Cara laiki
1700-1721 Ziemeļu karš. Karam sākoties, Vidzemes ģenerālgubernators pavēl nodedzināt priekšpilsētas.
1709 Rīgu aplenc Krievijas karaspēks, aplenkums ilgst deviņus mēnešus. Pilsētā sākas bads.
1710 Sākas mēra epidēmija (Lielais mēris), nomirst apmēram 50% Rīgas iedzīvotāju. Rīga kapitulē un to ieņem Krievijas cars Pēteris I.
1721 Ar Nīstades miera līgumu Rīga tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Tam par godu tiek izveidots pirmais publiskais parks – Ķeizardārzs.
1731 Tiek izveidota Rīgas guberņa
1733 Rīgā sāk pirmā slēgtā kanalizācijas tīkla uzbūvi.
1773 Rīgā tiek nodibināts Rīgas pilsētas muzejs.
1782 Rīgā tiek atvērts pirmais pastāvīgais teātris.
1803 Rīgā dibina pirmo pilsētas slimnīcu.
1810 Darbu sāk Zasulauka manufaktūra.
1812 Napoleona armijai tuvojoties Rīgai, tiek nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas. Priekšpilsētatu dedzināšana rada ievērojamus zaudējumus un rīdzinieku neapmierinātību, turklāt tā izrādās pārsteidzīga, rezultātā ģenerālgubernators M. G. Esens tiek atcelts no amata.
1816 Tiek nodibināta Rīgas Biržas komiteja.
1830 Rīgas ostā iebrauc pirmais tvaikonis – ‘Oscar” no Lībekas.
1841 Darbu sāk Kuzņecova porcelāna fabrika.
1852 Rīgā izveido zirgu omnibusu satiksmi
1861 Pabeigta Rīgas-Dinaburgas dzelzsceļa līnija, Rīgā atklāj dzelzsceļa staciju. Tiek nodibināts Rīgas Politehnikums.
1862 Nodibināta Rīgas Vingrotāju biedrība – pirmo sporta organizāciju Latvijā.
1857-1863 Tiek nojaukti nozīmi zaudējušie Rīgas aizsardzības mūri un izbūvēts Bulvāru loks.
1868 Tiek nodibināta Rīgas Latviešu biedrība, sākas latviešu nacionālā atmoda.
1869 Tiek nodibināta Jonatāna (strādnieku savstarpējās palīdzības) biedrība. Darbu sāk Krievu-Baltijas vagonu fabrika
1873 Pirmie latviešu dziesmu svētki.
1882 Rīgā sāk kursēt zirgu tramvajs. Tiek pieslēgti pirmie 54 tālruņa abonenti.
1894 Dibina rūpnīcu “Fēnikss”
1896 Pirmie kino demonstrējumi Rīgā. Uzcelts pirmais sešstāvu nams (tagad Lāčplēša ielā 17).
1897 Rīgā sāk darbu pirmais ūdenstornis.
1898 Rīgā tiek dibināta Elektrotehniskā rūpnīca (vēlāk VEF).
1901 Rīga svin 700 gadu jubileju.
1905 Rīgā sākas strādnieku nemieri, kas pāraug asiņainās sadursmēs ar policiju un karaspēku. Tiek dibināta Rīgas elektrostacija.
1907 Krievu Baltijas vagonu rūpnīca Rīgā sāk ražot pirmās automašīnas
1910 Rīgas rūpnīcā “Motors” sāk lidmašīnu būvi.
1912 Rīgā sāk darbu pirmā radiotelegrāfa stacija, tiek dibināts Rīgas Zooloģiskais dārzs.
1915 Rūpniecības uzņēmumi tiek evakuēti no Rīgas, jo tuvojas Pirmā pasaules kara frontes līnija. Līdz ar uzņēmumiem uz Krieviju dodas apmēram 200 000 strādnieku un viņu ģimenes locekļi. Vācu karaspēks aplenc Rīgu.
1917 Vācu karaspēks ieņem Rīgu. Pilsētā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.