kurā ierosināja Saeimai izveidot Rīgā viena līmeņa pašvaldību ar vienu lēmējinstitūciju – Rīgas domi 60 domnieku sastāvā un tai pakļautu izpildinstitūciju - Rīgas pilsētas valdi. 1994.gada 19.maijā Saeima pieņēma šādu likumu, saskaņā ar kuru 1994.gada 29.maijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēja Rīgas domi.
Rīgā tika izveidota viena līmeņa pašvaldība - Rīgas dome ar 60 deputātiem. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Māri Purgaili. Tika izveidotas 11 pastāvīgās komitejas (Finansu, Pilsētas attīstības, Dzīvokļu, Pilsētas īpašuma un privatizāijas lietu, Vides aizsardzības, Izglītības, jaunatnes lietu un sporta, Kultūras, mākslas un reliģijas lietu, Komunālo jautājumu un transporta, Sociālo jautājumu, Pilsētas drošības un kārtības, Ārvalstnieku un bezvalstnieku komiteju).
Izpildvaras funkcijas realizēja Rīgas domes izpilddirektors, kura vietnieki bija departamentu (Pilsētas attīstības, Īpašumu un Finansu departamenta) direktori. Rajonos pārvaldes funkcijas veica Rīgas domes ieceltas rajonu valdes, kuras vadīja direktori. Rajonu valdes struktūru veidoja sešas nodaļas, rajona komisijas un valdes komisijas, kā arī Rīgas domes pārvalžu un departamentu rajonu nodaļas.
1997.gada 9.martā notika pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas Domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Bērziņš. 2000.gada 5.maijā A.Bērziņš tika apstiprināts par Ministru prezidentu, un jau 9.maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ārgalis. Salīdzinot ar iepriekšējā sasaukuma Domi, mainījās arī jaunās Rīgas domes struktūra. Dome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus. Mainījās Rīgas domes pastāvīgo komiteju skaits. Tagad tās ir 9 (nav vairs Pilsētas drošības un kārtības un Ārvalstnieku un bezvalstnieku komitejas). Komiteju priekšsēdētāji veido Rīgas domes valdi. Rīgas dome algo Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kam ir pakļautas rajonu izpilddirekcijas un Rīgas domes Saimniecības nodaļa.
2001.gada 11.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Bojārs un par viņa vietniekiem Sergejs Dolgopolovs un Aivars Guntis Kreituss. Salīdzinot ar iepriekšējo sasaukuma Domi, mainījās Rīgas domes pastāvīgo komiteju skaits. Tagad tās ir 10 (izveidoja jaunu komiteju - Drošības un kārtības jautājumu komiteja). Rīgas domes valdes vietā tika izveidots Rīgas domes prezidijs.
2005.gada 12.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Aksenoks un par viņa vietniekiem Andris Ārgalis, Jānis Birks un Juris Lujāns. 2005.gada 30.augustā Rīgas dome nolēma apstiprināt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Jura Lujāna deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms laika. 2005.gada 6.septembrī Rīgas dome par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku ievēl Almeru Ludviku. Salīdzinot ar iepriekšējiem sasaukumiem, šobrīd Rīgas domes priekšsēdētājam ir trīs vietnieki.
2007. gadā par priekšsēdētāju kļūst Jānis Birks.
2009. gada 6. jūnijā notika kārtējās Pašvaldību vēlēšanas un 1. jūlijā par domes priekšsēdētāju kļūst Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs). Par viņa vietnieku tiek ievēlēts Ainars Šlesers (LPP/LC).